Mainīs mazākumtautību pamatizglītības modeli

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ar 2019./2020.mācību gadu tiks sākta pakāpeniska pāreja no esošajiem pieciem uz trim jauniem mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā, to paredz Izglītības likums.

Šie trīs modeļi nosaka valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojuma proporciju. Pamatizglītības posmā skolas atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm varēs izvēlēties vienu no modeļiem.

Valdība otrdien pieņēma saistībā ar to nepieciešamos grozījumus "Noteikumos par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem".

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izmaiņas tiek veiktas saistībā ar Izglītības likumā paredzēto pakāpenisku pāreju uz izglītības ieguvi valsts valodā. Pēc ministrijas paustā, jaunā kārtība samazina piedāvāto izvēli no pieciem modeļiem līdz trim, vienlaikus optimizējot un nostiprinot izglītības iestāžu praksē biežāk veiksmīgi īstenoto proporciju.

Jaunā kārtība tiks piemērota pakāpeniski. 1. - 7. klasē no šī gada 1. septembra, 8. klasē - no 2020.gada 1.septembra un 9.klasē - no 2021.gada 1.septembra. 

Pirmais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību latviešu valodā, kuriem ir latviešu valodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Otrais modelis paredz, ka izglītojamajiem, kuri ir ieguvuši pirmsskolas izglītību mazākumtautību valodā, kuriem ir latviešu sarunvalodas prasmes un latviešu valodas lietošanas pieredze, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā, bet no 7. līdz 9.klasei - ne mazāk kā 80% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

Savukārt, trešais modelis nosaka, ka izglītojamajiem, kuriem ir latviešu valodas prasmes un kuri vēlas padziļināti apgūt etnisko kultūru, apgūstot mācību priekšmetus, kas nav noteikti kā valsts pamatizglītības programmu saturu veidojošie mācību priekšmeti, no 1. līdz 6.klasei mācību satura apguvi valsts valodā nodrošina ne mazāk kā 50% apmērā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, bet no 7. līdz 9.klasei - ne mazāk kā 80% apmērā.

Īstenojot kādu no šiem modeļiem, izglītības iestāde izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā nosaka mācību priekšmetus, kuri apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli.

IZM uzsver, ka  Latvijā jau ir pieredze bilingvālās izglītības metodikas attīstības jomā un jau kopš deviņdesmito gadu beigām ir labi zināma mācību satura un valodas integrētas apguves pieeja, kuras īstenošanu arī turpmāk nodrošina noteikumu projektā minētie modeļi.

Ņemot vērā minēto, IZM skaidro, ka izglītības iestādēm nebūs nepieciešami papildu cilvēkresursi, kā arī nav nepieciešama vadlīniju vai cita veida informatīva materiāla izstrāde un īpašas izglītības iestādes personāla mācības, lai pilnvērtīgi nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz jaunajiem valsts valodas lietojuma proporciju modeļiem.

Projektā norādīts, ka izglītības iestādes par tiesisko regulējumu, kas jāpiemēro konkrētajā mācību gadā attiecīgajā klasē, tiks informētas ar īpaši izveidotas infogrammas palīdzību, kas tiks ievietota IZM un Valsts izglītības satura centra tīmekļvietnē, kā arī izglītības iestāžu direktori par piemērojamo regulējumu tiks informēti augustā notiekošajā konferencē.