Kadrija, Kate,
Katrīna, Trīne
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
GRĀMATU APSKATS
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai Jūs izmantojat atstarotājus? ..vairāk
Vienmēr ir līdzi
Tikai ejot pa
neapgaismotiem
ceļiem
Kad atceros, uzlieku
Neizmantoju. Dievs
mani sargā
Izmantotu, bet man
to nav

FOTOSTĀSTS

 1.Zobārsts bērnam..
 2.Charlesher..
 3.MichaelSOWER..
 4.AaronMex..
 5.Charlesher..
FORUMS

Jelgavniekus izglīto par datu aizsardzību

Raksts publicēts: 2017.09.07. 15:59:33
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Ceturtdien, 7. septembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) sadarbībā ar Datu valsts inspekciju notika bezmaksas seminārs «Ievads fizisko personu datu aizsardzībā jeb piesardzība nākotnē atmaksāsies», kuru vadīja Pārtikas un veterinārā dienesta Personāla vadības daļas vadītājs Jānis Rāzna.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.pantu personas dati ir jebkāda privāta rakstura informācija par kādu personu, kas ļauj šo indivīdu identificēt. J. Rāzna pastāstīja, ka personas dati var pastāvēt dažādās formās: rakstveidā, tostarp arī elektroniskā formātā,arī fotoattēls vai videoieraksts sniedz informāciju vai viedokli par personu. Atsevišķa kategorija ir sensitīvie personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

Jau no darbā pieņemšanas līdz pat darba attiecību izbeigšanas brīdim un ilgāk ikviena darba devēja rīcībā ir fizisko personu dati, kas tiek dažādi apstrādāti. Darbinieku datus darba devēji vāc gan tieši no darbinieka, gan netieši, piemēram, veicot videonovērošanu darba telpās, monitorējot datus ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas palīdzību u.tml. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu darba devēja vadībā un pakļauties noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem. Tomēr, neskatoties uz šādām plašām tiesībām regulēt darba izpildes procesu un noteikt tā kārtību, darba devējs nedrīkst apstrādāt darbinieku personas datus un rīkoties ar tiem tikai pēc saviem ieskatiem.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī datu aizsardzības prasības nosaka direktīva 95/46/EK, kas Latvijā ieviesta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Regula atcels direktīvu 2018. gada 25. maijā, kad piemērojama kļūs regula. J. Rāzna informēja, ka par datu aizsardzības pārkāpumiem sods var būt līdz pat 20 000 000 eiro.

Seminārā dalībnieki varēja uzzināt, ko nesūtīt potenciālajam darba devējam. Piemēram, personas kods CV nav obligāti jānorāda, jo šos datus, izvēloties kandidātu, neapstrādā. To izmanto tikai darba līguma sagatavošanai. Kā arī fotogrāfija – ja tā nav nepieciešama specifiska darba veikšanai, tad var nesūtīt.

Interesanta sadaļa bija par videonovērošanu. Daudzos uzņēmumos to regulāri dara, lai regulētu darbinieku darba izpildi, vai mazumtirdzniecībā novēro, lai nekas netiktu aiznests nesamaksājot. Videonovērošanu var veikt arī fiziska persona, taču vienmēr ir jāseko līdzi, lai videokameras rādiuss nav pārāk liels. J. Rāzna izstāstīja piemēru, kad kāds privātmājas īpašnieks nofilmējis, kā tiek uzlauzta un apzagta viņa māja, un nodeva tiesā šo materiālu. Video varēja atpazīt un redzēt, kur dodas noziedznieki. Viens no zagļiem bija dzirdējis par datu aizsardzības likumu un izteica prasību, lai tiktu pārbaudīta šīs kameras filmēšnaas atbilstība normām. Atklājās, ka apzagtās mājas īpašnieks filmēja arī ielu un pat nedaudz pretējās mājas pagalmu. Kā rezultātā nācās samaksāt sodu par datu aizsardzības pārkāpumu.

«Uzņēmumam, kas apstrādā personas datus, ir jānodrošina, lai netiktu pieļauta neatļauta piekļuve personas datiem, personas datu neatļauta izpaušana, nolasīšana, pavairošana vai dzēšana. Klientu personas datu drošībai ir jābūt katra uzņēmuma prioritātei, jo šī ir viena no svarīgākajām personas tiesībām uz savu personas datu aizsardzību. Nelikumīga personas datu izpaušana var novest pie morāla kaitējuma un zaudējumu nodarīšanas personai, piemēram, personīga rakstura informācijas izpaušana, kas pārkāpj personas tiesības uz privāto dzīvi, tāpat identitātes zādzības var nodarīt ievērojamus zaudējumus personai,» norāda J. Rāzna.

Gadījumā, ja uzņēmums  neievēro minētās darbinieka tiesības, persona var sūdzēties par to Datu valsts inspekcijā, kas tādā gadījumā var ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu un uzlikt administratīvo sodu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Ārlietu ministrija izsaka līdzjūtību Ēģiptei saistībā ar teroristu uzbrukumiem
  Vecmīlgrāvī autovadītāja notriec vīrieti un aizlaižas; policija meklē aculieciniekus
  Preiļos vīrietis radinieka dzīvoklī atrod granātu un aiznes to uz policiju
  Policista piekaušana Rīgas skolā: likumsargs dežurēja 12 stundas astoņu vietā – drīkstēja pat šaut
  No Rīgas Centrālcietuma atbrīvots kukuļošanā apsūdzētais uzņēmējs Rjazanskis
  Piedzēries vīrietis Rīgā piekauj meitu un sēžas pie stūres
  Tiesa neapcietina policista piekaušanā aizdomās turēto pusaudzi

0.94075703620911 59(0) - 0.72517466545105 2017.11.25. 03:48 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=41123 ip: 54.167.253.186 usememcache: 1