Severīns,
Urzula
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Pie Lielupes atrasti seni krama bultu uzgaļi

Raksts publicēts: 2019.04.10. 08:50:21
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Lielupes krastā, netālu no Jelgavas atrasti krama bultu uzgaļi un citas lietas, kas liecina par to, ka šajā vietā agrā akmens laikmetā atradusies cilvēku apmetne.

Deviņdesmito gadu sākumā šajā vietā skolēnu ekskursijas laikā pie “Avotiņu” mājām tika atrasti aizdomīgas lietas, tās tik atdotas arheologiem, viņiem šķita – “te kaut kam ir jābūt”, un aizdomas apstiprinājās.

Vecsvirlaukas pagasta Avotiņu mājas saimniece atceras, ka pagājušajā vasarā līdzās viņas īpašumam cītīgi strādājuši arheologi un kaut ko arī atraduši.

Ausma, “Avotiņu” saimniece: ’’Viņi kādu mēnesi raka cītīgi, izraka tranšeju un izsijāja, brauca studenti, pasniedzēji, tad pārmeklēja, atkal aizraka un smuki nolīdzināja.’’

Šobrīd izrakumu vietu var atrast vien pēc kartes vai norādēm, taču pagājušās izrakumu sezonas pienesums bijis bagātīgs. Izrakumu vadītājs Mārcis Kalniņš stāsta, ka kopumā atrasti aptuveni 150 priekšmeti – krama šķilas, griežņi, kasīkļi, bultu gali, tāpat tā sauktie krama kodoli, kas palika pāri pēc saimniecībā noderīgu šķilu atdalīšanas. Tā esot droša akmens laikmeta apmetnes pazīme.

Mārcis Kalniņš, Izrakumu vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūta arheologs: ‘’Mums zināms, ka viņi ienāk no rietumiem, tā ir viena iedzīvotāju grupa un tai ir raksturīgs veids, kā viņi gatavo savas lietas, mēs runājam par laiku, kas no šīs teritorijas atdalījās ledus, un tie ir cilvēki, kas pirmie ienāk.’’

Ledus laikmeta beigās, pirms aptuveni 13 000 līdz 10 000 gadu ledājs pamazām kusa un atkāpās uz ziemeļiem. Senie cilvēki sekoja līdzi ūdens līmeņa krišanai, klejoja gar upēm un sausās vietās taisīja apmetnes.

“Senlatvieši jau zināja vietu, kur neapplūst. Kad bija lielie plūdi, visapkārt bija applūdis, bet šeit ne,” norāda Ausma.

Savukārt Kalniņš skaidro: “Acīmredzot, tā ziemeļu robeža ir bijusi Daugava, un šie cilvēki nāca gar upēm, sekoja ziemeļbriežiem un atstāja savas liecības, kur apmetās.”

Senie mednieki, klejojot no vienas vietas uz otru, nav nēsājuši līdzi darba rīkus, bet instrumentus to izgatavošanai. Interesanti, ka griežņi, arī mūsdienās izceļot no zemes, joprojām esot tikpat asi, cik senatnē, un arheologiem jāuzmana pirksti.

“Šiem priekšmetiem ir izteikti asas šķautnes, kas speciāli taisītas, lai dabūt asu un viegli pārgrieztu ādu,” stāsta Kalniņš.

Arheologi norāda, ka viņiem ir ļoti palaimējies – gluži kā atrast adatu siena kaudzē. Atklājums esot ļoti vērtīgs un šovasar Vecsvirlaukā izrakumi turpināšoties, jo aplēses liecina, ka atrastas ne būt ne visas lietas pirmo Latvijas iedzīvotāju – 10 000 gadu senās lietas.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

1.0482521057129 56(0) - 0.84920191764832 2019.10.21. 16:35 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=45888 ip: 172.69.63.66 usememcache: 1