Runās par vīriešu veselībai būtiskiem jautājumiem

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Latvijā ar prostatas vēzi saslimst arvien jaunāki vīrieši - pat sākot jau no 40 gadu vecuma. Ja vēzis tiek atklāts tā pirmajās stadijās, to ir iespējams veiksmīgi ārstēt vai pat pilnībā izārstēt. Taču nereti vīrieši nav informēti par prostatas vēža galvenajiem riska faktoriem, tā diagnostiku un ārstēšanu - par to un citiem vīriešu veselības jautājumiem, 21. martā seminārā Jelgavas pilsētas slimnīcas un apriņķa ģimenes ārstiem stāstīs Latvijas urologu asociācijas prezidents, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs dr. Pēteris Vaganovs.

Prostatas vēzis ir ārstējama slimība, tomēr Latvijā 10 gadu laikā no ielaista un neārstēta prostatas vēža miruši  4000 stiprā dzimuma pārstāvji. 2015. gadā no prostatas vēža miruši 392 vīrieši pašos spēka gados, lielākā daļa (96.6%) vecumā ap 60 gadiem. No visiem 2015. gadā atklātajiem prostatas vēža gadījumiem, 45% tika atklāti Rīgas un Pierīgas reģionā, bet lielākā daļa (55%) Latvijas lauku reģionos.  

“Prostatas vēža saslimstības risks palielinās pēc 50 gadu vecuma, bet jāņem vērā, ka šeit liela loma ir iedzimtībai. Ja brālim vai tēvam ir bijis prostatas vēzis, saslimšanas risks ir divas reizes augstāks – tas var tikt pārmantots ģimenē, tāpēc uz pārbaudēm ieteicams doties jau no 42 gadu vecuma. Būtu jāatceras, ka pirms vizītes pie urologa, būtu ieteicams lūgt savam ģimenes ārstam nosūtījumu uz analīzēm, lai veiktu prostatas specifiskā antigēna (PSA) testu. Jāpiebilst, ka no 50 gadu vecuma šīs analīzes reizi 2 gados ir bez maksas,” norāda Latvijas urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs.

“Ģimenes ārstam ir milzu loma savlaicīgā prostatas vēža diagnostikā, jo nereti tieši ģimenes ārsts ir vienīgais, kurš redz vīrieti “riska” vecumā (īpaši lauku reģionos) un var nozīmēt veikt pirmos nepieciešamos izmeklējumus, un nepieciešamības gadījumā, aicināt doties pie urologa. Bieži ir gadījumi, kad atklājot prostatas vēzi tā pirmajās stadijās, speciālists iesaka vien aktīvu novērošanu un uzmanīgu nogaidīšanu. Pacientam rūpīgi ievērojot ārsta dotos norādījumus, šīs metodes pacientam var ilgstoši nodrošināt lielisku dzīves kvalitāti. Diemžēl bieži pacienti nesaprot, ka novērošana un nogaidīšana arī ir ārstēšana un tādas radikālas metodes, kā operācija vai starošana pat nav nepieciešamas. Pēc pētījumu datiem, reizēs, kad slimība tiek atklāta agrīnajos periodos, vidēji 58% pacientu nodzīvo 20 un vairāk gadu. Pēdējos desmit gados situācija Latvijā ir ievērojami uzlabojusies, lielā mērā pateicoties urologu un ģimenes ārstu sadarbībai, tomēr vēl aizvien ir daudz gadījumu, kad slimība tiek diagnosticēta novēloti,” situāciju komentē Latvijas urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs.

Seminārā ar savām zināšanām un pieredzi dalīsies arī VSIA Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu slimību klīnikas virsārste, pediatre – infektoloģe Gunta Laizāne, kura iepazīstinās ģimenes ārstus ar kuņģu zarnu trakta darbības traucējumiem bērniem un sniegs rekomendācijas, ar ko ģimenes ārsti varēs dalīties ar bērnu vecākiem par bērnu aprūpi.

Seminārs tiek organizēts sadarbībā ar Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociāciju.