Matīss, Modris,
Mariss
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
GRĀMATU APSKATS
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Biļeti Jelgavas pilsētas autobusos pērciet... ..vairāk
Ar autobusu nebraucu
19
...skaidrā naudā
14
... ar bankas karti
14
... ar Jelgavnieku karti
14
izmantoju abonementu
7
FOTOSTĀSTS

 1.Autoskolas Jelgavā..
 2.Auto instruktori :..
 3.Zobārsts bērnam..
 4.JamesFielo..
 5.Bennysep..
FORUMS

Jelgavniekus izglīto par datu aizsardzību

Raksts publicēts: 2017.09.07. 15:59:33
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Ceturtdien, 7. septembrī Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) sadarbībā ar Datu valsts inspekciju notika bezmaksas seminārs «Ievads fizisko personu datu aizsardzībā jeb piesardzība nākotnē atmaksāsies», kuru vadīja Pārtikas un veterinārā dienesta Personāla vadības daļas vadītājs Jānis Rāzna.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.pantu personas dati ir jebkāda privāta rakstura informācija par kādu personu, kas ļauj šo indivīdu identificēt. J. Rāzna pastāstīja, ka personas dati var pastāvēt dažādās formās: rakstveidā, tostarp arī elektroniskā formātā,arī fotoattēls vai videoieraksts sniedz informāciju vai viedokli par personu. Atsevišķa kategorija ir sensitīvie personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

Jau no darbā pieņemšanas līdz pat darba attiecību izbeigšanas brīdim un ilgāk ikviena darba devēja rīcībā ir fizisko personu dati, kas tiek dažādi apstrādāti. Darbinieku datus darba devēji vāc gan tieši no darbinieka, gan netieši, piemēram, veicot videonovērošanu darba telpās, monitorējot datus ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas palīdzību u.tml. Noslēdzot darba līgumu, darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu darba devēja vadībā un pakļauties noteiktai darba kārtībai un rīkojumiem. Tomēr, neskatoties uz šādām plašām tiesībām regulēt darba izpildes procesu un noteikt tā kārtību, darba devējs nedrīkst apstrādāt darbinieku personas datus un rīkoties ar tiem tikai pēc saviem ieskatiem.

Šobrīd Eiropas Savienības līmenī datu aizsardzības prasības nosaka direktīva 95/46/EK, kas Latvijā ieviesta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Regula atcels direktīvu 2018. gada 25. maijā, kad piemērojama kļūs regula. J. Rāzna informēja, ka par datu aizsardzības pārkāpumiem sods var būt līdz pat 20 000 000 eiro.

Seminārā dalībnieki varēja uzzināt, ko nesūtīt potenciālajam darba devējam. Piemēram, personas kods CV nav obligāti jānorāda, jo šos datus, izvēloties kandidātu, neapstrādā. To izmanto tikai darba līguma sagatavošanai. Kā arī fotogrāfija – ja tā nav nepieciešama specifiska darba veikšanai, tad var nesūtīt.

Interesanta sadaļa bija par videonovērošanu. Daudzos uzņēmumos to regulāri dara, lai regulētu darbinieku darba izpildi, vai mazumtirdzniecībā novēro, lai nekas netiktu aiznests nesamaksājot. Videonovērošanu var veikt arī fiziska persona, taču vienmēr ir jāseko līdzi, lai videokameras rādiuss nav pārāk liels. J. Rāzna izstāstīja piemēru, kad kāds privātmājas īpašnieks nofilmējis, kā tiek uzlauzta un apzagta viņa māja, un nodeva tiesā šo materiālu. Video varēja atpazīt un redzēt, kur dodas noziedznieki. Viens no zagļiem bija dzirdējis par datu aizsardzības likumu un izteica prasību, lai tiktu pārbaudīta šīs kameras filmēšnaas atbilstība normām. Atklājās, ka apzagtās mājas īpašnieks filmēja arī ielu un pat nedaudz pretējās mājas pagalmu. Kā rezultātā nācās samaksāt sodu par datu aizsardzības pārkāpumu.

«Uzņēmumam, kas apstrādā personas datus, ir jānodrošina, lai netiktu pieļauta neatļauta piekļuve personas datiem, personas datu neatļauta izpaušana, nolasīšana, pavairošana vai dzēšana. Klientu personas datu drošībai ir jābūt katra uzņēmuma prioritātei, jo šī ir viena no svarīgākajām personas tiesībām uz savu personas datu aizsardzību. Nelikumīga personas datu izpaušana var novest pie morāla kaitējuma un zaudējumu nodarīšanas personai, piemēram, personīga rakstura informācijas izpaušana, kas pārkāpj personas tiesības uz privāto dzīvi, tāpat identitātes zādzības var nodarīt ievērojamus zaudējumus personai,» norāda J. Rāzna.

Gadījumā, ja uzņēmums  neievēro minētās darbinieka tiesības, persona var sūdzēties par to Datu valsts inspekcijā, kas tādā gadījumā var ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu un uzlikt administratīvo sodu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Mācībās 'Zapad' izspēlēts scenārijs Baltijas reģiona bloķēšanai
  Aiztur vīrieti, kurš Saulkrastos četrgadīgu meiteni aicinājis glāstīt viņa dzimumlocekli
  Augusta Deglava ielā saduras divi auto; satiksme atjaunota
  Politologs: Saeimas balsojums ir sitiens pa Vējoņa autoritāti
  'PARS termināls' noliedz vainu smakas izraisīšanā Vecmīlgrāvī
  Muitnieku arodbiedrība piesaka brīdinājuma streiku
  Burtnieku novadā divu auto avārijā bojā iet sieviete

0.85683488845825 61(0) - 0.59577584266663 2017.09.21. 20:49 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=41123 ip: 54.158.21.176 usememcache: 1