Tamāra,
Dziedra
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai Jūs uztrauc Brexit? ..vairāk
Jā, tagad ir labi!
Esmu šo to
dzirdējis/usi,
neiedziļios.
Neinteresē, es uz
Angliju neplānoju
doties!
Kas ir Brexit?

Čili

VK: Pacienti rehabilitāciju nesaņem gana ātri

Raksts publicēts: 2019.01.08. 08:08:42
Raksta autors: lsm.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Valsts apmaksāta medicīniskā rehabilitācija Latvijā nepietiekami fokusējas uz cilvēka veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kā arī darbspēju atjaunošanu. Rehabilitācijas pakalpojumi pacientiem darbspējīgā vecumā netiek nodrošināti savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā – secinājusi Valsts kontrole revīzijā par rehabilitācijas pakalpojumu jomu.

Valsts kontrole arī norāda, ka datu trūkums par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā un panāktajiem rezultātiem liedz novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Tāpat faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī.

Agrāka rehabilitācijas uzsākšana ir viens no instrumentiem, lai cilvēks pēc slimības iespējami ātrāk varētu atgriezties darbā. Tomēr Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka pacienti darbspējīgā vecumā nepieciešamos rehabilitācijas pakalpojumus nesaņem gana ātri. Turklāt no kopējā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaita tikai 8% cilvēku strādā.

Pieaug arī slimības pabalstu saņēmēju skaits, kuriem saslimšana ilgst vairāk par pusgadu, un cilvēku skaits, kuriem darbnespējas lapā norādīts cēlonis “arodslimība”.

Revīzijas rezultāti liekot secināt, ka pašlaik rehabilitācija nepietiekami fokusējas uz cilvēka veselības saglabāšanu, uzlabošanu un darbspēju atjaunošanu. Piemēram, aptuveni ceturtajai daļai strādājošo, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, kā cēlonis minēta kāda no muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnozēm. Atsaucoties uz speciālistu teikto, Valsts kontrole norāda, ka rehabilitācijas saņemšanai slimības sākumposmā ir milzīga nozīme, lai saīsinātu darbnespējas periodu. Tomēr 75 % muskuļu un skeleta sistēmas slimību pacientu rehabilitācija nav sniegta vispār.

Nav arī vērojama tendence, ka rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju skaits pieaugtu ātrāk nekā saslimušo, kuri saņem slimības pabalstu, skaits.

Turklāt Latvijā pieaug pieaugušo personu ar pirmreizējo invaliditāti skaits, pieaug arī kopējais personu ar invaliditāti īpatsvars iedzīvotāju vidū. 2012.gadā tas bija 7,4%, 2017.gadā – 9,4%.

No 2014. līdz 2017.gadam finansējums rehabilitācijai palielinājies par aptuveni 30%, un Veselības ministrijas plānojusi, ka rehabilitācijas pakalpojumi jāuzlabo tieši pacientiem ar onkoloģiskajām, sirds un asinsvadu saslimšanām. Taču revīzijā konstatēts, ka līdz šim nav izpildīts neviens no noteiktajiem uzdevumiem. Nav palielināta pakalpojumu pieejamība onkoloģiskajiem pacientiem, nav sagatavota kardioloģiskās rehabilitācijas programma, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, saglabātu vai uzlabotu darbspējas un novērstu nepieciešamību nonākt stacionārā.

Rehabilitācijas pakalpojumus saņēmušo onkoloģisko pacientu skaits nesasniedz pat 1% no kopējā saslimušo skaita.

Veselības ministrijai nav arī datu par kopējo insulta pacientu skaitu, kuriem būtu nepieciešami dienas stacionāru, ambulatoro ārstniecības iestāžu un mājas aprūpes pakalpojumi medicīniskajai rehabilitācijai. Tomēr tieši agrīna rehabilitācija insulta pacientiem nodrošinātu ārstniecības nepārtrauktību un efektīvāku ārstēšanos. Nekoordinējot valsts līmenī insulta pacientiem nepieciešamos pakalpojumus, rehabilitācijas iespēju meklēšana ir atstāta pašu pacientu un viņu piederīgo ziņā.

Lai insulta pacientiem samazinātu uzturēšanās laiku slimnīcās, ir iespējas rehabilitācijas pakalpojumus saņemt mājās. Taču attālākās lauku teritorijās speciālistu trūkums un ārstniecības iestādēm neizdevīgais tarifs ierobežo šo pakalpojumu pieejamību.

Valsts kontrole norāda, ka Latvijas veselības aprūpes modelī centrālā persona, kura koordinē pacienta ārstēšanu, ir ģimenes ārsts. Tomēr revīzijā secināts, ka Veselības ministrija nav pietiekami stiprinājusi ģimenes ārstu lomu pacienta rehabilitācijā. Ja laikus netiek identificētas pacienta rehabilitācijas vajadzības, pacienti nepieciešamo rehabilitāciju saņem novēloti, un tas nozīmējot, ka pacienta funkcionēšanas spēju atjaunošanai jāpatērē vairāk resursu.

Arī revīzijā aptaujātās ārstniecības iestādes, kas sniedz rehabilitācijas pakalpojumus, ir norādījušas uz ģimenes ārstu nepietiekamo izpratni par rehabilitācijas pakalpojumu nozīmi pacientu veselības stāvokļa uzlabošanā.

Liela nozīme ir arī pacienta līdzdalībai savas veselības uzturēšanā un problēmu risināšanā. Speciālisti revidentiem norādīja, ka pacientu izpratne par rehabilitācijas nozīmi ir nepietiekama, dažkārt cilvēkiem trūkst arī motivācijas aktīvi līdzdarboties savas veselības uzlabošanā. Valsts kontroles ieskatā tieši ģimenes ārstiem ir jāvada pacienta rehabilitācijas process, palīdzot pacientam sasniegt pozitīvu ārstniecības rezultātu.

Rehabilitācijai realitātē ir jākļūst par pilnvērtīgu veselības aprūpes sastāvdaļu, uzsver Valsts kontrole. Lai to panāktu, Veselības ministrijai sniegti vairāki ieteikumus, kurus ieviešot, tiks stiprināta rehabilitācijas loma ārstniecības procesā, tādējādi nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus valsts finansētus rehabilitācijas pakalpojumus.

Valsts kontrole uzskata, ka ir jāpilnveido ģimenes ārstu izpratne par rehabilitācijas nozīmi, jāizvērtē iespēja noteikt prioritātes valsts apmaksātiem medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem.

Rehabilitācijā pakalpojuma kvalitāte ir jāvērtē pēc sasniegtā rezultāta. Lai vērtētu medicīniskās rehabilitācijas efektivitāti, pasaulē parasti izvēlas kādu atskaites punktu, piemēram, darbnespējas lapu, darbnespējas dienu vai hospitalizācijas gadījumu skaits. Tāpēc sadarbībā ar nozares speciālistiem un ārstniecības iestādēm esot jāveic vispusīga sistēmas analīze, jāuzlabo datu monitoringa un informācijas apmaiņas sistēma par pacientu dažādos veselības aprūpes posmos.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  'Ditton pievadķēžu rūpnīca' noliedz saistību ar ES līdzekļu izkrāpšanu un Drīksnes aizturēšanu
  Video: Nelegālu atkritumu izgāzējam konfiscē automašīnu
  Piektdien gaidāms saulains un vējains laiks
  Noziegumos aizdomās turētā uzņēmēja Martinsona sieva TM iesniegusi atlūgumu
  Ministrija atklāj iespējamus Ušakova likumpārkāpumus; mēram dod pēdējās septiņas dienas
  Rīgā slēgšanai lemtas būs aptuveni 200 spēļu zāles
  Saeima lemj atbalstīt administratīvi teritoriālās reformas veikšanu

0.509850025177 56(0) - 0.321124792099 2019.03.22. 00:56 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=45143 ip: 34.228.42.25 usememcache: 1