Kavējas īpašās, trīsdesmit gadu senās atmiņās

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

«Tās dienas emocijas pat pēc 30 gadiem aizmirst nevar – tā bija milzīga tautas vienotība, neviens negribēja palikt malā. Mēs todien, tiklīdz man beidzās maiņas darbs Rīgā, visa ģimene uzreiz sēdāmies savā «zaporožecā», lai dotos uz «Baltijas ceļu». Bija aicinājums rīdziniekiem izbraukt ārpus galvaspilsētas, lai nodrošinātu «Baltijas ceļa» nepārtrauktību, taču tālu mēs netikām – uz ceļa jau veidojās lieli sastrēgumi. Bija bail, ka nepaspēsim. Gribējām aizbraukt tālāk no Rīgas, bet paspējām tikai līdz Ķekavai,» piektdien, atceroties «Baltijas ceļa» notikumus, saka jelgavnieks Augusts.

Piektdien apritēja 30 gadi kopš akcijas «Baltijas ceļš» norises, kad 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju uz 15 minūtēm sadevās rokās, savienojot Baltijas valstu galvaspilsētas, lai simboliski atspoguļotu kaimiņvalstu vienotību un pieminētu 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova–Ribentropa paktu. Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā šodien ikviens bija aicināts atcerēties «Baltijas ceļu».

«Precīzu jelgavnieku skaitu, kas piedalījās šajā akcijā, mēs nezinām, jo daudzi turp devās paši ar savām mašīnām, tāpēc, ka organizētie autobusi bija pārpildīti. Tāpat iespējams daudzi jelgavnieki akcijā iesaistījās no citām pilsētām, jo augusts ir atvaļinājuma laiks, kad cilvēki izbrauc no pilsētas. Taču aicinājumā, ko Latvijas Tautas frontes Jelgavas nodaļa bija publicējusi tā laika pilsētas laikrakstā «Jelgavas Ziņotājs», jelgavnieki bija aicināti stāties «Baltijas ceļā» starp Bausku un Iecavu,» savā priekšlasījumā «Baltijas ceļam 30» sacīja muzeja galvenais speciālists Edgars Umbraško, kurš bija apkopojis Latvijas Atmodas laika notikumu hroniku jeb ceļu, kā tika atjaunota valstiskā neatkarība, un «Baltijas ceļš» bija tā neatņemama daļa. «Lai arī Latvijas Tautas fronte aicināja tautiešus uz akciju ierasties ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, kuriem piestiprināta sēru lente, mēs pat pēc 30 gadiem tā laika fotogrāfijās redzam, ka cilvēki nesēroja – viņu sejas bija priecīgas. Cilvēki nedevās «Baltijas ceļā», lai pieminēto pārdzīvoto. Viņi turp devās, ar milzīgu ticību nākotnei. Tā bija neizsakāma vienotība un emocijas. Manuprāt, tieši emocionalitāte ir viens no «Baltijas ceļa» atslēgas vārdiem,» tā E.Umbraško, uzsverot, ka tieši šī nevardarbīgā akcija, kurai nesekoja nekādas represijas, deva vēl lielāku pārliecību, ka ir jāiet līdz galam, ka Latvija atkal var būt brīva.  

«Labi atceros 90.-to gadu sākumu, kad nezinājām, vai spēsim nodrošināt pārtiku slimnīcai, skolām…, kad katru dienu rēķinājām, kā dzīvosim rīt. Šo 30 gadu laikā mēs esam sasnieguši daudz, jā, arī kļūdījušies, taču mums ir jābūt stipriem un gudriem, lai turpinātu attīstīt savu valsti. Tāpēc ir svarīgi atcerēties pagātnes emocijas, atcerēties savu identitāti un savu valsti, lai kopā mums izdotos,» pasākumā uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Simboliski šajā dienā jelgavnieki tika aicināti arī piedalīties vienotības jostas sasiešanā, kamolā ietinot savas atmiņas un izjūtas par trīsdesmit gadus seno notikumu – katrs kamolā varēja ietīt savu lentīti kādā no trīs Baltiju valstu karoga krāsām. Simboliski satītais kamols kā piemiņa par «Baltijas ceļa» 30. gadadienu turpmāk glabāsies Jelgavas muzejā.