Doloresa,
Aleksandrs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • DĀVANAS SVĒTKOS
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai svinēsiet Latvijas valsts simtgadi? ..vairāk
Jā, došos uz Rīgu
skatīties
vērienīgo
uguņošanu!
Jā, kopā ar
ģimeni svinēsim
pie svētku galda.
Svinēšu tepat
Jelgavā ar
draugiem!
Svinēšu darbā...
Nesvinēšu,
priecāšos par
brīvdienām!
Neredzu, kas tur
jāsvin...

Čili

Latvijā viens no mazākajiem ministriju skaitiem ES

Raksts publicēts: 2018.09.10. 07:34:51
Raksta autors: tvnet.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Lai gan Latvija jau uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona izceļas ar salīdzinoši zemu ministriju skaitu, politiķi, kuri raujas pie varas, sola to skaitu mazināt vēl. Taču daļa no politiķu solījumiem nav pārāk reāli, secina Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Eiropas Komisijas pētījums rāda, ka mazāk par desmit ministrijām ir tikai Ungārijā - šeit ir astoņas. Savukārt Latvija ar 13 ministrijām jau ir tuvu zemākajiem rādītājiem. Latvija neizceļas arī ar tēriņiem valsts pārvaldes uzturēšanai. Taču tajā strādājošo skaits gan pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.

2017.gadā tika pieņemts Valsts pārvaldes reformu plāns. Visai pamatīgās diskusijās tika panākta vienošanās, ka līdz 2020.gadam šeit strādājošo skaitu iespējams samazināt par sešiem procentiem jeb aptuveni trīs ar pus tūkstošiem reālu darbavietu. "Arī diskusijas par šiem 6% bija pietiekami smagas un pretrunīgas. Kur mēs redzam efektivitāti - tā ir standartizācija un centralizācija šiem pakalpojumiem. Mēs runājam par atbalsta funkcijas, grāmatvedību, informāciju tehnoloģiju atbalsts vai citas. tipveida atbalsta funkcijas," raidījumam "de facto" saka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Bieži vien, runājot par valsts pārvaldi, tiek kļūdaini uzskatīts, ka tie ir tikai ierēdņi un ministriju darbinieki. Taču valsts pārvaldes jēdziens ir plašāks. Valsts pārvaldi veido arī ministrijām padoto iestāžu darbinieki, tostarp - ugunsdzēsēji, armija, policija, neatliekamā medicīniskā palīdzība. Piemēram, starp šobrīd aptuveni 60 000 valsts pārvaldē strādājošajiem, 11 723 ir ierēdņi, 12 721 policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, 5300 karavīri, 3699 pedagogi, 3060 sociālās aprūpes centros nodarbinātie, 2604 ārstniecības personāls, 1011 prokurori un tiesneši, arī 100 Saeimas deputāti. Un politiķu solījumi ir jāattiecina uz visu šo kopumu.

Neraugoties uz to, ka jau esošais reformu plāns tika pieņemts visai smagās diskusijās, partiju solījumi ir ievērojami plašāki. Piemēram, Jaunā Konservatīvā partija sola, ka valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaits jāsamazina par trešdaļu. Bet ministriju skaits jāsamazina par piecām, lai paliktu astoņas. KPV LV redz valdību tikai ar sešiem ministriem, bet uzdevumu izpildīšanai sola izveidot sekretariātus.

"Jā, mēs varam samazināt, bet tad mums ir skaidri jāpasaka, kādas funkcijas mēs nespēsim nodrošināt. Skaidrs, ka katrai sistēmai ir iekšējās rezerves uz efektivitātes paaugstināšanas rēķina. Mēs varam, procesus pārveidojot, pakāpeniski mazināt nodarbināto skaitu. Ja mēs gribam 30% - tas ir ļoti būtisks, tad ir jābūt tādiem ļoti drastiskiem lēmumiem – šo funkciju mēs būtiski samazinām, no šīs – atsakāmies," norāda Citskovskis.

Savukārt “Par alternatīvu” solījums samazināt valsts pārvaldi par 90 procentiem būtībā nozīmē atteikšanos no tās vispār. "Progresīvie", "Latvijas Reģionu apvienība" un citi sola samazināšanu, nesaucot konkrētus skaitļus.

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai ministriju skaits jāsamazina, gandrīz visas partijas atbild apstiprinoši. Politiķi ir gatavi arī pārcelt dažas no ministrijām vai vismaz to funkcijas ārpus Rīgas, jo tas palīdzēšot reģionu attīstībai. Piemēram, Zemkopības ministriju tiek piedāvāts pārcelt ārpus Rīgas. Vai Aizsardzības ministriju uz Daugavpili, arī citas. Politiķi uzskata - tā šīs iestādes kļūs tuvākas cilvēkiem un aktivizēs ekonomiku.

Eksperti gan norāda, ka solījumi skan labi un vēlētāja ausij tīkami, bet praktiski jārēķinās, ka Latvijas iedzīvotājiem tādas reformas izmaksās dārgi. "Viņu radošums ir ļoti lielā apjomā, un, ja visu šo partiju radošumu mēs saliktu kopā, mēs nonāktu pie tā, ka mums vispār nav valsts pārvaldes, lai gan patiesībā tas ir viens no elementiem, kas nodrošina arī ilgtspēju tajā brīdī, kad mainās politiskās varas," uzsver asociētā profesore, LU Politikas zinātnes nodaļas vadītāja un Eiropas Padomes Reģionālo un vietējo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte Iveta Reinholde.

Viņa norāda, ka apvienojot vai sadalot ministrijas "tiek zaudēta institucionālā atmiņa. Un, kamēr tā jaunā ministrija iestrādājās, mēs principā zaudējumu laiku, no kura iespējams var ciest atsevišķi svarīgi nozares nozares jautājumi. Tāpēc no tādas valsts pārvaldes uzbūves viedokļa šobrīd nav objektīvi indikāciju, kāpēc vajadzētu samazināt ministriju skaitu."

Taču par pašvaldību reformu, kas jau gadiem nekust uz priekšu, partiju programmās solījumu ir ļoti maz. Starp prioritātēm īsajā programmā tā nav pat Nacionālajai apvienībai, kas šobrīd ir atbildīga par reformas virzīšanu.

Gandrīz pusē no Latvijas vietvaru dzīvo tik maz iedzīvotāju, ka tās pēc likuma nemaz nekvalificējas atsevišķam novadam. Un tieši šo nelielo pašvaldību uzturēšana iedzīvotājiem izmaksā visdārgāk.

Šobrīd aplēsts, ka Latvija varētu iztikt ar aptuveni 30 pašvaldībām. No partiju programmām krasāko griezienu sola apvienība “Attīstībai/Par” - atstāt vien 40 novadus. Tas, un "Saskaņas" piedāvājums veidot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām, ir vienīgie konkrētie apsolījumi. Taču, kad Latvijas Televīzija uzdod tiešu jautājumu, vai pašvaldību skaits jāsamazina, vairāk nekā puse no vēlēšanās kandidējošo partiju pārstāvjiem atbild, ka tas būtu jādara.

Līdz šim politiķu vēlme reformēt valsts pārvaldi un pašvaldības strauji apsīkusi līdz ar tikšanu pie varas.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Gerhards liek Rēzeknes domei atmaksāt iedzīvotājiem 'nelikumīgi iekasētos līdzekļus par audzēkņu ēdināšanu'
  Divu automašīnu sadursmē Ģibuļu pagastā iet bojā vīrietis
  Siguldas sporta kompleksa bijušo būvuzraugu tiesās par 90 000 eiro pieprasīšanu
  'Prezidentu namam' atceļ grausta statusu
  13. Saeimas 16 komisijas– kurš vadīs un kurš strādās
  Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama īpašniekiem dubulto nodokļu likmi
  Vējonis pateicas Islandei par atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanā

0.69529700279236 56(0) - 0.47827672958374 2018.11.18. 21:32 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=44219 ip: 172.68.65.117 usememcache: 1