Sāk atjaunot vecpilsētas kvartālu

Darbi objektā tika sākti 7. maijā. Ņemot vērā ka ēkās ilgu laiku bija uzturējušies bezpajumtnieki, vispirms no tām bija jāizvāc viņu atstās mantas. Būvdarbu vadītājs informē, ka Vecpilsētas ielas namā vietām norakts pat vairāk nekā 30 centimetru biezs kultūrslānis, atsedzot arī sākotnējo grīdu līmeni un to dažādos segumus, piemēram, dēļus, klonu un pat betona plāksnes, kas ieklātas kādā no daudzajām ēkas pārbūves reizēm. Kopumā no ēkām izvesti 42 kubikmetri dažādu nederīgu materiālu, bet viss, kas tīrot atrasts un novērtēts kā vēsturiski ēkai piederīgs un, iespējams, atkārtoti izmantojams, novietots noliktavā.

Pirms tālāko darbu uzsākšanas jau veikta abu ēku 3D skenēšana, digitālā formātā iemūžinot to stāvokli – tehniskos parametrus, arhitektoniskās detaļas, vizuālo izskatu. Iegūtie dati palīdzēs precīzāk veikt gan konstrukciju pastiprināšanas, gan interjera un arhitektonisko detaļu atjaunošanu, turklāt ēkas virtuālajā vidē būs apskatāmas stāvoklī pirms rekonstrukcijas.

Vecpilsētas ielas 14. nams celts ap 1800. gadu. Atrastas liecības, ka ēka piedzīvojusi vairākas pārbūves – sākotnēji tā bijusi mazāka, bet vēlāk paplašināta un paaugstināta. Dažās vietās ir saglabājušies tā saucamie trīnīša griesti, kas bija raksturīgi koka ēkām Latvijas teritorijā gan 17., gan 19. gadsimtā. Tāpat var redzēt, ka zem grīdām kā siltumizolācijas materiāls izmantotas skaidas, sienās – sūnas, savukārt logu un durvju ailu blīvēšanai – lina pakulas, Ēku atjaunošanas gaitā iespēju robežās tiks izmantoti vēsturiskie paņēmieni un tradicionālie būvmateriāli, piemēram, logi tiks pakoti ar pakulām.

Uz ēkas iekšsienām ir redzams, kā mainījusies tās saimnieku turība un ar to saistītā interjera mode – sākumā bijušas tēstu baļķu sienas, ko iemītnieki centušies izskaistināt ar pašu zīmētiem ornamentiem, vēlāk pie baļķiem ar nagliņām piestiprinātas vienkāršas papīra tapetes, tad pie sienām naglots skaliņu režģis un sienas apmestas ar kaļķa apmetumu, ko bieži krāsoja ar krītu vai kaļķa krāsu, kas savukārt vēl vēlāk aplīmēts ar tapetēm. Uz otro stāvu ved tā saukto Ulmaņlaiku koka kāpnes, kas tiks atjaunotas, tāpat savu agrāko veidolu atgūs podiņu krāsns, kas gan būs tikai interjera elements. Tīrot ēkas, atrasti arī krāsns podiņi, kas 19. gadsimta beigās ražoti Jelgavā – M.Ņesterova ķieģeļu ceplī. Interesanta vēstures liecība ir arī jumta skārds ar spiedogu "Emu", kas 20. gadsimta 30. gados ražots Anglijā, bet tas netiks saglabāts – ēkai atjaunos vēsturiski senāko dakstiņu jumtu. Jāpiebilst, ka namam ir arī neapdzīvoti bēniņi, ko atjaunos un eksponēs.

Vecpilsētas ielas ēka nav balstīta uz monolītiem pamatiem – guļbūve turas uz laukakmeņiem un ķieģeļu mūra fragmentiem –, tāpēc tā ar domkratiem tiks pacelta par vismaz 15 centimetriem. Ēkai tiks izbūvēti jauni pamati un tā uz tiem tiks atsēdināta atpakaļ, savukārt jauns iekšējais nesošais koka karkass, pie kā tiks piestiprināts vēsturiskās ēkas būvapjoms, padarīs to stabilu un drošu apmeklētājiem. Būvnieki pamatus cer izbūvēt līdz ziemai, paralēli notiks grīdu demontāža, oriģinālo dēļu restaurācija, bojāto konstrukciju protezēšana un papildināšana.

Savukārt K.Barona ielas ēkai pagalma pusē agrāk bijušas daudzas un dažāda izmēra durvis, kas laika gaitā daļēji aizmūrētas. Ķieģeļu mūra šuvēs java sākotnēji tikusi iesmērēta uz iekšu, nevis ar valnīti uz āru, kā tas redzams šobrīd, savukārt ārsienas nokrāsotas sarkanas. Vēsturiski mūrim izmantoti diezgan zemas kvalitātes, iespējams, arī no vecākām celtnēm iegūti ķieģeļi. Daļa ķieģeļu ir stipri bojāti, izdrupuši, tāpēc apmēram 10 procenti esošā mūra būs jāpapildina vai jāaizvieto ar līdzīgiem. Plānots saglabāt arī koka galeriju gar ēkas ārsienu, bet daļa durvju, kas ved uz to, tiks aizmūrētas, atstājot vien divas. Jumta konstrukcijas un pārsegumus būvēs no jauna, savukārt jumts būs skārda. Savukārt, ēkas tālākajā galā pagalma pusē saglabājies viens vēsturisks logs ar koka slēģiem – šo autentisko komplektu iecerēts restaurēt un eksponēt fasādē.

Nedēļas beigās plānots uzsākt siltumtrases izbūvi gar ēku ielas pusē, lai būvju kompleksu varētu pieslēgt apkurei. Pēc tam tiks veikta arī citu ārējo komunikāciju izbūve, fasādes atjaunošana, logu un durvju montāža, jo K.Barona ielas ēku līdz ziemai plānots sakārtot tiktāl, lai gada aukstajā laikā varētu turpināt iekšdarbus.

Šobrīd abas ēkas ir atstatu viena no otras, bet projekta gaitā, lai izveidotu vienotu ansambli, tās tiks savienotas, spraugu starp ēkām aizmūrējot, bet pagalma pusē uzceļot speciālu piebūvi. Tajā būs centrālā ieeja uz K.Barona ielas ēku, kurā tiks iebūvēts lifts, kas ļaus cilvēkiem ar kustību traucējumiem iekļūt abu ēku 2. stāvā.

Pašvaldība Zemgales Restaurācijas centra vajadzībām iegādāsies arī īpašumu Vecpilsētas ielā 12 – tas nolemts domes sēdē pagājušajā ceturtdienā. Tie ir dzīvojamās ēkas pamati uz pašvaldībai piederoša zemesgabala abu ēku iekšpagalmā, kur tiks izbūvēts iebraucamais ceļš. Īpašumu pašvaldība iegādāsies par 3500 eiro.

Vecpilsētas ielas kvartāls pārmaiņas piedzīvo, Jelgavas pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētu projektu "Nozīmīga kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā" (Nr.5.5.1.0/17/I/002). Tas paredz izveidot Zemgales Restaurācijas centru.

Pēc projekta realizācijas Vecpilsētas ielas namā būs telpa semināriem, suvenīru veikals, vēstures ekspozīcijas un izstāžu galerija, savukārt ēkā K.Barona ielā – trīs restaurācijas darbnīcas: tekstilam; metāla priekšmetiem un arheoloģiskajiem atradumiem; keramikai, stiklam un porcelānam. Centra izveidei paredzētais projekta finansējums ir 2 913 818 eiro, no kuriem ERAF finansējums ir 764 273 eiro, valsts budžeta dotācija – 36 232 eiro, bet pārējais ir pašvaldības finansējums. Ar SIA "RERE meistari" noslēgtā būvdarbu līguma summa ir 1 784 264,32 eiro, tajā skaitā PVN (309 665,71 eiro). Būvuzraudzību veic SIA "Jurēvičs un partneri", autoruzraudzību – SIA "Livland Group", arhitekts – Ēriks Cērpiņš.

Ēkā Vecpilsētas ielā 14 ierīkotā ekspozīcija būs veltīta Jelgavas arhitektūrai, pirms pilsētu nopostīja karā. Liela loma ekspozīcijā tiks atvēlēta arī pašam namam, kas būs viens no vērienīgākajiem restaurētajiem objektiem pilsētā. Tiks dokumentēts ēkas restaurācijas process, lai pēc tam saistošā un interaktīvā veidā rādītu to jelgavniekiem un pilsētas viesiem. Tāpat centrā ikviens varēs tuvāk iepazīt restaurācijas darba specifiku.

Pašvaldības Vecpilsētas ielas kvartāla attīstības koncepcija paredz atjaunot arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Vecpilsētas ielā 2, kas datēts ar 18. gadsimta otro pusi–19. gadsimta sākumu, un tam līdzās esošo namu J.Asara ielā 1. Šajās pašvaldībai piederošajās ēkās plānots izveidot Dzīvesziņas un arodu sētu, lai popularizētu latviskās tradīcijas un izzinātu latviešu gadskārtu rituālus. Izveidojot audēju darbnīcas ar vairākām stellēm, keramikas darbnīcu ar cepli pagalmā un saimes istabu, kurā varēs apgūt seno latviešu saimnieču zinības. Šobrīd tiek izstrādāts ēku būvprojekts, lai līdz oktobrim pašvaldība varētu iesniegt pieteikumu projektu konkursā.

Sāk atjaunot vecpilsētas kvartālu (2)