Jāzeps
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai Jūs uztrauc Brexit? ..vairāk
Jā, tagad ir labi!
Esmu šo to
dzirdējis/usi,
neiedziļios.
Neinteresē, es uz
Angliju neplānoju
doties!
Kas ir Brexit?

Čili

Speciālista izvēle - sākums problēmas risinājumam

Raksts publicēts: 2018.01.30. 12:14:05

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Personu, uzņēmēju, iestāžu u.c. tiesības un pienākumus Latvijā katru dienu regulē vidēji 27 000 normatīvie akti, un gandrīz katru dienu parādās kāds jauns likums vai Ministru kabineta noteikums, bet cits – zaudē spēku. Visticamāk, lielās informācijas plūsmas dēļ iedzīvotājs nespēj pielietot vai izprast visus normatīvos aktus, tomēr vairums būs dzirdējis par principu, ka „likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības”. Labi, ka mūsdienās pastāv informācijas meklēšanas sistēmas un attālinātas saziņas iespējas, tomēr efektīvu un kvalitatīvu juridiskās problēmas atrisinājumu visdrīzāk spēs piedāvāt vien kāds no profesionāļiem, sniedzot kvalitatīvu juridisko palīdzību.

 Ikdienā profesionālis ienākumus gūst kā speciālists, darbojoties jomā, kurā guvis īpašas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Latvijas Republikā profesijai atbilstošas pamatprasības un uzdevumus nosaka 2017.gada 24.maija Ministru kabineta noteikumi Nr.264 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” – profesijas grupētas desmit pamatgrupās, kuru ietvaros radniecīgas profesijas klasificētas mazajās grupās un to apakšgrupās. Interesanti, ka gan jurista, gan zvērināta advokāta profesija ietilpst mazās grupas „Juridisko lietu vecākie speciālisti” apakšgrupā „Juristi” – klasifikatora ietvaros pamatprasības un uzdevumi ir kopīgi, tādēļ interesanti noskaidrot, kādas profesionālas atšķirības pastāv starp divu dažādu profesiju pārstāvjiem – juristu un zvērinātu advokātu.

Jurists ir augstāko izglītību tiesību zinātnē ieguvis speciālists, kurš veic pētījumus juridiskajā jomā, konsultē klientus juridiskos jautājumos, gatavo juridiskus dokumentus u.c. – faktiski Ministru kabineta noteikumi Nr.264 arī ir vienīgais normatīvais akts, kas definē jurista būtību. Pirmā būtiskā atšķirība starp jurista un zvērināta advokāta profesiju ir tā, ka zvērināta advokāta profesionālo darbību regulē arī Advokatūras likums, tādējādi izvirzot papildu prasības. Bez tam zvērinātam advokātam ne tikai kā profesionālam, bet arī kā pieredzējušam un pārbaudītam juristam ar nevainojamu reputāciju ir piešķirtas priekšrocības procesuālajos likumos, tādēļ tieši tiesvedības gadījumā labāk vērts meklēt zvērināta advokāta palīdzību. Turklāt šobrīd tikai zvērinātam advokātam samaksātā atlīdzība ir piedzenama no otras puses savā labā tiesā.

Atbildot uz jautājumu, kāda tad ir būtiskākā atšķirība starp juristu un zvērinātu advokātu, jāsaka, ka katrs zvērināts advokāts ir jurists, bet ne katrs jurists ir zvērināts advokāts.

Advokatūras likuma 5.pants nosaka, ka advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, un tā noteikti ir otra būtiskā atšķirība – juristu darbības sfēra ir diezgan plaša, vairums juristu strādā bankās, privātos uzņēmumos un ierēdniecībā, bet tieši zvērināta advokāta ikdienas darbs ir klienta interešu pārstāvība tiesā. Tādu ikdienas darbu garantē arī Satversmes 92.pants, nosakot, ka viens no veidiem, kā realizēt cilvēka pamattiesību uz taisnīgu tiesu, ir tiesība uz advokāta palīdzību. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteic, ka juridisko palīdzību drīkst sniegt ne tikai zvērināti advokāti, bet arī citi pieredzējuši juristi. Tomēr no 148 personām, kuras juridiskās palīdzības sniedzēja statusā noslēgušas līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju līdz 2017.gada 26.oktobrim, lielākā daļa jeb 113 personas ir zvērināti advokāti.

Atšķirībā no zvērināta advokāta, juristam nav arī pienākuma tiesas sēdēs valkāt īpašu amata tērpu – talāru. Advokāta amata tērps apliecina profesijas prestižu un piederību tiesu sistēmai, kā arī pilda vizuālo funkciju – pietiekami neitrālās krāsas un piegriezuma apģērbs tiesas sēdē nenovērsīs lietas dalībnieku uzmanību no zvērināta advokāta paustajiem argumentiem.

Atšķirībā no jurista, zvērinātam advokātam kā tiesu sistēmai piederīgai personai taisnīguma īstenošanas nolūkā likumdevējs uzlicis arī klusēšanas pienākumu – zvērināts advokāts nedrīkst izpaust pilnvardevēja noslēpumus ne lietas vešanas laikā, ne arī pēc tās. Bez tam šīs prasības ievērošana jānodrošina arī personāla darbā. Advokāta profesionālā darbība ir ar likumu aizsargāta, nosakot, ka aizliegts tajā iejaukties, aizliegts advokātus iespaidot, ietekmēt un nopratināt kā lieciniekus par faktiem, kas kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību un veicot profesionālo darbību. Jurista profesijai likumdevējs tādu profesionālās darbības konfidencialitāti nav nodrošinājis.

Kāds sens latviešu sakāmvārds vēsta, ka runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo vēstījumu noteikti var attiecināt arī uz juristu un advokātu savstarpējo konkurenci  cīņā par klientu piesaisti, jo bieži kā argumentu izvēlē par labu juristam tiek minēts apstāklis, ka jurista pakalpojumi ir lētāki. Iepriekš minētie argumenti dod pamatu secinājumam, ka zemāka cena visdrīzāk iespējama uz pakalpojuma kvalitātes rēķina – jurista darbā noteicošā prasība ir augstākās izglītības ieguve, turpretī zvērinātam advokātam jābūt arī profesionāli pieredzējušam, turklāt juristam likumā nav noteikta atbildība par savu pienākumu nepildīšanu, darbības ētikas normu pārkāpumu u.tml.

To, vai persona ir vai nav advokāts, var apliecināt tikai Latvijas Zvērinātu advokātu padome, kā tas izriet no Latvijas Republikas Advokatūras likuma 18.pantā noteiktā. Tikai Zvērinātu advokātu padome ir tiesīga uzņemt vai izslēgt zvērinātus advokātus un uzraudzīt to darbību. Ar zvērinātu advokātu sarakstu Latvijā var iepazīties zvērinātu advokātu padomes mājaslapā www.advokatura.lv.

Jau sākotnēji norādījām uz ievērojamo normatīvo aktu apjomu, kas regulē mūsu ikdienu, līdzcilvēku tiesības, pienākumus, nodrošina sociālo aizsardzību, īsteno demokrātijas principus Latvijā. Neapšaubāmi, ka šāda apjoma informācijā un lielajā birokrātijas aparātā var apjukt, apmaldīties vai pat zaudēt pamatu zem kājām. Tieši tāpēc praksē juristi, tajā skaitā zvērināti advokāti, specializējas konkrētā tiesību nozarē (civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības, bieži vien pat vēl apakšnozarēs, kā darba tiesības, ģimenes tiesības, maksātnespējas tiesības u.c.), lai nodrošinātu sniegtā juridiskā pakalpojuma kvalitāti attiecīgajā situācijā.

Zvērināta advokāta Jāņa Ernstsona biroja speciālisti sniedz juridisko palīdzību gan jau pieminētajās tiesību nozarēs, gan noteiktās apakšnozarēs, jo būtiski ir saprast, ka zināt visu - nozīmē nezināt neko, tāpēc biroja mērķis ir nodrošināt klientam akūtajā situācijā tāda biroja  profesionāļa palīdzību, kas ir specializējies konkrētā jautājuma risināšanā. Minētais ietaupa ne tikai klienta laiku, bet arī resursus. Vairāk par biroju var uzzināt ŠEIT

 

zvērināta advokāte Linda Reisa,
ZAB “Zvērināta advokāta Jāņa Ernstsona birojs” partnere 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Trešdien uzspīdēs saule un gaidāmi nokrišņi
  Mopēda vadīšanas eksāmens notiks ceļu satiksmē; cenu dubultos
  Aizdomās par vairāk nekā 4 miljonu eiro izkrāpšanu aiztur piecus cilvēkus
  Uz laiku aptur zāļu 'Rigvir' izplatīšanu
  Reinbahs jau no pulksten 7 iemēģina spēkus vecākā kontroliera amatā
  Rinkēviča uzkrājumi pērn pieauguši par 34 000 eiro
  SAB, iespējams, būvēs jaunu māju, liecina budžeta plāni

0.47305297851562 56(0) - 0.3084454536438 2019.03.19. 22:07 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=42262 ip: 18.208.211.150 usememcache: 1