Pilsētas vēsturi stāstīs caur jelgavnieku atmiņām

Bibliotēkā norāda, ka saruna jāveido kā stāsts par kādu konkrētu vietu vai ielu Jelgavā, ar kuru saistās īpašas atmiņas, kāds nozīmīgs dzīves notikums. Iespējams, stāsts var veidoties kā dialogs par Jelgavas vietām, jo katrai paaudzei ir savs redzējums.

«Sadarbojoties ar skolēniem, vēlamies papildināt bibliotēkas novadpētniecības krājumu ar stāstu audioierakstiem, kā arī fotogrāfijām, kurās redzams jaunietis, un, ja iespējams, arī vecvecāks pie tā Jelgavas objekta, par kuru tiek stāstīts. Šāda kolekcija kļūtu par lielisku dāvanu ikvienam jelgavniekam – tā sniegtu iespēju ieraudzīt mūsu pilsētu un tās iedzīvotājus cauri laikiem, kā arī uzzināt un saprast vairāk gan par savu pilsētu, gan par sev tuvajiem un mīļajiem,» norāda Jelgavas pilsētas bibliotēkas Informācijas nodaļas vecākā bibliotekāre Gundega Kalniņa. Viņa papildina, ka katrs saņemtais materiāls tiks izvērtēts, un izvēlētas interesantākās stāsta daļas, kas tiks iekļautas novadpētniecības krājumā un ar laiku publicētas arī bibliotēkas mājaslapā, lai stāsti būtu pieejami ikvienam.

Intervijas gaitā vēlams pievērsties šādu jautājumu pārrunāšanai: cik ilgu laiku uzrunātais cilvēks dzīvo, strādā Jelgavā; kad ir studējis Jelgavā; kādas spilgtas atmiņas saistās ar konkrētu Jelgavas objektu vai ielu; kā stāstā pieminētais objekts ir mainījies – varbūt tas mūsdienās atrodas pavisam citā vietā; kāda gaisotne stāstā minētājā periodā valdīja pilsētā?

Respondentam pirms intervijas jāaizpilda veidlapa «Vienošanās par intervijas ierakstīšanu, transkribēšanu un fotomateriālu izmantošanu», kurā intervējamais apliecina, ka neiebilst ieraksta publicēšanai bibliotēkas datubāzē.

Stāstu audioieraksti un fotoattēli projekta dalībniekiem jāiesniedz līdz 20. aprīlim. Audioierakstus var sūtīt elektroniski pa e-pastu [email protected] vai aiznest uz bibliotēku savā datu nesējā. Saņemt papildu informāciju un pieteikt dalību projektā var pa tālruni 63007747, 26429647 vai e-pastu [email protected].