VP ar “nočņiku” Ozolniekos cīnās jau 10 gadus

Nedēļas vidū naktī diennakts veikalā Ozolniekos pusstundas laikā, kamēr vēro “Bez Tabu” komanda, iesoļo daudzi cilvēki. Pēc pāris minūtēm daudzi iznāk ar melniem maisiņiem rokā, citi alkoholisko dzērienu pudeles nes nekautrējoties rokā.

“Bez Tabu” skatītāja, kura vēlas palikt anonīma, stāsta, ka veikalā tiek tirgota grādīgā dzira arī pēc atļautā laika – pulksten 22.00. “Tur ir kā caurstaigājamā sētā, pārdevēja pat nebaidās, ka kāds pieķers,” stāsta skatītāja. Viņa novērojusi, ka īpaši liels alkoholisko dzērienu tīkotāju pieplūdums bijis iepriekšējā nedēļas nogalē, kad netālajā Jelgavā notika ledus skulptūru festivāls.

“Bez Tabu” komandai Valentīndienas naktī gan neizdodas iegādāties dzirkstošā vīnu un divas alus pudeles, bet talkā nāk vietējā iedzīvotāja, kura, pieņemot naudu no žurnālista, dzērienus iegādājas. Ap pulksten 23.15.

Pēc dzērienu nodošanas žurnālistiem sieviete stāsta, ka veikalā pārkāpj likumu, bet tajā sagaida labas manieres, tāpēc, iespējams, žurnālistiem pašiem neizdevās tikt pie kārotā.

Es esmu vietējā, bet jūs neesat vietējie. Tāpēc man ir citādākas privilēģijas. Bija jāsaka “lūdzu”. Tas ir viens vārds, kas šeit, Ozolniekos, eksistē – “lūdzu”! Galvenais jābūt laipniem! Jāsaka: “Lūdzu, vai varētu to un to!” Ja vienkārši saka “dod to un to!”, tad “lavočka” ir slēgta. Perfekti manieres jāievēro! Es esmu vietējā. Man uzticas,” stāsta sieviete, kura iegādājās dzērienus pēc pulksten 22.

“Bez Tabu” komanda nodod VP rīcībā videomateriālu, kurā iemūžināts darījums. Likumsargi uzsākuši administratīvo lietvedību, un SIA “Inset” tagad draud naudas sods līdz 7100 eiro. VP Jelgavas iecirkņa priekšniece Tatjana Flandere stāsta, ka tirgošanās pēc pulksten 22 veikalā notiek jau 10 gadus, kuru laikā sastādīti 28 administratīvo pārkāpumu protokoli.

“Tur rupji pārkāpj visas normas, jo apdraud arī vismazāk aizsargātākās personas. Arī tām tur pārdod alkoholu, ko esam fiksējuši. Lielākais piemērotais sods, kas piespriests veikalam, ir 5000 eiro. Es domāju, ka tas ir pietiekami liels un bargs sods. Viss, kas tur notiek, ir pretēji sabiedrības, Ozolnieku iedzīvotāju interesēm. Daudzus tas viss ir nokaitinājis, jo tiek traucēts miers, kad cilvēki tur iepērkas un turpat arī sāk tukšot dzērienu pudeles un trokšņo,” stāsta VP pārstāve T. Flandere.

Lai gan likumsargi cenšoties cītīgi nelegālo tirdzniecību pēc pulksten 22.00 apkarot, gadu gaitā tērējot arī laiku un resursus, VP pārstāve T. Flandere teic, ka veikala pārstāvjus tas nepārmāca, jo izvairās no bargāko sodu apmaksas: līdz ko sods pārsniedz ievērojamāku summu, likvidē vienu uzņēmumu, vietā dibina citu un sodus nemaksā.

“Esam piesprieduši daudzus sodus. Bet, piemēram, pēc 5000 eiro piemērošanas tika slēgta viena SIA, tad reģistrēja citu. Un tad mēs sākām strādāt ar šo citu. Nākamā gada septembrī mēs atkal uzlikām pietiekoši lielu sodu – 2500 eiro -, bet jau atkal SIA tika pārreģistrēta. Tagad jau jūs pieķērāt šo SIA, bet par šīs SIA [“Inset”] darbībām mēs paši jau ziemas sākumā ierosinājām divas administratīvās lietvedības. Nav tik daudz vietu, kā šī, kur tik bezkaunīgi strādā,” turpina VP pārstāve J. Flandere.

10 gadu laikā, kā informē T. Flandere, konkrētajā adresē darbojušies 6 uzņēmumi, bet vadošos amatos visiem bijušas vienas un tās pašas personas. Likumsargu pārstāve teic, ka policistu sirdsapziņa ir tīra – veic savu darbu ar tīru sirdsapziņu, bet rokas sasien likumdošanas robi, kas veikalniekiem ļauj izvairīties no nepatikšanām.

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks gan stāsta, ka, likvidējot uzņēmumu, “tā ir likvidatora atbildība. Ja uzņēmums tiek likvidēts, viņam [likvidatoram] jānosedz visas saistības, tajā skaitā, kā šajā gadījumā, pret valsti kā kreditoru, jo soda apmaksa nav veikta. Lai likvidētu uzņēmumu, [likvidatoram] ir jāpaziņo uzņēmumu reģistram, ka saistības ir nokārtotas.

Ja šādi izslēdz, tad melo. Ja izslēdz, iesniedzot dokumentus [uzņēmumu reģistrā], ka saistību nav, bet tad melo. Bez melošanas to nevar izdarīt. Saglabājas likvidatora atbildība. Ja juridiskā persona beidz pastāvēt, likvidators atbild par to, ko viņš ir apliecinājis. Var vērsties pret likvidatoru.”

Tieslietu ministrijas pārstāve Jolanta Laura norāda, ka soda apmaksas termiņš ir viens mēnesis, tāpēc likumsargiem pēc šā termiņa būtu jācenšas uzreiz pēc termiņa piedzīt sodu ar tiesu izpildītāja palīdzību, ja komersants nemaksā, ņemot vērā, ka uzņēmuma likvidācijas process varot būt ilgāks nekā viens mēnesis.

Valsts policijā arī stāsta, ka likumsargi esot lūguši Valsts ieņēmumu dienestam (VID) neizsniegt licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

“Ir pārkāpumi arī tirdzniecības sakarā. Piemēram, kasē ir pārpalikums vai ir naudas iztrūkums, vai neizsniedz čekus. Ir sastādīti arī protokoli par šiem pārkāpumiem un nosūtīti VID. Diemžēl jāsaka, ka praktiski nekādi sodi par pārkāpumiem no VID puses veikals nav saņēmis. Sistemātiski strādājot ar šo veikalu, mēs rakstījām vēstules VID ar dažādiem lūgumiem, tai skaitā lūdzām anulēt alkohola tirdzniecības licenci.

Diemžēl situācija ir tāda, kāda ir. Saprotam, ka licenci var akcīzes preču tirdzniecībai izsniedz konkrētai SIA, bet tas, ka to anulē vienam uzņēmumam, neko nedod, jo tiek reģistrēts uzreiz cits uzņēmums. Lūdzām, vai var neatļaut tirgot alkoholu konkrētā adresē. To VID nevarot,” informē VP pārstāve T. Flandere.

VID informē, ka “šī adrese ir VID redzeslokā. Tajā pat laikā Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība” aizliedz VID neizsniegt licenci konkrētā adresē, jo tādējādi tiktu ierobežotas telpu īpašnieku tiesības iznomāt nekustamo īpašumu.”