Judīte,
Guna
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


Kontrabandas preces pērk, lai iespītētu valstij (1)

Raksts publicēts: 2019.06.13. 11:45:28
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Pētījumi liecina, ka Latvijā joprojām saglabājas augsta iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas produktu iegādi – vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju (26%) atbalsta kontrabandas preču iegādi un neuzskata to par nosodāmu.

Tāpat iedzīvotāji labi pārzina kontrabandas preču tirdzniecības vietas, proti, 31% aptaujāto norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabandas cigaretes, 22% – kur nopirkt kontrabandas alkoholu, bet 12% – kur nopirkt kontrabandas degvielu.

Kontrabandas cigarešu apjoms 2018. gadā Latvijā veidoja 19,5% no kopējā patēriņa, radot vismaz 61 miljona eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka kontrabanda, tāpat kā ēnu ekonomika kopumā, vienmēr ir bijusi viena no aktuālākajām problēmām Latvijā, un ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams vēl ieguldīt lielu darbu, lai kopīgiem spēkiem to mazinātu.

“Svarīgi, lai ne tikai atbildīgās iestādes šajā jomā strādātu efektīvi un arī dažādiem darboņiem izmantot mūsu valsti savām nelikumīgajām darbībām būtu arvien neizdevīgāk, bet arī sabiedrības kopumā iecietība pret šādiem tautsaimniecību negatīvi ietekmējošiem faktoriem būtiski mazinātos,” atzīmē I. Jaunzeme.

Biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts Juris Stinka skaidro, ka pētījumu rezultāti apstiprina, ka kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme vēl joprojām ir aktuāla problēma Latvijā, un valsts tiesībsargājošajām institūcijām arī turpmāk būs daudz darāmā gan kontrabandas kā viena no organizētās noziedzības elementiem apkarošanā, gan sabiedrības iecietīgās attieksmes maiņā pret kontrabandas preču apriti.

“Lai panāktu straujāku situācijas uzlabošanos, ir jāmainās gan politiķu attieksmei, gan jāpilnveido sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, pilnveidojot gan informācijas apmaiņu, gan sadarbības principus,”

Pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums liecina, ka sabiedrības attieksme kopumā mainās un tā arvien mazāk atbalsta kontrabandas preču iegādi, turpina pieaugt to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka kontrabandas preču tirdzniecība ir nosodāma.

2013. gadā 42% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība ir kopumā nosodāma, 2015. gadā tā uzskatīja jau 55%, bet 2019. gadā – jau 61% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Tomēr joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (6%) vai drīzāk nav nosodāma (20%).

Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā ir tabaka – 11% aptaujāto norāda, ka paši pirkuši kontrabandas cigaretes, un vēl 11% norāda, ka to dara viņu draugi un paziņas.

5% aptaujāto norāda, ka ir pirkuši kontrabandas degvielu (pirkuši draugi un paziņas – 7%), savukārt 4% – alkoholu (pirkuši draugi un paziņas – 5%).

Salīdzinot ar 2013. un 2015. gada pētījumu datiem, ir būtiski pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši kontrabandas tabaku, alkoholu vai degvielu (2013. gadā – 41%, 2015. – 44%, bet 2019. gadā – 70%).

No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, 93% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 18% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, 9% kontrabandas preces ir vieglāk pieejamas, savukārt 8% kontrabandas preces pērk, lai iespītētu valstij un tā nesaņemtu nodokļos viņu naudu.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 17% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 23% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20 – 50 eiro, bet 9% ietaupījuši pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Satraucoši, ka iedzīvotāji ir ļoti labi informēti par kontrabandas preču tirdzniecības vietām – trešā daļa (31%) iedzīvotāju zina, kur iegādāties kontrabandas cigaretes, 22% – kur iegādāties kontrabandas alkoholu, savukārt katrs desmitais (12%) ir informēts par vietām, kur tirgo kontrabandas degvielu.

To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais pētījums “Project Stella” par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā.

2018. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) apjoms bija 8,6% no kopējā patēriņa un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 10 miljardi eiro.

Tas ir tikpat, cik kopā legālajā tirgū tiek pārdotas cigaretes Lielbritānijā, Austrijā un Dānijā.

Kā liecina pētījums, Latvijā kontrabandas cigarešu apjoms aizvadītajā gadā sasniedza 19,5%, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2017. gadā, savukārt kopējie zaudējumi valsts budžetam – 61 miljons eiro.

Līdz ar to Latvija pēc ilgiem gadiem ir atdevusi savas līderpozīcijas Grieķijai, kur kontrabandas cigarešu apjoms veido 23,6%, un Īrijai ar 20,6%.

Savukārt Lietuvā un Igaunijā kontrabandas cigaretes veidoja attiecīgi 17% un 9,5% no kopējā apjoma.

Kontrabandas cigaretes Latvijā ieplūst galvenokārt no Baltkrievijas – 2018. gadā 66% no kontrabandas cigaretēm bija ar šīs mūsu kaimiņvalsts akcīzes markām.

Tas skaidrojams ar ievērojamo cenu atšķirību – ja Latvijā pērn vidējā svērtā cigarešu paciņas cena bija 3,2 eiro, tad Baltkrievijā – tikai 59 centi.

Savukārt 6,5% kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts 2018. gadā bija Ukraina, 5,5% – Krievija, bet 7,5% nelegālajā tirgū pārdoto cigarešu bija viltojumi.

Kontrabandas cigarešu apjoma samazinājums Latvijā skaidrojams gan ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, gan arī tiesībsargājošo institūciju sekmīgo darbu.

To apliecina arī SKDS pētījuma dati – 25% aptaujāto atzinīgi novērtē valsts institūciju cīņu ar kontrabandu (salīdzinājumam 2013. gadā tādu bija vien 16%).

Vienlaikus pieaug tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu ar kontrabandu: ja 2013. gadā tā domāja 46% respondentu, tad šogad – jau 55%.

1. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un pētījumu centru SKDS.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.62265014648438 58(0) - 0.40457606315613 2019.12.10. 16:35 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=46419 ip: 172.69.63.80 usememcache: 1