Par obligāto veselības apdrošināšanu maksā retais (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

No nākamā gada veselības aprūpes pilnais grozs pienāksies vien tiem iedzīvotājiem, kuri maksā nodokļus pilnā režīmā vai kurus apdrošina valsts. No septembra brīvprātīgas iemaksas veselības apdrošināšanai var veikt arī visi tie iedzīvotāji, kuri patlaban nav sociāli apdrošināti pilnā apmērā, piemēram, mikrouzņēmumu darbinieki. Tuvojoties gada nogalei, interese apdrošināties nav liela.

Krišs Kāpostiņš strādā ģimenes uzņēmumā. Veido koka suvenīrus un dāvanas. No nākamā gada uzņēmums strādās mikrorežīmā. Par sevi un visiem pārējiem darbiniekiem Krišs nākamgad plāno maksāt veselības apdrošināšanas iemaksas.

“Manuprāt, tas ir vieglāk paceļams, nekā, esot pilnā nodokļu režīmā, maksāt pilnu sociālo nodokli. Protams, laiks rādīs. Laiks rādīs arī, kā mēs kā uzņēmums attīstāmies, kāds būs darbinieku skaits un vai tas vienā brīdī nepaliks neizdevīgi,” atzina mikrouzņēmuma “Gotwood” direktors Krišs Kāpostiņš.

 LTV uzrunāja arī daudzus citus mikrouzņēmuma nodokļa režīmā nodarbinātos, bet stāstīt par iemesliem, kāpēc viņi vēlas vai nevēlas maksāt par apdrošināšanu, neviens no viņiem negrib.

Nacionālais veselības dienests iemaksas sāka pieņemt šī gada septembrī. Pie minimālās algas apmēra, kas ir 430 eiro mēnesī, šogad nepieciešams samaksāt 1% jeb 51 eiro, nākamgad – 3 % jeb 155, bet 2020.gadā – veselus 5% jeb nepilnus 260 eiro gadā.

“Manuprāt, tās [iemaksas] nav pārāk lielas. Man gan vēl līdz galam nav skaidrs, kurā brīdī es tieši maksāšu, vai kad ir pēdējais termiņš, kad es varu samaksāt par sevi un saviem darbiniekiem,” atzina Kāpostiņš.

Pēc Nacionālā veselības dienesta aprēķiniem brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas šogad būtu jāveic aptuveni 30 000 cilvēku. Līdz šim veiktas vien nepilnas 3500 iemaksas, par summu 300 000 eiro.

Tie ir ļoti mazi ieņēmumi, salīdzinot ar tiem 85 miljoniem, ko plānots iekasēt. Nacionālajā veselības dienestā teic, ka daļa no šīm iemaksām veiktas uz vairākiem gadiem, daļa par vairākiem cilvēkiem reizē. Tāpēc grūti noteikt precīzu ainu. Dienestā teic, cilvēkiem vēl ir laiks aktivizēties un veikt iemaksu.

“Septembrī bija vairāk. 50-70 cilvēki dienā maksāja, nu tad oktobrī un novembrī samazinājās, bet zem 30-40 cilvēkiem dienā nekrīt. Arī decembrī tas saglabājas aptuveni tāpat. Protams, mēs prognozējam visvairāk uz decembra beigām, uz janvāra sākumu, kas no tāda cilvēku uzvedības viedokļa laikam ir loģiski,” sprieda NVD direktora vietnieks Edgars Labsvīrs.  

Iepazīstoties ar datiem, sistēmas autore – veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) – nepiekrīt, ka vairākuma nevēlēšanās apdrošināt savu veselību liecinātu par ieceres izgāšanos. Iemesli nemaksāšanai esot citi.  

“Ņemot vērā šobrīd to politisko situāciju lielā mērā, kur ir tādi radikāli viedokļi izteikti par to, kas ir pieņemami vai nepieņemami, protams, ka cilvēkiem ir tāda nogaidoša attieksme par to, vai veikt iemaksas, vai ne. Tas, ko es no savas puses varu teikt, ka es noteikti aicinātu veikt iemaksas,” sacīja Čakša.

Apdrošinātajiem nākamgad pienāksies pilnais veselības aprūpes grozs: neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārsta aprūpe, plašas diagnostikas iespējas, ārstniecība stacionārā, kompensējamās zāles un rehabilitācija. Nepilnā groza saņēmējiem par šiem pakalpojumiem būs jāmaksā ievērojamas summas.

Čakša vērtēja, ka nepieciešams atgriezties pie sarunām par automātiskas iemaksas daļas paredzēšanu pilnīgi visiem. Tas savulaik neguva politisko atbalstu.

“Šobrīd, atsākot diskusiju par šo likumu, mēs ietu uz visiem nodokļu maksāšanas režīmiem, un tad tas būtu arī vienkāršāk saprotams cilvēkiem,” sacīja Čakša.

Vairākas partijas gan ir solījušas šo sistēmu atcelt.  

2017. gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019. gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.

Pēc 6. oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām, kurās līdzšinējās koalīcijas partijas ieguva vien 32 vietas parlamentā no 100, Jaunā konservatīvā partija, kura tāpat kā “KPV LV” izrādīja iniciatīvu par valdības veidošanu, pauda, ka nevēlas turpināt veselības aprūpes reformu tādā veidā, kā to bija iecerējusi Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) valdība.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.