Antis,
Antons
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • DĀVANAS SVĒTKOS
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Ko jūs sagaidāt no 2019. gada? ..vairāk
Panākumus un lielāku algu!
26
Brīnumus!
15
Neko!
10
Jaunu valdību!
7
Čili

Asinīs rūdītais zemgalietis Ekerts

Raksts publicēts: 2017.03.22. 10:10:47
Raksta autors: Kristiāna Kuzmina

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Šī gada ieskaņā apgāds „Zvaigzne ABC” laidis klajā dokumentālu vēsturisku stāstu par Ziemassvētku kauju un Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieku kaprāli Indriķi Ekertu, kurš ir viens no daudzajiem latviešu strēlniekiem, kuru veikums raisa lepnumu un apbrīnu. Simpātijas pret galveno varoni, ko veiksmīgi izdevies rekonstruēt grāmatas autoram Ivaram Bražem, rada arī Indriķa latvietiskais īstums, drosme un gara spēks, ko daudzo gadu sūrajam liktenim tā arī neizdodas salauzt.

Grāmata ir Indriķa Ekerta (1888 – 1978) dzīvesstāsts divās daļās – autors to ievada ar 20.gs sākuma vēsturisko notikumu aprakstu, jo sevišķi kavējoties pie strēlnieku bataljonu formēšanas un cīņu ainām, kas norisa 1916.gadā un kur tolaik vēl jaunais Indriķis bija drošsirdīgs dalībnieks. Tiem, kuri labprāt lasa par vēsturi, priekšstatu par Indriķa Ekerta piedzīvoto papildinās arī publicētie attēli, kas caurvij visu grāmatu – iespējams aplūkot gan 5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogu, gan pašus strēlniekus, kā arī sekot līdzi kauju norisei kartēs. Stāsta gaitā top skaidrs, ka Ziemassvētku kaujām un dalībai Latvijas atbrīvošanas cīņās laikā no 1918. līdz 1920.gadam Indriķa dzīvē bijusi milzīga nozīme – viņš tās atcerējās visu mūžu, atmiņās smeļoties spēku nepadoties tiem, kuri pēc kārtas uzkundzējās un pārņēma Latvijas likteni savās rokās. Šie jaunībā gūtie iespaidi vēl jo neizdzēšamāki arī tāpēc, ka Ziemassvētku kaujas kļuva par Indriķa otro dzimšanas dienu – viņš, guvis nāvējošu ievainojumu, brīnumainā kārtā, tomēr izdzīvoja, turklāt nodzīvoja bagātu un piepildītu mūžu, lai arī ievainojums galvā varēja atstāt drūmas sekas uz viņa garīgajām spējām. Par laimi, tā nenotika un cīņās gūtais rūdījums vēl daudzreiz dzīvē Indriķim lieti noderēja, taču vienlaikus viņš nezaudēja jūtīgumu un cilvēcību, ko tik grūti saglabāt karā, kad nāve tik daudzus biedrus nopļauj turpat pie kājām: „(..) Lai kā Indriķis turpmākajos gados centās aizmirst šo asiņaināko cīņu epizodes, nepatika turēt rokās asus priekšmetus un ar tiem rīkoties saglabājās visu atlikušo mūžu. Viņš varēja iedot suķim ar vāli pa pieri, bet pārējais bija jāizdara kādam citam, bieži pat viņa sievai.” (28.-29.lpp.) Autors ar šādiem ikdienišķiem faktiem grāmatas sižetā bieži izceļ gaismā svarīgākās īpašības, kas piemita galvenajam varonim. Būtiski, ka līdztekus dokumentalitātei, ko rada grāmatā publicētie attēli un cīņu apraksti, talkā noskaņas radīšanai ņemti arī citāti, domugraudi, grāmatas 2.daļā – Indriķa sievas Bertas dienasgrāmatas fragmenti, dziesmu un dzejoļu teksti, ģimenes un ar gadiem kuplojošās dzimtas fotogrāfijas.

Pirmajā grāmatas daļā, kā minēts iepriekš, vairāk dots ieskats kaujas laukos piedzīvotajā. Pēc izveseļošanās no Ziemassvētku kaujās gūtā ievainojuma un liesās dzīves vācu gūstā, Indriķis, kā jau slimodams, bija stingri nolēmis, atgriezās Latvijā 1919.gada vasarā. Viņa vecāki jau bija teju samierinājušies, ka dēlu vairs nekad neredzēs; viņam mājās pārnākot, cerēja, ka kara gaitām nu būs miers, bet dēla spītība un nesalaužamā atbildība par savas valsts aizstāvēšanu vilkšus vilka Indriķi „pakutināt” bermontiešus. Tiesa gan, beigās viņš attapās kaujās pret sarkanajiem, taču ātri vien saprata: „Tie jau nebija labāki par vāciešiem – runāja, ka pat nežēlīgāki.” (50.lpp.)

Grāmatas 2.daļa, kuras aizmetņi apstāstīti jau 1.daļas beigās, kad Indriķis apliecina savas jūtas topošajai sievai Bertai, vēsta par kopīgās saimniecības ierīkošanu, abu meitiņas nākšanu pasaulē (1923.gada 21.jūnijā) un ģimenes turpmāko likteni, kas Indriķi nesaudzē, bet ko viņš pārvar uzticībā sievai un apbusējā atbalstā, kam vēlāk pievienojas arī kuplais bērnu un mazbērnu bariņš – Ekertu lielākā dzīves bagātība. Bijušais strēlnieks savā dzīvē piedzīvoja piecas varas maiņas un postu, ko tās atnesa latviešu tautai, bet darba tikums un zemgalieša sīkstums neļāva Indriķim pagurt, tieši otrādi – Ivars Braže vairākkārt paver epizodes, kas apliecina vīra gaišo skatu uz dzīvi, patiku dziedāt un būt cilvēkos, savas zināšanas kā lauka darbos, tā dzīves skolā gūto pieredzi nodot mazbērniem.

Indriķa dzīvē īpaša bija viņa sieva Berta – stipra lauku sieviete, kura nebijās darba un vienmēr bija līdzās savam vīram. Grāmatas noslēgumā publicēti viņas dienasgrāmatas ieraksti, kas vēsta par vīra (mīļi saukta par Atīti) aiziešanu mūžībā: „18.janvāris. (..) no rīta kā nekā jāceļas augšā un jāģērbjas. Lai bērni guļ; pieeju pie Atīša, sabaidos, galviņa auksta, mīļo Dieviņ, vai Atītis miris? (..) Nomira Atītis, mans vīriņš. (..) Man rauj sirdi ārā, nezinu, kā  nu dzīvošu viena, būs grūti, un asaras plūst nevaldāmi.” (170.lpp.)

Vienkārša un laikmetam raksturīga valoda, kur nav retušēti vecvārdi un apvidvārdi, vēl dzīvestīgāk atspoguļo Indriķa Ekerta dzīves gaitas, kas aizraus lasītāju sev līdzi, jo ir apbrīna un cieņas vērtas, rosina atkal un atkal izcelt saulē tos, kuru nopelni tuvinājuši mūs dzīvei brīvā valstī. Visbiežāk tās arī ir asinīs rūdītas dvēseles, gluži kā Indriķis Ekerts, kurš satikdams nāvi vaigu vaigā, rada sevī spēku, lai tomēr dzīvotu un veltītu savu mūžu dzimtas un dzimtenes brīvības sargāšanai.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Viņķele: nav indikāciju, ka veselības apdrošināšana palīdz apkarot ēnu ekonomiku
  Naktī Rīgā reģistrēts šogad pirmais zibens spēriens
  Trešdienas rītā braukšanu apgrūtina sniegs un apledojums
  Dienas pirmajā pusē austrumos gaidāms neliels sniegs
  Pērnā gada sausuma mantojums: šoziem Latvijā izžuvušas akas
  EP vēlēšanās varētu kandidēt vairāki līdzšinējās valdības ministri
  Gripašosezon Latvijā jau laupījusi divu cilvēku dzīvības

0.46684098243713 58(0) - 0.2972252368927 2019.01.18. 00:34 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=39930 ip: 172.68.65.159 usememcache: 1