Pašvaldības iepazīst ģeotermālā siltuma priekšrocī

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Zemgales Plānošanas reģiona rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Igauniju un Somiju Bauskas un Jelgavas novadu pašvaldību pārstāvji iepazinušies ar ģeotermālā siltuma priekšrocībām.

Pateicoties ZPR īstenotajam projektam “Baltijas enerģētikas teritorijas - plānošanas perspektīvas” vairākos braucienos kopā 16 Zemgales pašvaldību pārstāvjiem rasta iespēja tuvējās kaimiņvalstīs izzināt atsevišķu enerģētikas nozaru nianses un pielietošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Tiekoties ar Tartu Reģionālās enerģētikas aģentūras (TREA) pārstāvjiem, pašvaldības iepazinās ar Palamuses ciemata labās prakses piemēru - šeit vēl nesen siltuma ražošana bija viena no dārgākajām Igaunijā, taču dažādu īstenoto projektu dēļ enerģijas cena samazinājusies divas reizes. “Ciema administrācijas ēka bija pirmais piemērs apkārtnē, kur ēka celta pēc pasīvās mājas standartiem un siltums pamatā tiek iegūts ar zemes siltumsūkņa palīdzību,” stāsta TREA projektu vadītājs Anti Rose (Antti Roose). Viņš atklāja, ka, atšķirībā no Latvijas, kur lielā daļā līdzīgu apdzīvotu vietu 90. gados apturēta centralizētas siltumapgādes sistēmas darbība, Palamusē centrālā apkure saglabāta, kas pie neliela iedzīvotāju skaita bijusi dārga - siltums maksājis vairāk nekā 100 EUR par MWh. Balstoties uz iegūto pieredzi pašvaldības ēkā, lēmumu pāriet uz apkuri ar zemes siltumsūkni pieņēmuši arī septiņu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, bet nu ciematā top arī jauns bērnudārzs, kuram arī apkures vajadzībām tiks izmantots siltumsūknis.

Savukārt Centrālsomijas reģionā pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ne vien ar ģeotermālā siltuma niansēm, bet arī papildināt zināšanas par alternatīvo degvielu. Reģionā īstenoti vairāki pasākumi, lai efektīvāk izmantotu pieejamos resursus - piemēram, Jiveskiles pilsētas atkritumu izgāztuvē uzsākta biogāzes savākšana, un to veiksmīgi izmanto automašīnu dzinēju darbināšanai, savukārt Pohjanmā reģiona Vāsā biogāzi izmanto pat pilsētas sabiedriskajā transportā.

Debatējot par apkures sistēmām, Centrālsomijas reģiona projektu vadītājs Hannu Koponens atklāja, ka pēdējos gados vērojams ievērojams pieaugums tieši ģeotermālā siltuma izmantošanā, un nu jaunuzceltām privātmājām aptuveni pusē gadījumu par apkures risinājumu izvēlas tieši šo metodi. “Esam veikuši aprēķinus, ka enerģētikas jomā reģions spēj būt pilnībā neatkarīgs - atliek vien gudri izmantot pieejamos resursus,” tā H.Koponens.

Rezumējot braucienā iegūto pieredzi, Zemgales pašvaldības kā galveno pienesumu min iegūto izpratni par ziemeļvalstu rīcību Eiropas direktīvu ieviešanas procesā: “Noteikumi Eiropas Savienības valstīm ir vienādi, un redzētais kaimiņvalstīs ļāva paplašināt redzesloku, kā labāk sasniegt dažādās prasības,” teic Bauskas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone. Arī Jelgavas novada Infrastruktūras projektu vadītāja Anita Skubiļina piekrīt, akcentējot, ka ģeotermālais siltums Latvijā ir nepietiekami izmantots resurss - Jelgavas novada Elejas pagastā jau veikti pētījumi, kas apliecina, ka zemes siltumu varētu efektīvi izmantot klasisku metožu vietā.

Jāatzīmē, ka turpmākajās nedēļās vēl vairāku pašvaldību pārstāvji dosies pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedriju, Dāniju un Vāciju, uzzinot šo valstu pieredzi dažādu enerģētikas jautājumu risināšanā un īstenošanā.