PTAC: Negodprātīgi reklāmdevēji kļuvuši viltīgāki

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Piedēvēt uztura bagātinātājiem dziednieciskas spējas, reklamēt atlaides precēm, kurām cena pirms atlaidēm krietni paaugstināta vai ātro kredītu reklāmās nenorādīt visu reāli atmaksājamo summu. Šie ir reklāmu pārkāpumi, kuri visbiežāk nonāk Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) redzeslokā. Centrs atzīst, ka negodprātīgie reklāmdevēji kļūst viltīgāki, savukārt reklāmdevēju pārstāvji norāda, ka vērtē savu kolēģu darba kvalitāti.

Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vairāk nekā pusē no uzsāktajām pārbaudēm konstatējis – patērētāji ar reklāmu tikuši maldināti.

Centra pārstāve Ieva Baldiņa-Brūklīte Latvija Radio stāsta, ka pērn uzsāktas “208 lietas par dažāda veida patērētāju kolektīvo interešu pārkāpumiem un 113 gadījumos konstatējām, ka, jā, – patērētājam ir sniegta maldinoša informācija”.

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa skaidro, ka asociācija vērtē ētikas ievērošanu reklāmās. Ētikas ievērošanai ir izstrādāts kodekss, “kuru visi asociācijas biedri ir piekrituši ievērot, un papildus tam, mūsu reklāmas kodeksam var pievienoties arī citi profesionāļi, un arī alus darītāji ir pievienojies reklāmas profesionāļu ētikas kodeksam”.

Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Liepiņa gan norāda, ka maldināšana ir likumpārkāpums un tā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence.

Tomēr arī tam, lai reklāmas nebūtu maldinošas, asociācija seko līdzi.  

“Ja, mūsuprāt, ir pārkāpts ētikas kodekss un reklāma var tikt uztverta kā maldinoša vai var tikt uztverta neviennozīmīgi, tad šo jautājumu var skatīt ētikas padome, bet, protams, ja tiek pārkāpts likums, tad jautājumi jau tiek adresēti Patērētāju tiesību aizsardzības centram,” skaidro Liepiņa.

PTAC pārstāve Ieva Baldiņa-Brūklīte uzsver, ka bieži pārkāpumi tiek konstatēti kreditēšanas jomā – netiekot norādītas kredītu procentu likmes un komisijas maksas. Patērētāji tiek maldināti arī citās jomās.

“Izteiktākā joma, kur bijusi patērētāju maldināšana, bijusi uztura bagātinātāju reklāmas. Tur visādi brīnumi tiek sasolīti patērētājiem.

Īpaši kaitīgākais sauklis ir bijis tāds, ka šis uztura bagātinātājs var izārstēt slimības, piemēram, vēzi, ko nekādā gadījumā nedrīkst teikt šāda veida reklāmās. Vēl mēs diezgan daudz pārkāpumu konstatējām attiecībā uz reklāmām un piedāvājumiem, kur cilvēkiem tiek piedāvātas atlaides. Tur nu ir visādi brīnumi – tur cenas tiek paaugstinātas pirms atlaižu izsludināšanas, lai izskatītos, ka atlaide ir lielāka, nav atlaižu spēkā esamības termiņi, atlaides termiņi tiek pagarināti, beigās izrādās, ka tā, iespējams, nemaz nav bijusi atlaide, bet pastāvīgā cena.

Uz šīm izpārdošanām un atlaidēm ir konstatēti salīdzinoši daudz pārkāpumu,” atzīst Ieva Baldiņa-Brūklīte.

Baldiņa-Brūklīte skaidro, ka gadījumos, ja pārkāpums nav ļoti nopietns, pārkāpēji no sākuma netiek sodīti ar naudas sodu. Pirmais solis ir situācijas risināšana pārrunu ceļā. Ja tomēr situācija netiek atrisināta, tad centrs var uzlikt soda naudu līdz 100 tūkstošiem eiro.

Pagājušajā gadā par patērētāju interešu pārkāpumiem centrs ir piemērojis soda naudas kopumā - 324 000 eiro apmērā. Tomēr Baldiņa-Brūklīte secina, ka negodprātīgi reklāmdevēji kļūst arvien viltīgāki un, ja centrs kādu reklāmas praksi aizliedz, tad reklāmas devēji operatīvi meklē līdzīgus ceļus, kas nav aizliegti un ar kuriem maldinošas reklāmas var turpināt izplatīt.