Verners,
Muntis
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai mācību sākums kaut kā ietekmē ikdienas ritmu? ..vairāk
Jā, tagad agri
jāceļas, jo jāiet
uz skolu!
Jā, nevarēju
sagaidīt pirmo
skolas dienu!
Jūtu tikai, ka
satiksme ir kļuvusi
intensīvāka.
Man ar skolu nekāda
sakara.

Čili

Lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Latgalē

Raksts publicēts: 2019.06.09. 10:39:23
Raksta autors: LETA

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Latgalē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,7% jeb 4,6 tūkstošiem, kas ir lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp Latvijas reģioniem. Arī Jelgavā ir novērojams iedzīvotāju skaita samazinājums – pērn par 441 iedzīvotāju, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz iedzīvotāju skaita ikgadējā novērtējuma datiem.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā pieauga tikai Pierīgā – par 0,9% jeb 3,3 tūkstošiem, kamēr Vidzemē iedzīvotāju skaits saruka par 1,3% jeb 2,4 tūkstošiem, Kurzemē – par 1,2% jeb 2,9 tūkstošiem, Zemgalē – par 1% jeb 2,4 tūkstošiem, bet Rīgā – par 0,8% jeb 5,4 tūkstošiem.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur iedzīvotāju skaits pieauga par 252 cilvēkiem jeb 0,5% un Valmieru, kur iedzīvotāju skaits palielinājās par 62 cilvēkiem jeb 0,3%.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā – par 5357 cilvēkiem (0,8%), Daugavpilī – par 646 (0,8%), Ventspilī – par 478 (1,4%), Jelgavā – par 441 (0,7%), Rēzeknē – par 336 (1,2%), bet vismazāk – Liepājā – par 235 (0,3%).

Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu, savukārt pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Novērtējuma dati arī liecina, ka Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 52% valsts iedzīvotāju.

Pērn 17 novados no 110 – Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu un Līgatnes – iedzīvotāju skaits pieauga, tostarp, Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi.

Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā – par 13,6% jeb 781 cilvēku, un, līdzīgi kā Rīgā un Carnikavas novadā, tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Apkopotie dati atklāj, ka visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novadi, kur mīt vidēji 200 cilvēku uz kvadrātkilometru, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā – trīs cilvēki un kvadrātkilometru.

Savukārt bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadiem) skaits 2018.gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās.

Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,3% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, kamēr mazākais tas ir Latgales reģionā – 13,7%. Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars ir no 18,2% Jelgavā līdz 14,4% Jūrmalā.

Taču starp novadiem visvairāk bērnu un jauniešu vecumā līdz 14 gadiem ir Mārupes novadā – šajā novadā 28% no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, kamēr Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā šajā vecumā ir 10,5-10,9% iedzīvotāju.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6%), bet mazākais – Kurzemē (60,4%).

Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pērn pieauga tikai Pierīgā – par 1,1 tūkstoši, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par sešiem tūkstošiem un Latgalē – par četriem tūkstošiem. Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Rīgā un Jēkabpilī (61,5% no iedzīvotāju kopskaita), bet vismazāk – Valmierā (59,1%), kamēr starp novadiem visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā bija Baltinavas novadā (65,8%), savukārt vismazāk – Strenču novadā (56,8%).

Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87%) un Kurzemes (77%) reģionā, bet zemākais – Latgalē (46%) un Rīgā (47%). No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85%), bet vismazāk – Daugavpilī (20%). Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96% iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.84517002105713 56(0) - 0.65755653381348 2019.09.19. 16:45 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=46377 ip: 35.171.146.16 usememcache: 1