Teic paldies bezbailīgajiem barikāžu dalībniekiem

„Pirmajā vakarā man bija bail. Mājās bērni – mazi, mazi vēl – un sieva. Bet likās – nu, kā es varu tur nebūt, ja tur ir visi pārējie, ir taču jāsargā Latvija,” savus pirmos iespaidus, dodoties uz Rīgu tik svarīgajā 1991.gada barikāžu laikā atceras jelgavnieks Alfrēds. Viņš ir viens no tiem, kuri ceturtdien, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra (ZRKAC) saņēma Pateicības rakstus par nesavtīgo piedalīšanos barikādēs. Lai arī uz pasākumu nebija ieradušies visi aicinātie Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novadu iedzīvotāji, pasākums izvērtās sirsnīgs, jo deva iespēju vēlreiz atsaukt atmiņā laiku, kas Latvijas vēsturei bija izšķirošs neatkarības atgūšanā.

„Mūs visus „Lauktehnikas” darbiniekus, kuri brauca, pirms došanās prom mierināja vadītājs, sakot: „Jums par to nekas nebūs, man jau būs jāatbild.” Arī viņš un citi šodien ir te. Toreiz aizbraucām vairāki autobusi un apmetāmies Zaķusalā pie TV torņa. Dežūrējām maiņās, apmēram nedēļu. Iesākumā uznākušās bailes drīz vien pazuda, pieradām, daudz ko deva arī milzīgā saliedētība, savstarpējais atbalsts. Pa īstam to var saprast tikai tie, kuri paši tur bijuši, to ir grūti izstāstīt,” atmiņās dalās Alfrēds.

Pasākumu ar ierašanos pagodināja arī 1991.gada barikāžu muzeja direktors Romualds Ražuks, kurš pasniedza dalībniekiem Pateicības rakstus un, uzrunājot klātesošos, atzina, ka barikāžu dalībnieki stāv līdzās Ziemassvētku kauju, Neatkarības cīņu dalībniekiem: „Tā ir liela laime un bez jums šis Latvijai svarīgais notikums nebūtu noticis. Svarīgi ir par to priecāties un nodot tālāk savām ģimenēm un dzimtām – viņi ar to droši var lepoties. Pasaulei, kas tagad pārņemta ar kariem, vardarbību, asins izliešanu, mēs varam teikt, ka par savas valsts neatkarību esam cīnījušies bez ieročiem un vardarbības. Tādu valstu, kas ar to var lepoties, ir ļoti maz.” Viņš arī informēja, ka līdz šim ar Piemiņas zīmēm un Pateicības rakstiem apbalvoti vairāk nekā 35 000 cilvēku visā Latvijā un 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība ļoti vēlas, lai šiem apbalvojumiem pieteiktos vēl vairāk cilvēku.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš barikāžu dalībniekiem sacīja, ka senči latviešos ir stipri ieaudzinājuši brīvības un neatkarības pamatus, tādēļ tikai likumsakarīgi, ka jau pirmajos brīžos, kad bija jūtama PSRS varas sazvārošanās, latvieši tiecās doties pretī brīvībai. „Lai arī miermīlīgs, šis ceļš bija ļoti sarežģīts, jo mēs daudz ko nezinājām, nemācējām un daudz kam nebijām gatavi, bet daudz ko deva mūsu gara kopība, kas jo sevišķi uzvirmoja pēc bruņotajām sadursmēm Lietuvā,” atceras mērs, kurš neslēpa arī savus tā laika iespaidus un atmiņas.

Tāpat savu pieredzēto barikāžu laikā atklāja arī ģenerālis Juris Vectirāns, kurš gan nāca priekšā ar nelielu pārmetumu: „Laikā, kad jūs Latvijai bijāt vajadzīgi, jūs bijāt klāt, bet tad, kad jums bija jāsaņem pateicība un apbalvojumi, jūs nereaģējāt.” Viņš arī piebilda, ka šo apbalvojumu var uztvert kā dzimtas, ne individuālo apbalvojumu, jo ģenerāļaprāt, arī barikāžu dalībnieku ģimenes spēj izprast cīņu par Latvijas neatkarību.

Pasākuma noslēgumā R.Ražuks vēlreiz uzsvēra, lai cilvēki nekautrējas un piesakās šim svarīgajam apbalvojumam, vēršoties barikāžu muzejā vai biedrībā. Barikāžu biedrība arī turpmāk turpinās apbalvot cilvēkus un izsaka cerību, ka nākotnē varētu paplašināt atbalsta fonda darbību, pateicoties arī finansiālā veidā.