Veic Lielplatones muižas dārznieka namiņa izpēti

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jelgavas novada vēsturiskajam objektam – Lielplatones muižas ansambļa ēkai «Dārznieka namiņš» – ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu šomēnes uzsākta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Arhitekti, mākslas vēsturnieki un restauratori līdz pat vasarai strādās ar vēstures materiāliem, veiks ēkas uzmērīšanu un būvdetaļu un interjera apdares izpēti.

Lielplatones muižas teritorijā līdz mūsdienām saglabājies teju viss muižas ansamblis: Lielplatones muižas kungu māja, klēts, zirgu stallis, vešerienes māja, dārznieka namiņš, kapela, dīķis, Hānu dzimtas kapi un 20 hektāru liels parks. Lai attīstītu un iedzīvinātu Lielplatones muižas ansambli, pagasta pārvalde jau savlaicīgi pieņēmusi lēmumu pakāpeniski iespēju robežās atjaunot visas tā ēkas. Jāatgādina, ka šoruden muižas kompleksā atdzimšanu piedzīvoja vešerienes māja, kad būvniecības procesā to atjaunoja autentiski 18.–19. gadsimtam. Līdzīgi pagasta pārvalde iecerējusi sakārtot arī dārznieka namiņu.

«Izpētes darbus objektā aizsācis šajā nozarē atzīts izpētes un projektēšanas birojs SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa». Arhitekti Daiga Lēvalde, Ilmārs Dirveiks un Zanda Bikše, mākslas vēsturniece Vija Strupule un restauratores Ruta Taurena un Ieva Liepa iepazīsies ar vēsturiskajiem materiāliem par ēku, apkopos būvvēstures informāciju, veiks ēkas vizuālo apsekošanu, vēsturisko vērtību (izstrādājumu, apdares detaļu) inventarizāciju un uzskaiti. Neskatoties uz to, ka arhīvos ir pārāk maz informācijas, ļoti ceram, Veic Lielplatones muižas dārznieka namiņa izpēti ka arhitektiem un restauratoriem izdosies gūt pietiekami daudz ziņu, lai dārznieka namiņa izpēte būtu labs materiāls restaurācijas būvprojekta izstrādei,» stāsta Jelgavas novada pašvaldības kultūras projektu vadītāja Ella Popesko.

Zināms, ka barona laikos ēka celta kā muižas kompleksa dārzam piederoša, tā pildījusi dārznieka namiņa funkciju. Celšanas gads nav konkrēti datēts, tādēļ pašreiz tiek pieņemts, ka nams tapis kopā ar pārējo muižas apbūvi 19. gadsimtā. Padomju laikos dārznieka namiņš tika izmantots kā dzīvojamā māja – tajā bija trīs dzīvokļi. Kā stāsta Lielplatones muižas Tūrisma informācijas punkta vadītāja Ingūna Pranka, neapdzīvots dārznieka namiņš ir pēdējos četrus piecus gadus. Vietējie iedzīvotāji norāda, ka ēkas pagrabā esot aizmūrētas ejas. «Piesaistot projektu finanses, dārznieka namiņu vēlamies atjaunot un izveidot tajā interaktīvu ziemas dārzu, kā arī, sasaistot divus dažādus laika posmus – 19. (kapitālisma un imperiālisma) un 21. (tehnoloģiju) gadsimtu –, dot interesentiem iespēju uzlūkot ēkas vēsturisko funkciju ar mūsdienu skatienu. Protams, atjaunošanas procesā var notikt dažādas izmaiņas un idejas mainīties – šobrīd ir vīzija, bet daudz kas atkarīgs no izpētes atklājumiem un tiem sekojošā būvprojekta,» piebilst I.Pranka.

Speciālisti arhitektoniski māksliniecisko izpēti veiks aptuveni pusgadu – līdz 2019. gada jūnijam.

Kopējās projekta izmaksas ir 2178 eiro, tostarp Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums 2000 eiro un Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums 178 eiro.