Lemj par personāla dokumentu uzglabāšanas termiņu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par grāmatvedību, kas nepieciešami, lai personāla dokumentu glabāšanas termiņu privāto un publisko juridisko personu arhīvos samazināt no 75 uz 10 gadiem. Šādu izmaiņu ieviešanai nepieciešami arī grozījumi Arhīvu likumā, kas šodien Saeimas sēdē netika skatīti.

SIA «Pricewaterhouse Coopers» pētījumā «Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēte privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā», kā arī Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par administratīvā sloga mazināšanu un administratīvo procedūru vienkāršošanu privātā sektora darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā tika secināts, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai mazinātu administratīvo slogu dokumentu glabāšanā, turklāt atklājās, ka privātpersonas-komersanti bieži nemaz nezina, cik ilgi glabāt dokumentus.

Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālais arhīvs, konsultējoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA), konstatēja, ka no 1999.gada VID un VSAA ir pieejama pilna informācija par sociālajiem maksājumiem. Informāciju par personas veiktajiem sociālajiem maksājumiem no 1999.gada saglabā gan VID, gan VSAA, gan darba devēji, radot nevajadzīgu dublējošu dokumentu saglabāšanu, turklāt tādējādi tiktu mazināts administratīvais slogs privātajām un publiskajām personām.

Tā kā nav nepieciešama dublējošās informācijas glabāšana pie darba devēja, tiek piedāvāts mainīt no 1999.gada radīto attaisnojuma dokumentu par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu glabāšanas termiņu no 75 uz 10 gadiem.