Problēmas romu integrācijā – izglītība un darbs

Jelgavā romi izglītojas, taču strādā kūtri

Ceturtdien reģionālie eksperti no Jūrmalas, Valmieras, Rūjienas, Madonas un citām Latvijas vietām devās uz dažādām Jelgavas iestādēm labās prakses vizītēs, lai apzinātu veiksmes stāstus romu kopienā un pievērstu īpašu uzmanību arī vēl neatrisinātajām problēmām. Piektdien reģionu pārstāvji tikās kopīgā sanāksmē Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē un apsprieda būtiskākos iespaidus, kā arī precizēja problemātiskās nianses romu kopienas integrēšanā. Sanāksmi ar ievadrunu un iepazīstināšanu ar Jelgavu prezentācijā sāka domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne. Viņa pauda atzinību un prieku, ka Jelgavā romu iesaistīšana pilsoniskajās norisēs veicas arvien labāk, taču uzsvēra, ka bez misijas apziņas šādus rezultātus ir grūti sasniegt. Tāpat jāatceras, ka līdztekus paveiktajam joprojām ir grūti risināmas problēmas. „Ja sabiedrība ir sašķelta, mērķus nav iespējams sasniegt. Mums ir izdevies padarīt iekļaujošāku izglītības sistēmu, arī vecāki pamazām sāk pieņemt romu bērnus, taču grūtības joprojām sagādā nodarbinātība, kas ir vispārējs izaicinājums, ja runājam par citādo kultūrā, reliģijā utt.,” norādīja R.Vectirāne. Kā vēlāk diskusijā norādīja Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma, romu bērnu iekļaušana mācībās pilsētas izglītības iestādēs sākta 2004.gadā, kad tika izveidota speciāla mazākumtautību grupiņa bērnudārzā „Pasaciņa”, kur ar īpaša mentora palīdzību un atbalstu romu bērniņus saliedēja ar citu tautību bērniem. Kopš tā laika, lai arī ne bez smaga darba, Jelgavas izglītības iestādēs zinības apgūst daļa romu tautības bērnu un S.Joma norāda, ka romu skaits skolu klasēs pēdējos gados pieaug – ja 2014.gadā Jelgavā mācījās 77 romu tautības bērni, tad pērnā gada audzēkņu bilance ir 85. Savukārt mazākie romi apgūst zinības arī piecos Jelgavas bērnudārzos (tostarp jau minētajā „Pasaciņā”). Jelgavas izglītības pārvalde turpina cerēt uz pozitīvu tendenci romu bērnu izglītības veicināšanā.

Diemžēl, daudz kritiskāki rādītāji skar romu nodarbinātības statistiku. Kā informēja NVA Jelgavas filiāles vadītājas vietniece Jūlija Lovkova, šobrīd pilsētas bezdarbnieku uzskaitē 50 ir romu tautības pārstāvju, taču šis cipars ir ļoti aptuvens, jo daudzi kā savu tautību labprātāk norāda latviešu, bet daudzi NVA „neatzīmējas” vispār. J.Lovkova ir sarūgtināta par vājo atgriezenisko saikni ar šīs mazākumtautības pārstāvjiem: „Romi labprāt apmeklē konkurētspējīgas paaugstināšanas pasākumus, jo šie kursi pārsvarā ilgst tikai vienu dienu. Maz apmeklētas ir apmācības, ko piedāvā NVA, arī darba meklēšana ne vienmēr ir pozitīva. Šobrīd pilsētā strādā 11 romu – lielākoties ir pieprasīti pagaidu sabiedriskie darbi, taču diemžēl jāsaka, ka daudz ir tādu, kuri darbā iestājas, nostrādā pāris dienu un to pamet – lielās slodzes vai citu iemeslu dēļ.” Viņa uzsver, ka, ja cilvēkam nav vēlmes, arī iestādes nav spējīgas palīdzēt. Romu kopienas pārstāve, Jelgavas 4.sākumskolas atbalsta persona romu bērniem Dana Didžus uzskata, ka nodarbinātības uzlabošanā varētu palīdzēt rekomendāciju saņemšana NVA: „Tā būtu iespēja noturēt vismaz tos, kuri atbildīgi veic savu darbu. Viņiem pašiem tas sagādātu motivāciju un celtu pašapziņu.” Viņasprāt, šādas rekomendācijas ļautu ātri atrast labus darbiniekus arī darba devējiem.

Viens no šķēršļiem – valodu apmācība bērniem

Pēdējā laikā aktualitāti guvis arī jautājums, kā iekļaut sabiedrībā tos, kuri atgriezušies no dzīves emigrācijā un meklē iespējas, kā izglītoties un strādāt Latvijā. D.Didžus, iepazīstinot klātesošos ar romu tradīcijām un kultūru, uzsvēra, ka romi uztver kā pienākumu iemācīties tās valsts valodu, kur dzīvo. Visgrūtāk valodas jautājums skar bērnus, kuri, iespējams emigrācijā pabeiguši noteiktu skaitu klašu ārvalstu izglītības sistēmā, bet atgriežoties šeit, valodas zināšanas nākas atsākt no nulles, turklāt jau apgūto, pielāgojot Latvijas izglītības sistēmai. Viens no atvieglojumiem ir fakts, ka bērni, uzturoties līdzīga vecuma bērnu kolektīvā, valodu apgūst ātri, taču ne vienmēr ir gadījumi, kad to var nodrošināt – ir situācijas, kad bērnu, kuram pēc vecuma būtu jāmācās 4.klasē, ieliek 1.klasē, lai viņš apgūtu valodu. Šāds valodas apguves veids, protams, ir nemotivējošs, jo skolēns neatrodas starp vienaudžiem. Diskusijā vairākkārt tika minēta nepieciešamība pēc mentoriem, kuri īpaši strādātu un palīdzētu romu bērniem apgūt valsts valodu. Romu kopienas pārstāvji šādai nepieciešamībai piekrīt, jo domā, ka šādu bērnu kļūs tikai vairāk, turklāt romiem pievienosies arī citu mazākumtautību pārstāvju bērni, kuriem svarīga būs ērta un kvalitatīva valodas apguve.

Jāizglīto ne tikai romi, bet arī sabiedrība

Atgriežoties pie Sarmītes Jomas pieminētā 2004.gada un romu integrācijas jautājuma, eksperte atceras, ka tolaik problēmu vietējās sabiedrības saliedēšanā izraisījuši ne romu, bet tieši latviešu vecāki, kuri negatīvi attiekušies pret faktu, ka viņu bērnu klasē mācīsies arī romu tautības bērns. Laika gaitā šī problēma tika atrisināta, taču diskriminācija pa šiem gadiem nav zudusi – stereotipu nomāktie ļaudis atrod arvien jaunus veidus, kā no sava loka izstumt citādo.

Viens no saliedējošiem veidiem, ko pērn uzsākusi Sabiedrības integrācijas pārvalde, tās vadītāja Ilga Antuža sadarbībā ar Jelgavas domes un vietējās romu biedrības atbalstu, ir izglītojoša un izklaidējoša nometne romu bērniem, kā norisē, pateicoties video, bija iespēja ielūkoties arī sanāksmes dalībniekiem. Nometne, kas, cerams, tiks rīkota arī šovasar, ļoti iepriecināja mazos romus. Tā deva iespēju gan uzlabot valodas zināšanas un iepazīt Jelgavu „tuvplānā”, apmeklējot muzejus, Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torni un pilsētas domi, gan ielūkojoties, kā noris darbs „Karameļu darbnīcā” un baudot citas eksursijas. Bērni piedalījās sporta aktivitātēs, kopīgi satuvinājās, apguva rotaļas un dziesmas. I.Antuža atzīst, ka nometne ir lielisks veids, kā iekļaut bērnus sabiedrībā un arī sabiedrībai darīt zināmu, ka romi ir tās daļa.

Reģionālo ekspertu sanāksmes projekta vadītājs Deniss Kretalovs pauda cerību, ka uz Jelgavu izdosies atvest izstādi par vēsturiski traģisku laiku romu kopienai – romu holokaustu. Izstādē piedāvāto materiālu varēs izmantot arī izglītības iestādēs, lai sabiedrība, it sevišķi tās jaunākie pārstāvji būtu informēti par mazākumtautību likteni.

Reģionālo ekspertu sanāksmē tapa skaidrs, ka joprojām daudz kas jāpaveic gan izglītības un nodarbinātības jomās, bet nedrīkst aizmirst arī komunikāciju – daudzi no romu pārstāvjiem nezina, kur un kā atrast informāciju par aktuāliem jautājumiem, kas bieži var būt izšķirīgi viņu labklājībā, veselības uzlabošanā, drošībā. Uzlabojumi romu integrēšanā un sabiedrības saliedēšanā iespējami tikai tad, ja problēmas vēlēsies risināt abas puses. „Nav „mūsu” un „viņu”, ir tikai „mēs” – tas ir atslēgvārds labākas sabiedrības veidošanai,” norādīja S.Joma. Jāpiebilst, ka šī ir jau 3.Reģionālo ekspertu sanāksme Latvijā – pirms tam tā notikusi arī Jūrmalā un Daugavpilī – un norisinās projekta „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” ietvaros.