Latvijas valdība ar katru gadu pazemina pensionāru ienākumus, ik gadu nepaaugstinot ar inflācijas koeficientu pensionāriem būtiskus ienākumu robežlielumus, kā to dara visas sociāli atbildīgas Eiropas Savienības valstis: pensiju neapliekamais minimums; piemaksas pie pensijām; trūcīgās personas statuss u.c.
Piemēri:
1.Pensiju neapliekamais minimums.
Noteikts no 2006.gada 1.janvāra 235 eiro mēnesī. Inflācijas koeficients no 2006.01.01.līdz 2017.01.01. ir 47.6% (CSP dati). 2017.gada janvārī pensijā aizgājušam pensionāram nodokli sāk ieturēt no pensijas 235,01 eiro, kas pēc pirktspējas uz 2006.gada 1.janvāri atbilst 235- 47.6% = 123.14 eiro. Nodoklis tiek ieturēt no daudz zemākas pēc pirktspējas pensijas, kā to ieturēja 2006.gadā. Ja 235 eiro tiktu palielināti par inflācijas koeficientu 47.6%, tad pensiju neapliekamais minimumas 2017.gada janvārī būtu 235 x 1,476 = 346,86 eiro, kas būtu sociāli taisnīgi un nepazeminātu pensionāra reālos ienākumus.
Pensionāriem, kas pensijas saņem kopš 2006.gada vai pensionējās pēc 2006.gada, pensiju indeksācija daļēji mazina šo negatīvo ietekmi katram individuāli, bet indeksācijas koeficienti pilnībā nenosedz visu inflācijas koeficienta radīto ienākumu samazinājumu.
2.Piemaksa pie pensijas.
Noteikta 2009.gada 1.janvārī 1 eiro par katru darba stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim. Inflācijas koeficients no 2009.gada 1. janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 6,6% (CSP dati). Piemaksas 1 eiro uz 2017.gada 1.janvāri pirktspēja ir samazinājusies 1 – 6,6% = 0,93 eiro, no kuras pēc IIN 23% nomaksas, pensionārs „uz rokas” saņem 0,93 – 23% = 0,72 eiro. Piemaksas netiek indeksētas.
3.Trūcīgās personas statuss.
Noteikts 2008.gada 1.janvārī kā ienākumi līdz 128,06 eiro. Inflācijas koeficients kopš 2008.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim ir 15,4% (CSP dati). Pirktspēja uz 2017. gada 1.janvāri ir 128,06 – 15,4% = 108,34. eiro. 2017.gadā persona ar reālo ienākumu pirktspēju 108,34 eiro pret 2008.gadu, zaudē trūcīgās personas statusu un visus ar valsts likumiem noteiktos trūcīgās personas atvieglojumus, t.sk. bezmaksas veselības aprūpi un kompensējamos medikamentus, NĪN būtiskas atlaides utt. Pensionāram šie zaudējumi tiek daļēji kompensēti ar pensiju indeksāciju no 2013.līdz 2016. gadam.
Tas attiecas uz visiem fiksētiem valsts sociālā atbalsta veidiem, kas noteikti naudas izteiksmē un netiek regulāri paaugstināti ar inflācijas ietekmi.
Mums, pensionāriem, nav saprotama tāda attieksme pret valsts nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, dzenot tos vēl lielākā nabadzībā. LR Satversmes ievadā (Preambulā) ir pastiprināti definēts, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts. Par to 2014.gada jūnijā nobalsoja Saeimas vairākums, pievienojot esošajai LR Satversmei Preambulu.
Mūsu jautājums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai: kāpēc Jūs personiski un Ministru kabinets kopumā nepilda Satversmi?
Vēstuli sagatavoja JPB Pensionāru tiesību aizstāvības grupa
Ar cieņu, JPB priekšsēdētāja B. Baškevica.