Uz muzeju pēc latviskā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Piektdien, 9.martā, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklāja izstādi „Latviskās dvēseles raksti”. Izstāde ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos, kā arī par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām.

Izstādē eksponēti tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfijas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē.

Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītājs Aivars Gailis uzsvēra, ka jelgavniekiem ir paveicies, ka ir iespēja apmeklēt šo izstādi: «Izstāde ir ārkārtīgi dinamiska,  katrs šo izstādi ieraugot, tiek pārsteigts par to dziļo daudzslāņainību ar kādu tā ir izveidota. Latviskums nāk no pagātnes cauri laikiem, katrs var atrast sev kaut ko tuvu. Izstādes nosaukums ir tik labs, ka es nevarētu izdomāt neko labāku!»

Projekta vadītāja Linda Rubena pastāstīja, ka šī ir jau sestā „Latviskās dvēseles raksti” izstāde, pirmsākumi ir jau 2014. gadā. «Izstādes centrā ir zemeslodes sprādziens, katram ir iespēja šajā aktivitātē piedalīties, ieliekot roku starp abām planētas pusēm, zemeslode aizdegas, notiek enerģiju apmaiņa. Vajadzētu parādīt plašākai pasaulei to, kas ir latvieši, kādā vidē tie dzīvo, kāds ir to pamatpasaules uzskats.» Viņa arī norādīja, ka vienojoties par kādu konkrētu laiku, izstādes apmeklētājiem ir iespēja satikt tekstu autoru Valdi Celmu, kurš šodien nevarēja ierasties saaukstēšanās dēļ. Viņš labprāt interesentiem pastāstītu vairāk par izstādi.

Viens no radošās komandas dalībniekiem Toms Skābardis aicina jelgavniekus doties uz izstādi:« Lūdzu vediet bērnus! Ja vidējā paaudze vēl kaut ko zina par latvisko pasaules skatījumu, bieži vien tā informācija ir nepilnīga, bet bērniem skolās šobrīd drīzāk mēģina izstāstīt citu reliģiju pārliecības, nekā to no kā ir cēlušies latvieši, kas ir mūsu saknes.»

Interesanti, ka izstādei speciāla tapa puzuris, kuru veidoja jelgavniece Ausma Spalviņa. Linda Rubena aicina šo svētdien ap plkst. 10 klausīties Latvijas Radio 1 raidījumu, kurā stāstīs par šiem tautastērpiem, par šo izstādi.

Izstāde «Latviskās dvēseles raksti» ir iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un to organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka.

 Ekspozīcija Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 22. aprīlim