Maiga,
Milija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
GRĀMATU APSKATS
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Kā svinēsiet Jāņus? ..vairāk
Pie dabas
18
Mājās, nekur nebraukšu
17
Nesvinēšu
11
Būs jāstrādā
3
Iešu uz koncertu / zaļumballi
1
FOTOSTĀSTS

 1.Zobārsts bērnam..
 2.elijah roland..
 3.Darbs Mājās..
 4.ko nu!!..
 5.Charlesher..
FORUMS

Aizraujoša atpūta Latgales sirdī – Daugavpilī

Raksts publicēts: 2017.05.25. 16:52:44
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (112)

Siltākie gadalaiki ir tieši piemēroti, lai vairāk būtu kopā ar ģimeni, tostarp – ceļojot. Un ne vienmēr braucienam jābūt uz kādu eksotiski valsti – arī tepat Latvijā ir daudz ko redzēt un piedzīvot. Šoreiz kopā ar mums iesakām doties uz Daugavpils pusi, kas vilina ne vien ar skaistajām dabas ainavām, bet arī ar kultūrvēsturisko mantojumu.

Tā kā Daugavpils atrodas pietiekami tālu no Jelgavas – teju 300 kilometru, tad jārēķinās, ka ceļojums uz šo Latgales pilsētu jāplāno vismaz uz trijām dienām. Mēs turp devāmies uz četrām dienām, un, ticiet man, tik un tā laika bija par maz, lai visu apskatītu. Jāpiebilst, ka uz Daugavpili devās divi pieaugušie un divi bērni, no kuriem viens – tikko sasniedzis gada vecumu, tādēļ ļoti intensīvu dienas ritmu atļauties nebija iespējams. Naktsmītnēm tika izvēlēti trīs dažādi varianti – brīvdienu māja, viesnīca un dzīvoklis, lai saprastu, kurš no tiem ir piemērotāks ģimenei ar mazu bērnu.

Daugavpils sagaida ar tik ilgi gaidīto sauli, kas tīri simboliski parāda, kā tad mums šajās dienās ies. Varam ieteikt Daugavpilī izmantot GPS, jo tādā veidā būs vieglāk orientēties daudzajās vienvirzienu ielās, taču uzreiz jāsaka, ka daudz apskates objektu atrodas ap centru, tādēļ labāk novietot auto un doties tālāk kājām. Vienīgi jāseko līdzi zīmēm – Daugavpilī ielu malās ir arī maksas stāvvietas.

Aizrautīgais direktors iepazīstina ar ebrejiem

Pirmajā pēcpusdienā mūsu ceļš ved uz Daugavpils sinagogu «Kadīša» (Cietokšņa iela 38), kur laipni sagaida muzeja direktors un gids Josifs Ročko. Apbrīnojami, cik aizraujoši mūsu gids spēj atklāt nebūt ne vienkāršo ebreju tautas vēsturi un sinagogas «dzīves stāstu»! Stundu ilgā iepazīšanās ar šo apskates objektu paiet kā viens mirklis, bet tajā pašā laikā iegūtās informācijas ir tik daudz, ka tās pietiktu visam šim rakstam, tādēļ sniegsim tikai nelielu ieskatu.

Savulaik Daugavpilī dzīvojuši vairāk kā 11 000 ebreju, un pilsētā bijušas pat 40 sinagogas un lūgšanu nami. Sinagogu «Kadīša» 1850.gadā izveidojis viens brālis par godu otrajam, kurš aizgājis aizsaulē. Starp citu, «Kadīša» ebreju reliģijā ir īpaša lūgšana, ko tuvinieki lasa veselu gadu pēc tuvā cilvēka aiziešanas.

Sinagoga, gluži tāpat kā Daugavpils ebreji, piedzīvojusi daudz ko, taču Otrā pasaules kara laikā tā palikusi vesela, tikai - izlaupīta. Pēc tam gan tā beigusi eksistēt kā lūgšanu nams un kļuvusi par noliktavu. Taču savu spozmi tā atguvusi pēc 2005.gada rekonstrucijas, kam finansiālu atbalstu sniegusi arī mākslinieka Marka Rotko ģimene un ASV vēstniecība.

Sinagogai šobrīd rabīna nav, dievkalpojumus divas reizes nedēļā notur lūgšanu vadītājs. Lūgšanu zāle ne ar ko būtiski neatšķiras no ierastiem dievnamiem – kancele, altāris, rituālu priekšmeti, taču ir arī, protams, atšķirīgas iezīmes. Tā, piemēram, vīrieši un sievietes sēž atsevišķi, un viņus šķir norobežojoša siena. Pus pa jokam, pus pa nopietnam J.Ročko skaidro šo kārtību: «Sieviete ir gaisma, krāšņa varavīksne, turklāt mīl pļāpāt. Skaistums un runātkāre var novērst vīriešu uzmanību no lūgšanas, tādēļ jāsēž atsevišķi.» Starp citu, kādreiz sievietes sinagogā atradušās otrajā stāvā un sekojušas dievkalpojumam pa speciāliem logiem. Šobrīd tajā telpā ierīkots muzejs «Ebreji Daugavpilī un Latgalē», kas sniedz ieskatu šīs tautas vēsturē.

Jāpiebilst, ka Sinagogas un muzeja apmeklējums jāpiesaka iepriekš pa tālruni 29548760, bet ieeja muzejā ir par ziedojumiem.

Naktsmītne gleznainā vietā

Pirmā naktsmītne atrodas Daugavpils novadā (aptuveni 14 kilometrus no pilsētas) – brīvdienu māja «Beibuki» (Viļuši 4, Naujenes pagasts). Guļbūves mājiņa «Bite» atrodas uz augsta Daugavas krasta, un no tās paveras krāšņs skats uz tuvāko apkārtni. Saimniekam Ilmāram Locikam veiksmīgi izdevies apvienot pirmatnīgo dabu ar komfortablu vidi, jo divstāvu guļbūves namiņā ir gan plaša telpa ar kamīnu, gan pirts un duša, gan virtuves stūrītis ar visu nepieciešamo ēdienreizes sagatavošanai, gan atpūtas telpa, gan guļamtelpa ar ērtām gultām. Ēkā ir arī bezvadu internets un pastāv iespēja iegādāties piemiņas suvenīrus, savukārt pagalmā paceļas milzu kubls, kas ļauj iegremdēties uzsildītā ūdenī, un no turienes raudzīties ugunskura liesmās, virs kurām vēlāk var uzcept arī kādu desu vai šašliku. Vienu vārdu sakot – ir viss, lai labi pavadītu vakaru pēc aktīvas dienas.

Naktsmītnes nav vienīgais, ko var piedāvāt I.Lociks – pamatbiznesa virziens ir laivu un plostu noma, un viņš piedāvā ikvienam izbaudīt krāšņo Daugavas krastu ainavu, dodoties braucienos pa Latvijas likteņupi.

Ja laivas ir diezgan ierasta lieta, tad plosti ir kaut kas īpašs. I.Lociks piedāvā no daļām saliekamus koka plostus, ko iespējams piemērot dažādam braucēju skaitam. Tādējādi tie var uzņemt arī lielu cilvēku skaitu, piemēram, korporatīva pasākuma laikā. Uz plosta iespējams izvietot arī galdu, krēslu, nojumi un daudz ko citu, kas ērti ļauj baudīt braucienu. Jāpiebilst, ka brauciena beigās ir iespējams izmantot arī pārvietojamās pirts priekus.

Bez braucieniem pa dabas parku «Daugavas loki» iespējams doties arī braucienā ar liellaivu «Dina» Daugavpilī maršrutā līdz Daugavpils cietoksnim. Šie braucieni ir regulāri, piemēram, brīvdienās tie pieejami katru otro stundu.

Ar «Beibuku» saimnieku iespējams sazināties pa tālruni 29493121 vai pa epastu: [email protected], savukārt plašāku informāciju par piedāvāto var atrast mājās lapā www.plostilatgale.lv un www.plostunoma.lv.

Vieta, kas tika izglābta

Pēc laiskas pamošanās otrās dienas plāni ved mūs uz Naujenes novadpētniecības muzeju (Naujenes ciems, Skolas iela 1), kur vadītājas Evitas Kusiņas-Koļesnikas pavadīti iepazīstam ekspozīcijas par novadnieci, pašreiz Parīzē dzīvojošo tēlnieci Valentīnu Zeili, kurai šogad aprit 80 gadi, kā arī atsevišķā ēkā izvietoto etnogrāfisko ekspozīciju par ēdiena gatavošanā un pasniegšanā izmantotajiem priekšmetiem. Mazākajiem apmeklētājiem noteikti būs interesanti aplūkot zemūdens pasaules iemītniekus, kurus dzīvē var sastapt Daugavā.

Muzejs apmeklētājiem atvērts darba dienās no pulksten 8 līdz 18. Grupu apmeklējumus un gida pakalpojumus lūgums laicīgi pieteikt pa tālruni 6 5471321, 29468988; 26532508 vai e-pastu [email protected] Iepriekš piesakoties, grupām ir iespēja muzeju apmeklēt arī brīvdienās.

Naujenes novadpētniecības muzejam ir vēl kāda ļoti interesanta ekspozīcija - Slutišķu vecticībnieku māja, kas atrodas aptuveni sešus kilometrus attālajā Slutišķu ciemā. Tas ir neliels vecticībnieku ciems Daugavas krastā, kur saglabājies unikāls vecticībnieku sādžas apbūves komplekss. Vēstures avotos šī vieta, ko apmeklējot šķiet – laika ritējums ir apstājies un ausis griež miera pilnais klusums, ko iztraucē vien kāda suņa reja vai dzeguzes kūkošana, minēta jau 1785.gadā, bet pa šiem gadiem daudz kas mainījies. Jāatgādina, ka pagājušā gadsimta beigās Slutišķi nokļuva sociālpolitisko notikumu centrā, jo no šīs vietas sākās plašais protests pret Daugavpils HES celtniecību, kas 1986. gadā pārauga politiskā kustībā, ko saucam par trešo atmodu.

Šobrīd Slutišķos dzīvo tikai viena vecticībnieku ģimene, pārējie iemītnieki laika griežos sajaukušies ar citām ticībām – ir gan katoļi, gan pareizticīgie, taču mieru šī vēsturiskā vieta nav zaudējusi. Blakus atrodas arī piemiņas stūrītis, pie kā varam pārdomāt, kas būtu noticis, ja uzbūvētu Daugavas HES. Tad Slutišķi būtu pazuduši Daugavas dzelmē, līdzīgi, kā tas notika ar Staburagu.

Dodoties no Slutišķiem atpakaļ uz Daugavpili, noteikti nedrīkst pabraukt garām Vasargelišķu skatu tornim, no kā paveras skats uz Daugavas Rozališķu loku - to savulaik varējām redzēt uz 10 latu banknotes. Tāpat var aplūkot arī Dinaburgas pils maketu, vienīgi jārēķinās, ka līdz tam ar bērnu ratiņiem tikt būs praktiski neiespējami.

Skats uz pilsētu un mīksti pēļi

Pēc intensīvas staigāšanas svaigā gaisā, otrās dienas vakarā bija ļoti liela vēlme vertikālo stāvokli nomainīt pret horizontālo, un tam īsti piemērota bija pašā Daugavpils sirdī izvietotā viesnīca «Latgola» (Ģimnāzijas iela 46). Var jau būt, ka šīs viesnīcas numuriņu gultu matrači kādam varētu likties pārāk mīksti, taču mums tie sniedza patīkamu atpūtu. Jāpiebilst, ka mūsu mazākajai ceļotājai uzreiz tika piedāvāta bērnu gultiņa – bez papildus maksas.

Mājvieta piedāvāja visas ērtības, tajā skaitā televizoru un skatu pa logu uz Daugavpili (mitinājāmies 6.stāvā). Savukārt brokastis, kas iekļautas numura cenā, var baudīt restorānā «Plaza» viesnīcas 10.stāvā, kas ļauj uz pilsētu palūkoties teju vai no putna lidojuma. Ja jau pieminējām brokastis, tad droši var teikt, ka katrs no iemītniekiem kaut ko noteikti atradīs savām garšas kārpiņām – bija pat maziem bērniem piemēroti ēdieni.

Vēl noteikti jāuzteic arī viesnīcas atrašanās vieta – pats centrs. Droši var vakarā doties aplūkot pilsētu vai «paķemmēt» veikalus. Ja jau ierunājāmies par veikaliem, tad visai neierasts šķita lielveikals, kura piebūvētā daļa vairāk atgādināja tirgu ar nelieliem veikaliņiem, kur pārdod preces no Lietuvas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Atmiņā atausa, piemēram, tas laiks, kad līdzīgi veikali bija Rīgā Sporta pilī. Šādām tirdzniecības vietām ir arī savu plusi, piemēram, izdodas iegādāties kvalitatīvus Baltkrievijā ražotus apavus bērniem par krietni zemākām cenām, nekā tas iespējams Jelgavas veikalos.

Pamatēdienā – vēsture, saldajā - māksla

Pēc sātīgām brokastīm «Latgolā» laiskoties vaļas nav, jo trešās dienas plāns ir ne mazāk piesātināts. Pirmais mērķis – Daugavpils skrošu rūpnīca (Varšavas iela 28). Kā vēlāk atzīst gids Pāvels, daudzi nemaz nezina, ka Daugavpilī joprojām darbojas rūpnīca, kas ražo munīciju (ne militārām vajadzībām). Šī vieta ir ļoti unikāla, tādēļ noteikti apmeklēšanas vērta. Par to, ka tā tiešām ir tūristu iecienīts objekts, liecina karte rūpnīcas priekštelpā, kas rāda vietas, no kurām ieradušies tūristi, lai to aplūkotu – teju visa Eiropas karte nosēta ar punktiņiem.

Daugavpils skrošu rūpnīcai ir vairāk kā 130 gadu sena vēsture, un tā ir vecākā munīcijas ražotne Ziemeļeiropā. Turklāt rūpnīcā atrodas Eiropā vienīgais strādājošais svina liešanas tornis. Apmeklētājiem noteikti ir interesanti uzzināt, ka skrotis apaļo formu iegūst, krītot no liela augstuma, bet tas nebūt nav vienīgais, kas var pārsteigt ekskursijas laikā (sīkāk gan nestāstīsim – labāk pašiem doties uz šo rūpnīcu). Pēc ekskursijas iespējams doties uz rūpnīcas teritorijā izvietoto šautuvi un iemēģināt, kāda tad ir ražotnes produkcija, ko augstu novērtējuši, piemēram, Vācijas mednieki. Ekskursijas rūpnīcā notiek noteiktos laikos, kad tiek pārtraukta ražošana, tādēļ par apmeklēšanas iespējām labāk painteresēties iepriekš mājas lapā www.dsr.lv vai pa tālruni 27766655.

No vienas vēstures pie otras – dodamies uz Daugavpils cietoksni, kas pats par sevi ir unikāls objekts. Patiesībā – pilsētiņa pilsētā. Kādreiz tur bijusi pat krāšņa baznīca (līdzīga katoļu katedrālei Aglonā un Viļņā) ar 60 metru augstu torni, taču tā iznīcināta, jo kara laikā būtu varējusi kalpot kā novērošanas tornis. Cietoksnis no putna lidojuma atgādina zvaigzni, un ir praktiski neieņemams, jo aizsardzība izveidota tā, ka cietoksnim nav «mirušo» zonu un naidnieks tam piekļūt nemanīts nevar. Vēsturiski, piemēram, šo vietu mēģināja ieņemt franču armija, bet pēc triju dienu pūliņiem saprata – tas nav iespējams.

Ne mazāk nozīmīga ir arī cietokšņa iekšējā apbūve, kur līdz mūsdienām ir saglabājušās 80 ēkas. Pēdējos gados cietoksnī restaurētas vairākas ēkas, piemēram, Ūdens paceļamā ēka, kur tagad atrodas Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs, kā arī kādreizējais Artilērijas arsenāls, kur izvietojies Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, par ko – nedaudz vēlāk. Restaurēti vieni no cietokšņa četriem vārtiem – Nikolaja vārti, kas atzīti par 2014. gada labāko restaurāciju Latvijā, koka tilts, kas savienoja Nikolaja vārtus un 1. krasta luneti, kordegardi, kā arī pati kordegardes ēka. Runājot par Nikolaja vārtiem, gids Igors pastāsta visai interesantas detaļas, piemēram, padomju laikā to sānu telpas bija pārvērstas par noliktavu, bet vērturiskās vērtnes nokrāsotas tumši zaļas. Par to vēl liecina nelieli zaļgani pleķi uz vēsturiskajām vērtnēm, kā arī savulaik izzāģētās durvju vietas aprises.

Rindā uz rekonstrukciju gaida kādreizējā munīcijas noliktava, kuras uzbūve ir neparasta – atgādina termosu. Tās viducī savulaik glabāja munīciju, tai apkārt veda velvēta eja, un tikai tad bija ārsiena. Šajā ēkā padomju laikā izmēģināti reaktīvie dzinēji, bet vēlāk – izbūvētas speciālas vannas un skābēti kāposti.

Par cietoksni stāstīt varētu ļoti ilgi, bet ieteikums – doties pašiem turp, paņemt gidu un iepazīt šīs autonomās pilsētiņas vēsturi. Ekskursijas pa cietoksni iespējams pieteikt gan Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā pa tālr. +371 65424043, gan arī Daugavpils tūrisma informācijas centrā pa tālr. +371 65422818.

Cietokšņa teoritorijā, kā jau minējām iepriekš, atrodas Marka Rotko mākslas centrs, kas noteikti būs saldais ēdiens glezniecības cienītājiem, un ne tikai. Tiem, kuri īsti nezina, kas ir Marks Rotko, mākslas centrs ļaus interaktīvā veidā iepazīt viņa dzīves stāstu, bet, ja dažos vārdos, tad Marks Rotko (īstajā vārdā Markuss Rotkovičs) ir Daugavpilī dzimis mākslinieks, kura ģimene, viņam vēl bērnam esot, emigrēja uz ASV.  Viņš bija centrālā figūra pēckara glezniecības attīstībā Savienotajās Valstīs, kas cieši identificējās ar Ņujorkas skolu, bet Marka Rotko darbu ietekme jūtama teju vai visā mūsdienu mākslā.

Mākslas centrā var aplūkot ne tikai Marka Rotko gleznas, bet arī Edvarda Munka gleznas oriģinālu un vēl daudzu citu mākslinieku veikumus. Visu nepieciešamo informāciju var uzzināt www.rothkocenter.com.

Kā pie sevis mājās

Vēstures un mākslas apvienojuma iespaidā dodamies uz naktsmītni. Šoreiz, izmantojot servisu booking.com, esam rezervējuši dzīvokli rokas stiepiena attālumā no centra - Stadiona ielā. Plašais miteklis daudzdzīvokļu mājas trešajā stāvā piedāvā atsevišķu guļamistabu pieaugušajiem un arī bērniem, savukārt viesistaba ļauj kopā izbaudīt vakaru.

Dzīvoklī ir viss nepieciešamais – ne tikai trauki, trauku mazgājamā mašīna, ledusskapis un veļasmašīna, bet arī masāžas duškabīne un pat padomāts par našķiem ciemiņiem. Dzīvokļa saimnieki ļoti atsaucīgi un atklāj, ka tikai nesen sākuši izīrēt šo dzīvokli. To var redzēt, jo remonts ir «svaigs», tieši tāpat kā mēbeles. Savu automašīnu iespējams atstāt pie mājas vai nedaudz tālāk – maksas stāvvietā.

Sazināties ar saimniekiem iespējams pa tālruni 29471998.

Paradīze bērniem

Pēdējās ceļojuma dienas rīts, tāpat kā visi iepriekšējie, modina ar spožiem saules stariem, un raiti jāgatavojas ceļam, jo jāpaspēj ne tikai nokļūt atpakaļ mājās, bet apmeklēt vēl trīs vietas Daugavpilī.

Pirmā no tām – nenoliedzami kaut kas līdz šim nepieredzēts – Šmakovkas muzejs (atrodas Vienības namā, Rīgas ielā 22A). Gida pavadībā varam iepazīties ar alkohola vēsturi un uzzināt par šmakovkas radīšanas niansēm. Bērni līdz 18 gadu vecumam šo muzeju drīkst apmeklēt tikai kopā ar pieaugušiem, bet, ja tomēr nevēlaties bērnus ņemt līdzi, tad pastāv iespējam tos atstāt darboties «Zinoo» centrā (par to – nedaudz vēlāk), un pašiem doties iepazīt šmakovku. Šo dzērienu, kam ir noteikta vieta Latgales kulinārijas mantojumā, apmeklētāji pēc ekskursijas pa muzeju var arī degustēt.

Nākamā pieturvieta jau ir vairāk piemērota tieši mazākajiem ceļotājiem – Latgales zoordārzs (Vienības iela 27). Šī pašvaldības piederošā vieta fascinē ne tikai ar daudziem aplūkojamiem dzīvniekiem, bet drīzāk ar dzīvās dabas pasniegšanas veidu, proti, dzīvās radības nav vienkārši saliktas būros, bet ar mākslinieka palīdzību tapuši teju vai dabīgi džungļi, kas ļauj dzīvniekus aplūkot maksimāli tuvu un pat daudzus no viņiem aptaustīt. Kā stāsta muzeja darbinieks, zoodārzs dzīvniekus gan iepērk, gan saņem kā dāvinājumus, kas ļāvis radīt plašu – teju pustūkstoti lielu - sastopamo radību klāstu – varam aplūkot pat krokodilu, piraju, pērtiķus un daudz ko citu. Zoodārzā izdodas paviesoties tieši ēdināšanas laikā, un bērniem noteikti bija interesanti paskatīties, kā, piemēram, pērtiķi veiksmīgi tika galā ar garduma – biezpiena sieriņa – izpakošanu.

Teju vai dažu soļu attālumā no zoodārza atrodas vēl viena paradīze bērniem – zinātkāres centrs «Zinoo» (Vienības iela 30), un uzreiz pēc ieiešanas tajā kļūst skaidrs, ka ātri no šejienes projām tikt neizdosies. Ļoti interesantā veidā apmeklētāji var izmēģināt visus eksponātus, vienlaikus gūstot praktisku izpratni par dažādiem procesiem, piemēram, optisko ilūziju, gravitāciju, skaņas viļņiem un daudz ko citu. Padomāts arī par pašiem mazākajiem – telpas centrā uz paklāja viņiem iespējams darboties ar magnētiskajiem klučiem un daudz ko citu. Lieki teikt, ka šajā vietā divas stundas bērniem bija par maz, un, dodoties projām, viņu sejās ievilkās skumju līnijas. Taču, kad atklājām, ka līdzīgi centri atrodas arī, piemēram, Rīgā, tad uzreiz bija jākaļ plāni par došanos turp.

Atgriežoties mājās, secinājums viens – nenoliedzami Daugavpils ir interesanta vieta, kur labi pavadīt laiku, tādēļ, ja laika apstākļi ir jauki un ir vēlmeiepazīt Latviju, iesakām doties uz šo Latgales sirdi!

Pateicamies Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūrai par nenovērtējamo atbalstu šī ceļojuma organizēšanā! 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Aptuveni trešā daļa ātrās palīdzības izsaukumu nav saistīta ar dzīvības apdraudējumu
  Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju atbalsta ES armijas izveidi
  Vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka globalizācija veicina sociālo nevienlīdzību
  Jāņu dienas rītā autoavārijās gājuši bojā divi cilvēki
  Ārsta palīgi atbalsta māsu iesaistīšanu darbā ar e-veselību
  Latvijā bērnu zīdīšanas rādītāji četras reizes labāki nekā vidēji Eiropā
  Zāļu vakarā ar uguni saistītas traumas guvuši 20 cilvēki
NRA.lv ziņas
Statistika: Jāņos nelaimes gadījumiem bīstamākā diena būs svētdiena
Šodien policija uz ceļiem turpina masveida reidus
Šodien laika apstākļi jau nedaudz iepriecinās
Itāļu preses reakcija: Aizvainojošs nokauts pret Latviju
Ukraina izteikusi protestu saistībā ar Putina vizīti Krimā
Ugunsdrošības apsvērumu dēļ no piecām Londonas torņēkām evakuēti iedzīvotāji
Unikāli kadri: "Foo Fighters" viesošanās Rīgā

0.44554615020752 61(0) - 0.23474836349487 2017.06.25. 09:54 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=40395 ip: 54.198.139.134 usememcache: 1