5.vidusskolai panākumi Elektronikas dienā 2017

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vairāk nekā divi simti jauno elektroniķu ceturtdien sacentās, lai pierādītu, ka elektronikas nozarei Latvijā ir nākotne, sekmīgi pildot konkursu uzdevumus un sacenšoties MiniSumo robotu cīņās. Elektronikas dienā 2017 piedalījās 39 pulciņu un 5 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi no visas Latvijas. Elektronikas novirziena pulciņu darbnīcas konkursā, 4-8 klašu grupā 1. vietu ieguva Ariels Mitjurņikovs un Daniels Šipulins - Jelgavas 5.vidusskolas pulciņa «Eksperimentālā fizika» dalībnieki.

Šodienas bērni ir izšķirošas izvēles priekšā – mācīties fiziku un matemātiku, lai nākotnē paši izgatavotu gudras mašīnas, vai arī nemācīties eksaktās zinātnes un noraudzīties, kā roboti pēc pāris desmitgadēm atņems viņu darbavietu. Tik skaudru, bet reālu nākotnes vīziju ceturtajā Elektronikas dienā iezīmēja Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) prezidents Normunds Bergs.

 Divās vecuma grupās pulciņu dalībnieki konkursā lodēja lidmašīnas modeļa elektronisku vadības shēmu. Savukārt profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi konkursā «Elektroniķis 2017» veica trīs augstas sarežģītības uzdevumus, samontējot saules baterijas, multivibrātoru un impulsu skaitītāju. Komandu veikums pēc konkursa bija apskatāms izstādē.

Pēdējo 7 gadu laikā valsts centralizētā fizikas eksāmena kārtotāju skaits samazinājies par 58% un 2017.gada pavasarī to kārtoja 739 vidusskolas absolventi, no kuriem tikai 319 eksāmenā saņēma novērtējumu virs 60%. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē katru ar eksaktajām zinātnēm saistīto nozari ik gadu var  papildināt daži desmiti jauno speciālistu. Taču katru gadu Latvijas augstskolās inženierzinātņu studiju programmās vien ir jāaizpilda 3500 budžeta vietas, kas ar šādu fizikas eksāmena kārtotāju tendenci nav iespējams.

«Tehnoloģiju laikmetā, kad eksakto zinātņu loma globālajā ekonomikā pieaug, Latvija riskē kļūt par mazkvalificēta darbaspēka valsti un jau tuvākajās desmitgadēs bezpalīdzīgi noraudzīties, kā mūsu cilvēkus no darba tirgus izspiež roboti. Šobrīd Latvijas izglītības sistēma ir vērsta uz to, lai sagatavotu tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbu var automatizēt un pārņemt roboti. Saskaņā ar Oksfordas universitātes pētījumu par nodarbinātību nākotnē, visvieglāk automatizēt apdrošināšanas aģentu, bibliotekāru, bankas kasieru, grāmatvežu, nekustamo īpašumu aģentu, sekretāru un dažādu transporta līdzekļu vadītāju darbu. Šis saraksts ar katru gadu strauji pieaug un ir pēdējais laiks saprast, ka bērniem jāmācās fiziku un matemātiku. Izvēles iespēja nebūs plaša – vai nu viņi programmēs un radīs robotus, vai roboti atņems viņiem darbu,» uzrunājot pasākuma dalībniekus uzsvēra LETERA prezidents Normunds Bergs.

Lai arī Latvijas politisko partiju līderi 2014.gada rudenī notikušajā diskusijā apsolīja lielākajām uzņēmumus apvienojošām organizācijām 2016.gadā atjaunot obligāto centralizēto eksāmenu fizikā un ķīmijā, tas joprojām nav izdarīts, un aina ar eksakto zinātņu inženieru pieejamību m kļūst aizvien bēdīgāka.