Skolu kari: neviena no pusēm nevēlas apvienošanu

Pagājušajā mācību gadā Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā, kas atrodas ēkā Skolotāju ielā 8, mācījās 84 jaunieši no 1. līdz 9. klasei, kā arī 137 vidusskolas audzēkņi. Savukārt ēka, kur skola atrodas, paredzēta līdz pat 700 audzēkņiem. Līdz ar to šobrīd skolas ēka netiek efektīvi izmantota. Jāņem vērā arī tas, ka vidusskolas klasēm mācību darbs ir organizēts atšķirīgi no dienas skolām – pārsvarā mācības notiek piektdienās pēc pulksten 16 un sestdienās. Arī Jelgavas 6. vidusskolā šobrīd skolas telpas nav pilnībā noslogotas. Skolā, kas sākotnēji celta, lai tajā varētu mācīties līdz pat 1200 skolēniem, šobrīd mācās 643 bērni. Ņemot vērā skolēnu skaita samazinājumu un to, kas viena no ēkām netiek atbilstoši izmantota, tiek rosināts lēmums abas skolas apvienot.

Diskusijas iesākumā Jelgavas mērs Andris Rāviņš centās veidot konstruktīvu dialogu ar sanākušajiem, demonstrējot prezentāciju par izglītības vīzijām Jelgavas pilsētā un šībrīža statistiku, taču drīz vien saruna kļuva arvien skaļāka, teju sākot atgādināt protestu. Savu viedokli izteica daudzi – gan abu skolu skolēnu vecāki, gan paši audzēkņi, abām frontēm tā arī paliekot nesamierināmo statusā.

Neapmierinoši valsts pārbaužu rezultāti – kurš vainīgs un kā to mainīt?
Pēc prezentētās diskusijas, kur, kā minēts, tika skarti arī statistikas skaitļi, kā viena no problēmām tika aktualizēta skolēnu mācību sekmes. Dīvainā kārtā, lai arī iesaistītas skolu pārcelšanā ir 6.vidusskola un Vakara (maiņu) vidusskola, uz ekrāna līdzās 6.vidusskolas skolēnu mācību rezultātiem tika atspoguļota 5.vidusskolas (viena no divām mazākumtautību izglītības iestādēm) skolēnu sekmju statistika, kas daudziem lika sašust. A.Rāviņš paskaidroja, ka Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņu rezultāti valsts gala pārbaudījumos ir vēl bēdīgāki. Neilgi pēc tam G.Auza atklāja, ka kopējā skolu statistikā pēc mācību rezultātiem Vakara (maiņu) vidusskola ieņem trešo vietu no beigām, pēc tās seko Jelgavas tehnikums, bet kā pēdējā ierindojas Amatu vidusskola. A.Rāviņš diskusijā vairākkārt uzsvēra, ka, lai uzlabotu izglītības kvalitāti un tostarp sekmes, jāstrādā būs daudz nopietnāk, turklāt ne tikai skolotājiem un skolēniem, bet arī vecākiem aktīvāk iesaistoties mācību norisē. G.Auza savukārt atgādināja, ka, lai arī pēc skolu apvienošanas tās atrastos vienā ēkā, tās tāpat paliktu divas atsevišķas juridiskas iestādes – ar atsevišķiem direktoriem, atsevišķiem skolēnu mācību rezultātiem, kas arī tiktu vērtēti atsevišķi, taču viens no būtiskiem guvumiem būtu skolotāju savstarpējā sadarbība pieredzes apmaiņas veidā vai pat iesaiste otras skolas mācību procesā. „Piemēram, ja vakarskolā ir labs fizikas skolotājs, kādēļ gan, lai viņš nevarētu mācīt arī 6.vidusskolas skolēnus? Ir jāsaskata un jāizmanto perspektīvas sadarbībā,” tā Gunta Auza.

Strīdus ābols – dažādais skolēnu kontigents un drošība
Viens no asākajiem diskusijas jautājumiem skāra drošības tēmu – šī problēma no vecāku viedokļa šķiet pilnīgi pašsaprotama, tālab zinot, ka vakarskolā izglītību iegūst arī sabiedrības zemāko slāņu pārstāvji, daudzi no sanākušajiem rauca pieres un pacēla balsis. „Mana meita mācās 6.vidusskolā un es negribu, ka viņa, vēl diezgan maza būdama, iet pa vienu gaiteni ar lielajiem huligāniem no vakarskolas! Kā tiks nodrošināta kārtība?”, jautā jelgavnieks Vadims, kurš bija viens no aktīvākajiem viedokļa paudējiem diskusijā. Pirms diskusijas sākuma zālē tika izdalītas lapas ar statistiku, kas liek vecākiem kļūt domīgiem: vakarskolā mācās deviņas nepilngadīgas māmiņas vecumā no 14 gadiem, tāpat izglītību iegūst arī cilvēki līdz 42 gadu vecumam (izglītojamo, kuri ir vecāki par atbilstošo izglītības vecumu ir 58% no kopējā audzēkņu skaita), kuru zināšanas, iestājoties skolā, ir vājas – vien 3,7 balles. 6.vidusskolas fronte dod priekšlikumu izvietot skolā kameras un nodrošināt likumsargu klātbūtni, lai viņu bērni varētu justies droši. A.Rāviņš vecākiem sola: „Skolā kārtība tiks nodrošināta tāpat kā citās skolās un pilsētā vispār.” Daudzus vecākus šokē, ka viņu bērniem būs jāmācās vienā skolā ar bērniem, kuru vecāki par viņiem neliekas ne zinis, ļaujot "dauzīties" apkārt un klaiņot. "Ko gan mana meita varētu iemācīties no 14 gadīgas grūtnieces? Vai tas ir normāls piemērs skolēniem?", jautā izmisusi diskusijas dalībniece. Jāpiebilst, ka Andrim Rāviņam tika uzdots jautājums arī par atbildību, ko viņš būtu gatavs uzņemties gadījumā, ja atgadītos kāda nelaime vai solījumi netiktu izpildīti. "Vai noliksiet mandātu, ja kaut kas neizdosies vai notiks nelaime?" - uz ko mērs atbildēja, ka vienmēr esot atbildējis un atbildēšot par saviem lēmumiem arī turpmāk.

Diemžēl, drošības jautājums, kur lielākā daļa diskusijas dalībnieku vērsās pret vakarskolas audzēkņiem, tiešā veidā skar arī viņus. Kāda vakarskolas skolniece pauda savu viedokli: „Jūs vēlaties, lai uzsākam mācības 6.vidusskolā un vēlaties, lai mūsu atzīmes ir labas, lai mēs tiktu integrēti, piedalītos kopīgos pasākumos, bet sakiet, kā tas iespējams, ja mūs jau sagaida kā huligānus? Mēs negribam mācīties skolā, kur mūs uzņems kā potenciālos noziedzniekus. Tiesa, mēs esam atšķirīgi, mēs it kā esam ārpus kontigenta un tāpēc arī negribam pārcelties uz citu skolu.” Arī 6.vidusskolas audzēknes teic, ka „mēs esam atšķirīgi cilvēki un jūs NEKAD nepiespiedīsiet mūs mācīties vienā ēkā.” Tikmēr Andris Rāviņš ir nepiekāpīgs: "Jums būs jāatrod veids, kā mācīties, pie tam - nopietni mācīties. Jums būs jāmeklē varianti, kā vienam otru pieņemt un pierādīt, ka esat normāli skolēni, kas spēj normāli komunicēt savā starpā."
Tikmēr Izglītības pārvaldes vadītāja G.Auza ieteica dažādas metodes, kā atvieglot skolēnu integrāciju un savstarpējo saprašanos - kā minēts, tie būtu saliedējoši pasākumi, sporta spēles un citas kopīgas aktivitātes, kas ļautu vienam otru tuvāk iepazīt. Diemžēl, šie ieteikumi neguvaatbalstu diskusijas dalībnieku vidū.
Savukārt daži diskusijas dalībnieki pat ieteica, ka uz 6.vidusskolu varētu pārcelt Amatu vidusskolu vai kādu citu „normālu” skolu vai pat ierīkot bērnudārzu, kas ir viena no jaunās pašvaldības paustajām nepieciešamībām - ierīkot vienalga, ko, lai tikai nevajadzētu pieņemt zem sava jumta Vakara (maiņas) vidusskolu.

Ideja – liela kā māja, bet kur lēmumi un rīkojumi?
Ne mazāk sīvas diskusijas raisīja fakts, ka šobrīd 6.vidusskolā jau notiek būvdarbu rosība – dažas klases ir izvāktas un izskatās, tiek gatavotas remontam. Klātesošos satrauca jautājums, kā iespējams uzsākt būvdarbus, ja nav pat rīkojuma par abu skolu apvienošanu? Lai arī domes priekšsēdētājs uzstāja, ka rīkojums tiek gatavots un tā pamatā ir nule izveidotais plāns, pie kā strādājušas abu skolu direktores, dokumentācijas lieta tomēr liekas miglā tīta. Tāpat mērs iebilst, ka skolā tiktu veikti būvdarbi, lai gan attēli prezentācijā liecināja par pretējo. Tiesa, saprotams, ka diezgan spējais lēmums – apvienot abas skolas, kas gan, kā diskusijā tika minēts, nav iecere, kas ienākusi prātā vakar – prasa arī veiklu mobilizāciju, plānošanu un nepieciešamie darbi „skrien” pa priekšu birokrātijai. Tomēr fakts, ka neviens no domes pārstāvjiem nevarēja apliecināt savas idejas un solījumus ar konkrētiem dokumentiem, vecākiem liek būt ne tikai domīgiem, bet arī raisa sašutumu.

Puse skolēnu dzīvo novados – vai izdevīgi?
Statistika liecina, ka vairāk nekā puse no Vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņiem nedzīvo Jelgavā, bet gan Jelgavas vai Ozolnieku novados. Pārlielupes mikrorajonu par savu deklarēto dzīvesvietu sauc vien 20 skolēnu, līdz ar to tikai loģiski, ka aktualizējas pārvietošanās jautājums, ko Jelgavas pašvaldība arī sola atrisināt. „Katru vakaru braucu meitai pakaļ uz Mākslas skolu, jo, kad viņa beidz nodarbības, nav autobusu, ar ko viņa varētu atbraukt mājās. Kā gan mājās tiks tie, kuri dzīvo tālāk vai vispār novadā un kuriem nav personīgo automašīnu?” interesējas cits diskusijas dalībnieks.

Lai arī diskusijas beigās, kad cilvēki tika aicināti balsot – ir „par” vai „pret” abu skolu apvienošanu, rezultāts uzrādīja vienbalsīgu protestu pret ieceri, ļaudis padomāt aicina G.Auza, sakot: „Agri vai vēlu būs jādomā par abu skolu apvienošanu, jo šo izglītības iestāžu pastāvēšana atsevišķi nav ilgtermiņa variants – tā nav izdevīga un lēmums ir jāpieņem.” Tikmēr domes priekšsēdētājs aicināja ļaudis ar vēsu prātu izveidot septiņu cilvēku komandu, kas rīt varētu ierasties uz komitejas sēdi plkst.15, kur tiks skatīts jautājums par abu skolu apvienošanu.

Skolu kari: neviena no pusēm nevēlas apvienošanu (7)