Piemin un godina latviešu strēlniekus

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

«Ziemassvētku kaujas droši vien kādam raisīja neticību – vai tiešām mēs varam pārvarēt šos cietokšņus, šos nocietinājumus. Bet strēlnieku ticība un drauga plecs sagrāva visstiprākos nocietinājums. Mums šodien ir jābūt tikpat drosmīgiem, mums ir jātic, ka varam turpināt to, ko viņi šeit, šajā vietā, iesāka. Man šī pārliecība ir – tikai mēs paši varam nosargāt savu zemi,» atceres pasākumā Ložmetējkalnā, godinot Ziemassvētku kauju 101. gadadienu, sacīja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Sestdien, 13. janvārī visas dienas garumā Ložmetējkalna apkaimē notika Ziemassvētku kaujām veltīti piemiņas pasākumi. Tradicionāli Ziemassvētku kauju muzejā «Mangaļos» ikvienam bija iespēja vērot Pirmā pasaules kara kauju rekonstrukciju, tuvinoties tām sajūtām, kas šeit valdīja pirms 101 gada. «Manuprāt, ir svarīgi šeit atrasties. Pat, ja ikdienā mēs par to nedomājam, atceroties un godinot Ziemassvētku kaujas, mēs šo savas tautas vēsturi nododam tālāk. Esot klāt, mums ir iespēja izjust un saprast, kā šie notikumi risinājās, un ir svarīgi to parādīt bērniem. Strēlnieki toreiz cīnijās pat nezinot, ka mums kādreiz būs sava valsts,» vērtē Ieva Apine, kas pasākumu apmeklēja ar ģimeni.

Tāpat sestdien «Mangaļos» svinīgo solījumu Latvijai deva jaunie jaunsargi un zemessargi. «Šis notikums ir ļoti pacilājošs. Jau sen vēlējos iestāties Zemessardzē, bet, kad bērni bija mazi, īsti nebija laika. Manā ģimenē visi ir kaut kādā ziņā saistīti ar Zemessardzi – vīrs ir zemessargs, dēls – jaunsargs. Dienests Zemessardzē man ir vēlme cīnīties par Latviju, par savu ģimeni – tas ir patriotisms,» atklāj Gita Šneidere no Zemessardzes 45. nodrošinājuma bataljona. Viņa papildina, ka kopā ar citiem zemessargiem skatījusies Ziemassvētku kauju rekonstrukcijas, domājot par to, lai šādi brīži mums vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo. Savukārt R.Bergmanis, sveicot jaunsargus un zemessargus, uzsvēra, ka mūsu pienākums ir mīlēt un cienīt savu valsti un būt gataviem to aizstāvēt. «Tas nav viegli, bet galvenais ir ticēt, būt pārliecinātam. Šodien, klausoties jūsu zvērestus, es pārliecinājos, ka Latviju ir kam aizstāvēt,» tā aizsardzības ministrs.

Pulksten 16 jaunsargi, zemessargi, skauti un citi interesenti vienojās aptuveni septiņus kilometrus garajā lāpu gājienā no «Mangaļiem» uz Ložmetējkalnu. «Tas ir patriotisms, cieņas apliecināšana. Piedaloties šādos pasākumos, varam vairāk saprast mūsu vēsturi un novērtēt to, ka mums ir brīva valsts. Ziemassvētku kaujas ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kura dēļ šodien varam būt brīvi. Šodien ārā ir mīnus seši grādi, bet toreiz sals bija līdz pat mīnus trīsdesmit grādiem – tas šķiet prātam neaptverami,» vērtē jelgavnieces Laura Švāne un Laura Babrāne, kas šodien lāpu gājienā devās pirmo reizi.

Pēc lāpu gājiena visi piemiņas pasākumu dalībnieki pulcējās Ložmetējkalnā, godinot Ziemassvētku kaujās kritušos un pulcējoties pie atmiņu ugunskuriem. «Kad cilvēki rod iespēju pulcēties, tas jau ir labi, un šajā vietā esam vienoti – mēs neskatāmies viens uz otru kā uz ienaidniekiem, bet kopīgi sildāmies pie ugunskuriem, sarunājamies. Šeit valda neaprakstāma atmosfēra – šajā vietā cilvēki cīnījās un atdeva savas dzīvības,» savās izjūtās dalās rīdzinieks Dmitrijs.