Informācijas sistēmu apvienošana-trīs miljoni eiro

Pašvaldība sākusi reformas ietekmes analīzi, secinot, ka ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju jaunajā pašvaldībā būs par diviem eiro mazāki.

Tāpat aprēķināts, ka informācijas tehnoloģiju sistēmu salāgošana Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novadu pašvaldībās, "lai mēs viens otru saprastu", izmaksās ap trim miljoniem eiro, apgalvoja pilsētas mērs. Turklāt neesot skaidrs, kā šie izdevumi pašvaldībām tiks kompensēti.

"Pašlaik administratīvi teritoriālā reforma ir kā svarīgākā lieta valstī, visi esam nodarbināti ar reformu. Bet visi projekti ir apstājušies, būvniecība ir zem lielas jautājuma zīmes. Es aicinu darīt lietas, kas ir svarīgas valstij," risināt jautājumu par aizņēmumu pieejamību pašvaldībām aicināja Jelgavas mērs.

Tāpat, viņaprāt, valstij jānodefinē nosacījumi, ar kuriem pašvaldības var būvēt iedzīvotājiem pieejamus mājokļus, lai arī šādā veidā piesaistītu sev iedzīvotājus un attīstītos.

Tikšanās laikā ar ministru Jelgavas novada domes opozīcijas deputāts Kārlis Rimša (LRA) aicināja sākotnēji izvērtēt un apvienot tās pašvaldības, kas neatbilst izvirzītajiem kritērijiem, taču Pūce oponēja, ka pašlaik arī Jelgavas novads neatbilst novada kritērijiem, jo Kalnciemā iedzīvotāju skaits nesasniedz noteiktos 2000. Pēc šīs replikas ministrs saņēmis pārmetumus par nepatiesiem datiem, taču, atbildot gan uz citu vietvaru deputātu, gan Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja Daiņa Liepiņa (LRA) norādījumiem par datu patiesumu, ministrs skaidroja, ka tie ir Centrālās statistika pārvaldes tautas skaitīšanas dati, kas var nesakrist ar pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju skaitu, taču uzskatāmi par pareizākiem.

Jau vēstīts, ka trešdien, tiekoties ar ministru, vairāki Jelgavas domes deputāti pauduši bažas par komunālo pakalpojumu tarifu celšanos pēc pašvaldību reformas.

Deputāts Andrejs Eihvalds (S), komentējot situāciju pilsētā un apkārtnē, secinājis, ka pilsēta ir veikusi izglītības sistēmas reformas, bet, apvienojot pašvaldības, jaunajai dome būs jāveic jaunas reformas. Viņš aicināja valsti lemt par skolu tīkla sakārtošanu, taču saņēma ministra skaidrojumu, ka skolu dibinātājas ir pašvaldības un "politiķiem dažkārt jāpieņem lēmumi, par kuriem neaplaudēs, kājās stāvot".

"Arī es pašlaik stāvu auditorijas priekšā, kas man neaplaudēs," piebilda Pūce.

Eihvalds arī akcentēja, ka pašlaik siltumapgādi un ūdensapgādi pilsētā nodrošina dažādi uzņēmumi, bet Jelgavas un Ozolnieku novados ir tikai pa vienai kapitālsabiedrībai, kas nodrošina komunālos pakalpojumus. Turklāt Jelgavā tarifi ir zemāki, un atbilstoši likumdošanai tie būs jānovienādo, kas nozīmē tarifa pieaugumu pilsētā.

Par tarifu pieaugumu bažas pauda arī pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods (VL-TB/LNNK). Viņš arī jautāja, vai pilsētas uzņēmēji, kas turpmāk darbosies novadā, varēs pretendēt uz Lauku atbalsta dienesta līdzekļiem.

Pūce atzina, ka jautājums par tarifiem vēl ir sakārtojams, taču neslēpa, ka jau pašlaik ir administratīvās teritorijas, kur, neskatoties uz noteikumiem, dažādās apdzīvotās vietās spēkā ir dažādi komunālo pakalpojumu tarifi.