Jelgavniekiem - augsti administratīvie izdevumi (5)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

LTV salīdzina iedzīvotāju skaita izmaiņas, atalgojumu, nodarbinātību un citus rādītājus deviņās Latvijas lielajās pilsētās – Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.

Iedzīvotāju skaita ziņā starp visām deviņām Latvijas lielajām pilsētām pieaugums ir tikai Jūrmalā, kur klāt nākuši 1,86%. Visās citās iedzīvotāju ir kļuvis mazāk. Vislielākais samazinājums ir Rēzeknē – mīnus 8,34%. (skat. 1.attēlu galerijā)

Vidējās algas pirms nodokļu nomaksas, neskaitot privātuzņēmumus, kur strādā virs 50 darbiniekiem, vislielākā ir Rīgā – 1048 eiro. Tai seko Ventspils Liepāja, Valmiera. Zemākajās vietās ir Rēzekne un Daugavpils, kur daudz brīvu darba roku bezdarba dēļ. (skat. 2.attēlu)

Arī labākais bezdarba rādītājs ir galvaspilsētā – 4%. Un ļoti labs rādītājs ir Valmierai – tikai 4,2%. Valmieriešiem izdodas bezdarbu noturēt pat zemāku par Rīgai līdzās esošajām Jelgavu un Jūrmalu. Bet vairāk nekā divkārt atpaliek Latgales lielās pilsētas. (skat. 3attēlu)

Trīs bagātākās no deviņām lielajām pilsētām ir Rīga, Jūrmala un Ventspils, kas par savu naudu palīdz uzturēt arī citas pašvaldības. Vislielākās summas Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksā Rīga – tie ir gandrīz 92 miljoni eiro gadā. Pārējās pilsētas saņem dotācijas, visvairāk – pāri par 15 miljoniem – saņem Daugavpils, vismazāk – Valmiera. (skat. 4attēlu)

Taču Daugavpils ļoti kūtri ir izmantojusi naudu, ko pilsētas infrastruktūrai un sociālajai jomai varētu paņemt no Eiropas Savienības fondiem. Vissliktākais rādītājs šai ziņā ir Jūrmalai. Bet pārliecinoši pirmajā vietā Eiropas fondu apguvē ir Ventspils. Tai seko Liepāja un Valmiera, jau ar krietni mazākām summām. (skat. 5.attēlu)

Raugoties uz to, kā nauda tiek tērēta un kāda no tās ir atdeve, var redzēt, ka, piemēram, visvairāk viena skolēna izglītošanai tērē Jūrmalā. Tie ir 5289 eiro gadā. Toties centralizēto eksāmenu rezultāti jūrmalniekiem ir vissliktākie. Savukārt vislabākie tie ir Jēkabpilī, kur tērē salīdzinoši maz. Tikmēr Rēzeknē starp visām 119 pašvaldībām izglītībai tērē vismazāk, bet, neraugoties uz to, eksāmenu rezultāti ir stipri labāki par vidējiem. (skat. 6.attēlu)

Interesanti paraudzīties, kura no Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām visvairāk tērē sava administratīvā aparāta uzturēšanai. Tā ir Jelgava. Tur vidēji gadā katrs iedzīvotājs pašvaldības administratīvajiem izdevumiem samaksā 78,4 eiro. Otrajā vietā Rēzekne. Bet - vismazākie administratīvie izdevumi ir Daugavpils pašvaldībai un salīdzinoši zemi arī Rīgai un Jūrmalai. (skat. 7.attēlu)

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.