|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||
JAUNĀKIE |
Kā iekrāt ārkārtas situācijām (2)Raksts publicēts: 2018.03.16. 07:20:13Raksta autors: Jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Tik daudzi cilvēki Latvijā dzīvo no algas līdz algai, ka rodas iespaids, ka viņi līdz galam neizprot, cik šāds naudas pārvaldības veids ir nestabils. Viss, kas nepieciešams, lai šādi indivīdi nonāktu neapskaužamā finansiālā situācijā, ir viena finansiāla vai ar veselības pasliktināšanos saistīta katastrofa, kas var novest arī pie personīgā bankrota, ja nav iepriekš padomāts par jebkādu drošības spilvenu. Šādi cilvēki labprātāk izvēlas saņemt aizdevumu tagad (pikavippi heti), nevis veikt ilgtermiņa finanšu plānošanu un drošības tīkla izveidi. Personīgā ārkārtas situāciju fonda izveide ir viens no šādiem finansiālajiem drošības spilveniem. Lai gan tādam, kas pieradis dzīvot tikai no tā, kas iekrīt maciņā, varētu šķist teju neiespējami atlikt jau tā ierobežotos līdzekļus jebkāda veida uzkrājumiem, to patiesībā var noorganizēt daudz vienkāršāk, kā varētu šķist. Jums būs nepieciešams veikt tikai dažas nozīmīgas darbības.
Tāpat kā lielākajai daļai citu darbību mūsu dzīvē, pirmais solis ārkārtas situāciju fonda izveidē ir konkrēta mērķa uzstādīšana. Mērķis darbosies kā virzītājspēks. Mērķis var atšķirties atkarībā no personas interesēm un ienākumu līmeņa, taču lielākā daļa ekspertu piekrīt, ka ārkārtas fondam ir jāizaug līdz 3 – 6 mēnešalgu vai mēneša izdevumu apmēram, lai tas pildītu paredzēto funkciju.
Sešu mēnešalgu uzkrājums ārkārtas situāciju fona izveidei var šķist absolūti neizpildāms uzdevums, it īpaši, ja esat pieraduši cents centā dzīvot no algas līdz algai. Bet nezaudējiet dūšu! Sāciet ar pašu mazumiņu un laikā gaitā audzējiet šo summu arvien lielāku un lielāku. Katru reizi, kad jums izdodas ietaupīt naudu, samazinot kāda konkrēta pirkuma vai rēķina izmaksas, novirziet šos ietaupītos līdzekļus uzreiz jūsu ārkārtas fondā. Jūs būsiet pārsteigti par to, cik nemanāmi iemaksas fondā palielināsies it kā pašas no sevis. Bez tam – jūs vienlaikus arī samazināsiet jūsu ikmēneša izdevumu apjomu, jo regulāri atradīsiet veidus, kā ietaupīt un neļauties impulsa tēriņiem.
Viens no stabilākajiem veidiem, kā nodrošināt, ka jūs paliekat uzticīgi ārkārtas fonda mērķim, ir padarīt iemaksas šajā fondā par obligātām. Tām būtu jābūt kā obligātajām ikmēneša rēķinam, kuru jūs nevarat atļauties nesamaksāt. Kad saņemat algu, vispirms iemaksājiet noteiktu summu avārijas fondā, un pēc tam sāciet plānot vakariņas ārpus mājām kopā ar draugiem.
Parasti avārijas fondam būtu jābūt elastīgam ieguldījumam. Tieši tāpēc, ka tas ir ārkārtas fonds, un jums, visticamāk, būs šī uzkrātā nauda kādā brīdī vajadzīga lielā steigā. Tādēļ ir lietderīgi izvēlēties tādu ieguldījumu iespēju, kas ļauj jums viegli piekļūt naudai. piemēram, īstermiņa krājkonts. Arī kāda papildus riska uzņemšanās – ieguldīšana akcijās vai tamlīdzīgi, nebūs derīgs šim iekrājumam, jo jums šī nauda ir nepieciešama drošībā. Tomēr nodrošiniet to, lai ārkārtas fonda līdzekļi tiek turēti atsevišķā krājkontā.
Ārkārtas fonda galvenā ironija ir tāda, ka tā līdzekļi bieži vien nemaz netiek izmantoti ārkārtas situācijām, bet gan mirkļa iegribām. Pēc definīcijas ārkārtas situācija ir tāda situācija, kuru jūs iepriekš nevarat paredzēt un tādēļ nevarat iepriekš ieplānot finansējumu. Tātad, ja jūs plānojat atvaļinājumu, tas nevar tikt uzskatīts par ārkārtas gadījumu, tāpēc jūs nedrīkstat ņemt naudu šim mērķim no fonda.
Raksta tapšanā piedalījušies arī mūsu somu kolēģi no Raha247 FI finanšu portāla, kuri ikdienā nodarbojas ar jaunākās finanšu informācijas atspoguļošanu tiem interesentiem, kuri ir gatavi mainīt savus ierūsējušos uzskatus par naudu un finanšu pasauli.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|