Atjaunos Spertāla balvu teātra darbiniekiem

Šogad aprit 120 gadu kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Arvīds Spertāls, kurš 20.gs. 20.-30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Radot izrāžu scenogrāfijas un kostīmus Jelgavas teātrī un vēlāk Nacionālajā teātrī, Arvīds Spertāls kopā ar savu dzīvesbiedri Margu Spertāli, kura bija pirmā kostīmu māksliniece Latvijā, ierakstījuši Latvijas teātra mākslas vēsturē tikai un vienīgi Spertālu mākslas rokrakstam piederošas spožas lapaspuses. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli.

Arvīda Spertāla jubilejas sakarā pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma, Jelgavas novads šogad atjauno Arvīda un Margas Spertālu balvu. Balva Latvijas scenogrāfijā un teātra kostīmu mākslā pirmo reizi tika pasniegta 1987. gadā, Arvīda 90. dzimšanas dienā, tās dibinātāji tolaik bija kolhozs “Rosme”. Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā Drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākošajā gadā to saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989. gadā – Indulis Gailāns par scenogrāfiju izrādei „Mūžības skartie”.

Šogad atjaunoto balvu vērtēšanas komisija piešķirs, vērtējot scenogrāfijas vai teātra kostīmu mākslu Latvijas teātros, tajā skaitā par mūža ieguldījumu. Domājot par balvas vizuālo veidolu, Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Arvīda Spertāla mazdēlu, kas ir profesionāls mākslinieks, izveidojusi koka skulptūru ar sudraba elementiem. Tā atveido cilvēcisku tēlu ar kroni galvā. Izvēlētajam laureātam balvu pasniegs “Margas un Arvīda Spertālu scenogrāfijas un teātru kostīmu” izstādes atklāšanā - š.g. 25.aprīlī Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

“Atjaunoto balvu esam iecerējuši pasniegt ik pēc pieciem gadiem, lai attīstītu un veicinātu Latvijas scenogrāfijas un kostīmu mākslas attīstības procesus. Jāteic, ka no Vircavas pagasta cēlušies vairāki ievērojami Latvijas teātru darbinieki - gan minētie Arvīds un Marga Spertāli, gan aktieri un režisori Jēkabs Duburs Āriņš un Pēteris Lūcis. Vēlākajos gados iedibinātās teātra tradīcijas, kopš 1999. gada, Vircavā turpina lauku amatierteātru festivāls „Bīne”, kas pulcē kolektīvus no dažādiem Latvijas novadiem. Tādēļ šogad, kad Arvīdam Spertālam atzīmējam apaļo jubilejas gadu, esam ieplānojuši to padarīt pasākumiem piesātinātu. Septembrī, Vircavā Latvijas amatierteātru festivāla “Bīne” ietvaros aicināsim cilvēkus uz piemiņas vakaru “Pa Arvīda Spertāla ceļu”, kura laikā runāsim par mākslinieku nacionālās identitātes un Rietumeiropas skolas sakausējumu Arvīda Spertāla un Margas Spertāles daiļradē, pasākums būs arī dzimto māju “Žagatas” iezīmēšana Latvijas kultūrvēstures kartē. Mākslinieka dzimtās mājas “Žagatas” ir kultūras vēstures piemiņas vieta. Tās šodienas Jelgavas novada un Latvijas kultūras ainavā ir jāiezīmē ar jauniem kultūras notikumiem, kuri vēstī par Arvīda Spertāla atstāto kultūras mantojumu, tas ir arī viens no mūsu nacionālajiem dārgumiem”, komentē Anita Liekna, Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja.