Pašvaldību reformai atvēlēs deviņus miljonus eiro

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Pūce arī pastāstīja, ka VAS «Latvijas Valsts ceļi» izstrādājusi reģionālo ceļu programmu, lai savienotu apdzīvotības centrus ar administratīvajiem centriem.

«Ja valdība šo programmu konceptuāli atbalstīs, programma darbu sāks 2021.gadā un ceļu sakārtošanā investēsim 300 miljonus eiro. Atbalsta gadījumā arī ar visām pašvaldībām izrunāsim, vai tas ir efektīvākais piedāvājums, vai arī ir citi ceļu posmi, kurus uzturēt būtu lietderīgāk,» teica Pūce.

Kopumā komentējot 30 aizvadītās tikšanās ar 114 vietvaru pārstāvjiem, ministrs sacīja, ka, lai gan bijuši atsevišķi izņēmumi, vairumā gadījumu sarunas bijušas pragmatiska rakstura un vairums deputātu bijuši noskaņoti kopīgu risinājumu meklēšanai.

«Mēs solījām īstenot datos balstītu reformu un vietvarām bija vairāki ieteikumi, kā nodrošināt iedzīvotājiem labākus pakalpojumus un labāku pašvaldību darbu. To visu izvērtēsim un, ja ierosinājumi radīs pamatojumu datos, tos iestrādāsim mūsu ziņojumā, ko virzīsim izskatīšanai valdībā,» sacīja Pūce.

Viņš arī norādīja, ka pēc konsultācijām ar pašvaldībām, ir iespējamas korekcijas VARAM izstrādātajā kartē, kura patlaban paredz pašvaldību skaitu no 119 samazināt līdz 35. Konkrētas vietvaras, kuru robežas varētu piedzīvot izmaiņas, ministrs gan nosaukt atteicās, sakot, ka par tām sabiedrība plašāk tiks informēta augusta vidū.

Vienlaikus viņš norādīja, ka zināmas izmaiņas pašvaldību kartē var būt visos Latvijas reģionos, lai gan «drīzāk tas būs Pierīgā, nekā ārpus tās.»

Komentējot atsevišķu vietvaru pārmetumus par to, ka tikšanās bijušas tikai «ķeksīša pēc» un VARAM patiesībā nemaz neplānojot ieklausīties pašvaldību ierosinājumos, politiķis sacīja, ka katrā tikšanās reizē, neskaitot oficiālo vizītes daļu, sarunām ar deputātiem veltījis vismaz stundu sava brīvā laika. «Diez vai es to darītu, ja man sanāksmes būtu «ķeksīša pēc»,» pauda ministrs.

Viņaprāt, šo argumentu visbiežāk izmantojot pašvaldības, kuras apzinās, ka nav pamatotu iemeslu reformu viņu novadā neīstenot.

Savukārt taujāts par to, cik ilgā laikā pēc reformas ieviešanas iedzīvotāji un vietvaras varētu just reālus uzlabojumus pakalpojumu pieejamībā un citās jomās, Pūce sacīja, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no pašām pašvaldībām. «Jo ātrāk pašvaldības sāks strādāt kopā un vienoties - jo ātrāk parādīsies rezultāts. Pēc iepriekšējās reformas redzējām, ka labākajos scenārijos bija vietvaras, kas jau pēc pusgada bija sakārtojušas savu darbu. Sliktākajos gadījumos viņi četrus gadus tērēja laiku administratīviem jautājumiem,» rezumēja politiķis.

Kā ziņots, 2.augustā Pūce Daugavpilī noslēdza tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem par gaidāmo teritoriālo reformu.

Ministrs kopumā tikās ar vairāk nekā 1000 konsultāciju apmeklētājiem. Uz sarunām aicinot deputātus no 114 pašvaldībām, konsultācijās piedalījušies 947 deputāti jeb 63% no kopējā attiecīgajās pašvaldībās esošā deputātu skaita.

No Apes, Tērvetes, Ventspils un Alsungas novadiem uz konsultācijām bija ieradušies visi domes pārstāvji. Savukārt Zilupes un Strenču novadus konsultācijās pārstāvēja tikai pa vienam deputātam.

Konsultācijas apmeklēja arī 365 citi interesenti, lielākoties pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un iedzīvotāji, norāda Vārpiņa.

Pēc konsultācijām ar pašvaldībām ministrija un pieaicinātie eksperti apkopos saņemto informāciju un ierosinājumus, lai izstrādātu konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas augusta beigās tiks iesniegts Ministru kabinetā un Saeimā izvērtēšanai.