Vāc parakstus pret vēja parka būvniecību novadā

Novada iedzīvotāji izpētījuši, ka 2019.gada 27.februārī sabiedriskajā apspriešanā izsludinātajos teritorijas plānošanas dokumentos jau ir iekļauta norma, kas paredz vēja parka būvniecību uz lauksaimniecības zemes. Iedzīvotāji nolēmuši vērsties arī Jelgavas novada pašvaldībā, lai rastu atbildes uz jautājumiem par iespējamo vēja parka būvniecību, par sabiedrības informēšanu un iesaisti teritorijas plānošanas un attīstības jautājumos.

"Iedzīvotājiem tiek apgalvots, ka vēja parks ir tikai iecere un iedzīvotāju viedoklis tiks ņemts vērā, bet paslepus tiek "bīdīts" dokuments, kurā vēja parka būvniecība jau ir paredzēta. Tas iedzīvotājos rada neticību pašvaldībai. Situāciju pasliktina tas, ka arī konkrēta būvniecības ieceres vieta tiek turēta slepenībā," sacīja Sviklis.

Viņaprāt ir dīvaini, ka apspriešanā nodotajā dokumentā ir paredzētas pietiekami konkrētas prasības mežu stādīšanai, māju un citu objektu būvniecībai, bet nav noteikti praktiski nekādi apbūves parametri tik iespaidīgām būvēm kā vēja ģeneratori, kuru augstums varētu pārsniegt pat 240 metrus, kas ir piecas reizes vairāk nekā Brīvības piemineklis.

Pēc viņa paustā, šāda lēmumu pieņemšana no pašvaldības puses līdz šim un pašlaik noteikti ļaus neņemt vērā nekādus iedzīvotāju iebildumus nākotnē.

Lai ar savu nostāju ziņotu pašvaldībai, novadā sākta parakstu vākšana par lauksaimniecības zemju un dzīves kvalitātes nosargāšanu Jelgavas novadā. Parakstu vietas plānots organizēt novada pagastos, tāpat tiek aicināti iesaistīties parakstu vācēji. Vienlaikus ir sākta parakstu vākšana arī sabiedrības iniciatīvu platformā "manabalss.lv".

Sviklis pauda, ka ir svarīgi, lai pašvaldība savlaicīgi un korekti informē un iesaista iedzīvotājus, lai pēc būtības ievēro normatīvajos aktos noteikto par teritorijas plānošanu un attīstību, lai domes sēdēs pēkšņi neparādās iepriekš nepieteikti jautājumi.

Jau vēstīts, ka uzņēmums SIA "Eolus" tuvāko četru gadu laikā Dobeles un Tukuma novados par aptuveni 250 miljoniem eiro plāno būvēt Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, uzstādot 51 vēja turbīnu, un iecere izsaukusi pretestību vietējo iedzīvotāju vidū.

Vēlāk uzņēmums paziņojis par iespēju izskatīt šādu ieceri arī Jelgavas novada Elejas pagastā. Februāra beigās uzņēmuma pārstāvji uzklausīti novada domes sēdē.

"Iedzīvotāji vienmēr sākotnēji būs pret vēja parkiem, un tā nav tikai Latvijā. Bet pēc tam, kad turbīnas uzceltas, neviens vairs nenāk sūdzēties," deputātiem apgalvoja uzņēmuma valdes loceklis Gatis Galviņš, aicinot novada domei izvērtēt ieceri un arī iedzīvotājiem skaidrot tās ieguvumus.

Lielu apjukumu un principiāli maldinošu iespaidu par pašvaldības attieksmi pret vēja ģeneratoru būvniecību novada teritorijā radīja tieši SIA "Eolus" pārstāvju vizīte pašvaldībā un dalība domes sēdē. Pašvaldība saredz vēja ģeneratoru būvniecību kā alternatīvas enerģijas ieguves veidu tajās novada teritorijās un uz tām zemēm, kas nav nacionālas nozīmes lauksaimniecības zeme. Nav noslēpums, ka par alternatīvās enerģijas ieguves veidiem ir jādomā un, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus, vēja ģeneratoru būvniecība ir iespējama gan Sesavas pusē, gan Līvbērzes pusē. Pagaidām vienīgais uzņēmums, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodomājis veidot vēja ģeneratoru parku izstrādātā kūdras purvā, ir SIA “Laflora”, un attiecīgi tas iestrādāts teritorijas plānojumā jau kā konkrēta uzņēmēja iniciatīva.
Savukārt SIA “Eolus” idejas par iespējamo vēja ģeneratoru uzstādīšanu Elejā konfliktē ar normatīvajiem aktiem, kas nemaz nepieļauj uz nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemēm šādas būves celt - pat tad, ja kompānijai ir kādi līgumi ar konkrētiem privātu zemju īpašniekiem, - visupirms no uzņēmuma ir jāgaida IVN jeb Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tikai tad pašvaldībai būs konkrētāks priekšstats, ko uzņēmējs vispār ir plānojis.
Ikviens var iepazīties ar audioierakstu domes sēdes informatīvajai daļai un dzirdēt ( 27.02.2019. /audioieraksts Nr.1) , ka konkrētajā situācijā SIA Eolus pārstāvji nemaz vēl konkrēti neinformēja ne par to, kur ģeogrāfiski teritorijā viņi vēlētos realizēt savu uzņēmējdarbības ideju, ne to, cik daudz šādu vēja ģeneratoru viņi vēlētos uzstādīt. Tāpēc pašvaldība priekšlaicīgi nemaz nevar komentēt uzņēmēja plānus, kam patiesībā vispirms nepieciešams IVN.
Pašvaldība savos attīstības plānos, ilgtermiņa stratēģijā un arī teritorijas plānojumā ieskicējusi to attīstības potenciālu, kas atbilst un ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja vien, protams, valsts līmenī nemainīsies uzstādījums priekšnoteikumos vēja ģeneratoru izbūvei vai vēja parku izveidei.