Vecāki! Bērni spēlēs izaicina savu likteni!

Sāls un ledus izaicinājums

Video vietnē «Youtube» gadus 12 vecs latviešu zēns uz kaila vēdera uzber sāli, tad pa virsu uzliek ledus gabalus un, skaļi kliedzot, cenšas maisījumu noturēt pēc iespējas ilgāk. Pēc tam viņš dižojas ar sarkaniem plankumiem, kas palikuši uz vēdera. Citi bērni demonstrē apsārtušas vai baltiem pleķiem klātas rokas, kas tādas kļuvušas pēc «ledus un sāls izaicinājuma». Destruktīvas, sāpes nodarošas rotaļas bērnu vidū kļūst aizvien populārākas.

Lieta tāda, ka sāls kombinācijā ar ledu rada ķīmisku reakciju, kurā aukstums sasniedz mīnus 17 grādus. Mediķi brīdina: izklaide nebūt nav nevainīga, jo var izraisīt ādas, asinsvadu, muskuļu, kā arī dziļāko audu bojājumus. Lai gan Latvijas slimnīcās ar traumām, kas radušās šīs bīstamās spēles rezultātā, neviens nav vērsies, internetā redzams, ka bojājumi ir sāpīgi. Turklāt jaunākā vecuma pusaudžu vidū ir priekšstats – jo izteiktāki plankumi, jo labāk. Savukārt Lielbritānijā jau vairāki bērni guvuši otrās pakāpes apdegumus. Tikmēr«Youtube» kāds aplamā izaicinājuma video savācis 6,5 miljonus skatījumu.

Vemšana līdz nemaņai

13 gadus vecais Aleksis kopā ar mammu dzīvo nelielā Vidzemes pilsētā. Pirms kāda laika zēns sāka sūdzēties par dedzinošu sajūtu un sāpēm pakrūtē. Ārsts konstatēja gastroezofageālā atviļņa slimību, kas saistīta ar kuņģa skābes nokļūšanu barības vadā. Šāda problēma rodas, ja ir traucētas barības vada slēdzējmuskuļa funkcijas, kura uzdevums ir atdalīt barības vadu no kuņģa. Tikai tad, kad nācās ievērot ārsta noteikto diētu, dēls mammai atklāja, kas varēja izraisīt saslimšanu. Pusaudzis kopā ar draugiem regulāri spēlējis veselībai bīstamu spēli. Puikas dzēruši dažādus maisījumus, kas izraisa vemšanu, un sacentušies, kurš ilgāk noturēs šķidrumu kuņģī un kurš tālāk aizvems.

Mazpilsētas zēni iegādājās enerģijas dzērienu Red Bull, sajauca to ar pienu, pusstundu nostādināja un, kad izveidojās putojoša, nepievilcīga masa, to rīstīdamies izdzēra. Līdzīgi viņi rīkojās ar sodas, silta ūdens un etiķa maisījumu. «Dažreiz dzērām nenormāli pretīgu silta ūdens un sodas maisījumu, bet etiķi izdzērām virsū. Tad likās, ka uzsprāgšu – maisījums putoja un uzbrieda vēderā. Kad gar acīm sāka lēkāt zvaigznītes, es ar šalti visu izvēmu. Turpināju vemstīties visu atlikušo dienu,» stāsta Aleksis. Līdzīgu efektu varot panākt, ēdot banānus un uzdzerot Sprite. Jāēd un jādzer, kamēr paliek slikti. Aleksis saka, ka esot bijis vienlaikus gan pretīgi, gan jautri. Lai gan zēns saka, ka veselībai bīstamo izklaidi vairs nepraktizē, uz Alekša rādītājpirksta joprojām redzams sārts izcilnis, kas radies no saskares ar zobiem, bieži izraisot vemšanu.

Stikla paklājs un vaska cimds

Dažas pusaudžu izaicinājuma spēles paredz sejas noziešanu ar dažādām vielām – lūpu krāsu, zobu pastu, šķidro vasku u.tml. Kad izjūtas kļūst pavisam nepatīkamas, sakaltušo vielu bērni cenšas noņemt, ādu saskrāpējot līdz asinīm. «Netālu no mūsu mājām atrodas pareizticīgo baznīca, kuras pagalmā ir muca ar vasku. Mēs iebāzām vaskā rokas – pēc tam «cimdu» novilkt bija sāpīgi. Dažreiz košļājām lipīgu celtniecības materiālu – laikam jau indīgu,» stāsta 12 gadus vecā Anna no Rīgas. Meitene saka, ka citi pusaudži dara tā: viens nostājas pie sienas, aiztur elpu, bet otrs spēcīgi ar rokām spiež saules pinumu, kamēr pirmais saļimst. Daži pusaudži demonstrē savu pārākumu, ejot pa speciāli šim nolūkam izveidotu stikla lausku «paklāju». Dažiem veicoties un kāju pēdas neciešot, citi sagriežot kājas, un tad gan stipri sāpot. Bērni atklāj, ka liekot uz sliedēm akmeņus un metot pastkastītēs «spridzekļus».

Depresija kļūst jaunāka

Vārds «izaicinājums» jau pats par sevi norāda uz vēlmi pašapliecināties, parādīt citiem, cik esmu labs. Ievietojot internetā videomateriālus ar ekstrēmajām izdarībām, pusaudži gaida uzmanību un novērtējumu no vienaudžu puses, TVNET stāsta nodibinājuma «Centrs Dardedze» psiholoģe Daina Dziļuma. Lai gan eksistē arī pozitīvi izaicinājumi, piemēram, velomaratons vai atteikšanās no viedierīcēm uz vairākām dienām, ir pusaudži, kurus vilina bīstamība un sāpju nodarīšana sev. «Cena par to, lai parādītu «es esmu īpašs», reizēm ir neadekvāta. Tie bērni, kuriem ir straujāks temperaments, jaunām lietām un izaicinājumiem tuvojas straujāk, tāpēc bīstamība nodarīt sev pāri ir lielāka.» Strādājot ar pusaudžiem, psiholoģe saskārusies ar dažādu pašdestruktīvu rīcību. Klaiņošana pa pamestām ēkām, līšana pagrabos, kāpšana vairāku desmitu metru augstumā pa pussagruvušām kāpnēm, lēkāšana pa jumtiem - pusaudžu bīstamās nodarbes nosauc speciāliste.

Tomēr «destruktīvas uzvedības klasika, kas iet cauri gadiem», ir roku graizīšana un skrāpēšana ar žileti un citiem asiem priekšmetiem. «Vecākiem šķiet, ka viņu bērni to ir noskatījušies no citiem, tomēr ne visi pusaudži dara ko tādu. Ir jāmeklē cēlonis.» Pašdestruktīva uzvedība raksturīga jaunākā vecuma pusaudžiem – no 11 līdz 14 gadu veciem. «Šajā vecumā bērniem ir svarīgi būt līdzīgiem saviem draugiem, un tas var būt kā papildu faktors iesaistīties arī sev kaitējošās nodarbēs, taču visdrīzāk tām pamatā būs arī citi iemesli,» skaidro speciāliste. «Ja vecāki pamana bērnā izmaiņas, nevajadzētu tās automātiski saistīt ar sarežģīto pusaudžu vecumu. Radikālas uzvedības izmaiņas – agresivitāti vai noslēgšanos - nevar izskaidrot tikai ar pubertāti.» Nav izslēgts, ka bērns saskāries ar pieredzi, ar ko netiek galā. Var gadīties, ka izmaiņas uzvedībā liecina par depresiju. «Bērnu un pusaudžu depresija nav retums.»

Arī jaunākā skolas vecuma bērniem uzmācas domas par pašnāvību. Šķiet, ka šādas idejas nevar piemeklēt bērnus, tomēr realitāte ir skarba. Depresija kļūst jaunāka. Dziļuma uzskata, ka destruktīvo spēļu popularitāti veicina arī mūsdienu tehnoloģijas, kuru sabiedrībā lielu dienas daļu pavada aizvien jaunāki bērni. «Pavadot laiku pie ekrāna, bērni mazāk realitātē trenējas regulēt savu uzvedību un emocijas. Bieži vien vecāki izmanto ekrānierīces, lai nomierinātu bērnu. Līdz ar to mazajam nav citu iemaņu, kā savadīt emocijas un pārtraukt dusmoties. Jo vairāk bērna uzvedības regulācija nonāk ekrānierīču ziņā, jo riski lielāki. Taču, ja bērns pie ekrānierīcēm ir pieradis, nepietiks ar to, ka mēs tās vienā dienā pēkšņi aizliegsim. Svarīgi, ko liekam tā vietā – kādu piemēru vecāki rāda ar savu uzvedību un kādus pozitīvus laika pavadīšanas veidus piedāvā.»

Es esmu īpašs!

«Mazākiem bērniem tas nozīmē pasaules un savu robežu izzināšanu,» TVNET skaidro pusaudžu rehabilitācijas centra «Saulrīti» sociālā darbiniece Kristīne Kraule. «Vēlāk pusaudžiem ļoti svarīga ir piederība grupai, tāpēc viņi krāso matus vai nodzen kailu galvu. Pīrsingi, tetovējumi, rētošana – tas viss vēsta «jūsu kārtība man nepatīk, es esmu savādāks un īpašs».» Sociālā darbiniece apliecina: viena no raksturīgākajām protesta uzvedības izpausmēm ir roku graizīšana. Viņai gadījies strādāt ar pusaudžiem, kuri paši izgatavo primitīvas tetovēšanas ierīces un tetovējas ar tinti vai pat guaša krāsām.

«Dažiem vēlme izcelties un atšķirties ir tik liela, ka viņi dara jebko – skrien maratonu, kamēr saļimst, vai aiztur elpu zem ūdens, kamēr saviem spēkiem netiek laukā.» Nereti problēmas pamatā ir pozitīvas uzmanības trūkums no vecākiem, un to sniegt nekad nav par vēlu, atgādina Dziļuma. «Vecāki var ieplānot vairāk laika, ko pavadīt kopīgās aktivitātēs, kā arī piedāvāt bērnam pozitīvus izaicinājumus, kur sevi pierādīt – piemēram, sportā vai kādos konkursos. Turklāt, ja vecāki ikdienā vairāk runāsies ar bērnu un interesēsies par notikumiem bērna dzīvē, viņiem būs daudz vieglāk pamanīt arī negatīvas ietekmes vai pārmaiņas bērna uzvedībā.»