Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Skolu skaitu samazināt nedrīkst, uzskata politiķi

Raksts publicēts: 2017.05.23. 14:13:46
Raksta autors: Kristiāna Kuzmina

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Turpinām iepazīstināt ar politisko partiju līderiem, kuri vēlas iegūt Jelgavas pilsētas mēra amatu. Atgādināsim, ka diskusijā piedalījās pašreizējais Jelgavas mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta līderis Andris Rāviņš, pašreizējais vicemērs Aigars Rublis („Vienotība”), pašreizējais vicemērs Jurijs Strods („Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), pašreizējais Jelgavas domes deputāts Ivars Jakovels („Saskaņa”), Aleksandrs Petrovs (Latvijas sociālistiskā partija (LSP)), Gunārs Kurlovičs („Latvijas reģionu apvienība” (LRA)), Lauris Zīverts (KPV.LV) un Andris Lāčplēsis („Gods kalpot mūsu Latvijai”), kurš aizvietoja saraksta līderi Mārtiņu Vadzi. Šoreiz – par izglītību.

Vai Jelgavā ir pietiekams izglītības iestāžu skaits vai arī to vajadzētu palielināt / samazināt? Kā veicināt jauniešu iekļaušanos darba tirgū? Vai esošajā izglītības sistēmā būtu nepieciešami kādi uzlabojumi?

I.Jakovels iesākumā pauda prieku, ka jau diskusijas iepriekšējos jautājumos ne reizi vien minēta izglītība, kas neesot mazsvarīga arī viņa pārstāvētajai partijai. Deputāts uzskata, ka skolu skaits šobrīd ir optimāls un tās noteikti nevajagot slēgt, tieši pretēji – tām nepieciešama atjaunotne, un „Saskaņa” ir gandarīta, ka beidzot uz priekšu pavirzījies Jelgavas Valsts ģimnāzijas projekts. I.Jakovels piebilda, ka remonts vajadzīgs arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai, tāpat pauda gandarījumu par profesionālajām izglītības iestādēm – Jelgavas Amatu vidusskolu un Jelgavas Tehnikumu – kur audzēkņi tiek apmācīti izglītības programmās, kas veidotas sadarbībā ar uzņēmējiem, tāpēc jāturpina strādāt šo iestāžu labā.

L.Zīverts izmantoja statistikus piemērus – šobrīd vidusskolu Jelgavā apmeklē ap 1100 skolēnu, bet pamatskolu 5800, bet kopējais skolēnu skaits ir 6900. Vidusskolas sektorā skolēnu skaits sarūk, bet pamatskolu sektorā tas pieaug un ir atgriezies 2010.gada līmenī, tāpēc L.Zīverta priekšlikums nākotnei ir kādas vidusskolas pārveide par pamatskolu. Kopumā viņš uzskata, ka izglītībā, kas ir valstiska atbildība, pašvaldībai iejaukties ar uzlabojumiem nav produktīvi.

Arī J.Strods uzskata, ka skolu izvietojums pilsētā ir optimāls, taču vienīgais iebildums ir dažādu plūsmu apmācība un mazākumtautību skolās šobrīd mācās daudz mazāk bērnu, tāpēc jādomā, vai šīs skolas uzturēt ir izdevīgi, kā piemēru minot 4. un 6.vidusskolu, kam ēkas pēc izmēriem ir vienādas, bet skolēnu skaits ļoti atšķirīgs. Deputātam svarīgi šķiet stiprināt profesionālās izglītības iestādes un to iespējas skolēniem praksi piedāvāt uzņēmumos, tāpat jau šobrīd zināms, ka dažām skolu programmām vajadzīgas jaunas iekārtas. Veicamo darbu pietiek arī, runājot par bērnudārziem, kur prioritārā ir rindu mazināšana.

G.Kurlovičs atteicās no sprieduma par skolu tīklu Jelgavā, jo uzskata, ka ir citi kompetentāki cilvēki, kuru viedoklis būtu jāņem vērā, bet pievērsās jautājumam, kas līdz šim bija palicis ēnā – pedagogu labklājībai, no kā atkarīga arī jauno speciālistu kvalitāte. Viņš akcentu liktu uz pedagogu tālākizglītības veicināšanu un dzīves apstākļu uzlabošanu, kur noderētu dzīvokļu programmas izveide, kas būtu izdevīga jaunajiem pedgaogiem un veicinātu viņu piesaisti. „Es runāju ar pedagogu arodbiedrības pārstāvjiem un liela problēma ir veselības apdrošināšanas nepieejamība, un fakts, ka ar pedagogiem netiek slēgts darba koplīgums. Mūsu partijas prioritātes izglītībā būtu šo problēmu risināšana un pedagogu kvalifikācijas celšanas pasākumi,” norādīja deputāts, piebilstot, ka prātā jāpatur arī izglītības kvalitāte, kas ir jāceļ, jo daudzviet Latvijā, tostarp Jelgavā tā šobrīd ir negatīva. G.Kurlovičs to redz kā kopēju sabiedrības problēmu, ne tikai pedagogu vainu.

Arī A.Lāčplēsim, pašam darbojoties uzņēmējdarbībā, ir svarīga jauniešu profesionalitāte un viņš novērojis, ka trūkst augsti kvalificētu darbinieku kokapstrādes jomā, tāpat, viņaprāt, nepietiekams ir IT speciālistu skaits, lai arī šobrīd šī profesija ir ļoti pieprasīta. Viņš aicina izvērtēt, ko var darīt, lai šo problēmu – nekvalitatīvs darbaspēks – mazinātu un, lai uzņēmumos, uzreiz pēc izglītības ieguves, varētu darboties cilvēki ar augstu pievienoto vērtību un ne darba devējiem, ne pašvaldībai nebūtu jātērē lieki resursi viņu papildu apmācībām.

Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš skaidroja, ka izglītībai šobrīd tiek atvēlēta teju puse (45-50%) no budžeta finansējuma un šobrīd pasaules pieredze rādot, ka 70% ir arodizglītības skolu un 30% vidusskolu, un uz to jātiecas arī Jelgavai. Šobrīd profesionālo izglītību Jelgavā izvēlas ap 40% skolēnu, bet 70% izvēlas apgūt zinības vidusskolā, līdz ar to Rāviņš vēlas, lai gan jaunie cilvēki, gan viņu ģimenes saprastu, cik liela nozīme ir arodizglītībai, ko viņš vērtē kā pamatu profesionālai nākotnes darbībai un konkurētspējai darbatirgū. Viņš pauda lepnumu par Jelgavas arodskolu sasniegtajiem starptautiskajiem panākumiem, kā piemērus minot Amatu vidusskolas pavāru gūto atzinību Itālijā un Francijā, CNC darbagaldu operatoru un metinātāju pozitīvo nodarbinātību.

A.Rublis uzskata, ka skolu skaits Jelgavā ir pietiekams un darbi pie skolu tīkla sakārtošanas ir jāturpina. „Vienotība” iestājas par jaunas ēkas būvniecību Spīdolas ģimnāzijai un piekrīt jau izskanējušiem kolēģu ieteikumiem, piebilstot, ka nepieciešams vairot karjeras konsultantu piesaisti, lai vairāk skolēnu varētu izvēlēties pareizāko un sev piemērotāko turpmākās izglītības vai profesionālās karjeras virzienu. Jautājumu, kas izskanējuši valstiskā līmenī, risināšanā iesaistoties arī Jelgavas skolu direktori, domājot par kompetencēs balstītu saturisko izglītību, kas veicina skolēnus nevis truli iekalt informāciju, bet domāt -  šai projektā, kas jārealizē līdz 2020.gadam, vēl jāizstrādā programma. Tāpat svarīga arī darba vidē balstīta izglītība, lai jaunieši gūtu nepieciešamās zināšanas konkrētās jomās un uzņēmēji jauniešu prasmes varētu izmantot savas darbības nodrošināšanai.

A.Petrovs, runājot par uzlabojumiem izglītības jomā, domā, ka bērnudārzus būtu nepieciešams izveidot tur, kur koncentrēti dzīvojamo māju masīvi, lai pēc iespējas vairāk bērniem nebūtu līdz tiem jāmēro garš ceļš, līdz ar to ietaupot ģimeņu resursus. Kā sliktu piemēru viņš minēja depo rajonu, kā tuvumā nav bērnudārzu. Otrkārt, esot jāmotivē jaunieši, lai viņi tiektos būt derīgi savai valstij un jāpiemēro visi apstākļi vietējai stratēģijai. Viņš pauda visnotaļ dīvainu uzskatu, ka nevajagot daudz augstskolu speciālistu, bet gan normālus, godīgus strādniekus, kas „veic parastu darbu”. Arī Jelgavas pils esot jāatbrīvo no augstkolu studentiem un LLU jāpārceļ uz speciālu Jelgavas studentu „pilsētiņu”, bet pils sala un Pasta sala jāizmanto tūrisma un kultūras pasākumiem.

Saistītās ziņas

Iepazīsties! Viņi vēlas kļūt par Jelgavas mēru!

Politiķi sola jaunas darba vietas

Palīdzība sociālajā jomā – kam to sniegs politiķi?



Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.1276741027832 57(0) - 0.014737844467163 2024.03.28. 14:24 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=40377 ip: 172.70.34.244 usememcache: 1