Ir iecere būvēt vēl vienu pašvaldības bērnudārzu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Lai gan privatizācijas procesā noteiktais termiņš beidzās pirms vairākiem gadiem, bērnudārzi, kuri tālajā 2000. un 2001.gadā tika nodoti privatizācijai, Jelgavas pilsētā turpina darboties privāto uzņēmēju paspārnē, tādējādi palīdzot nodrošināt pirmsskolas izglītību mazajiem jelgavniekiem. Tiesa, ir divas bērnudārza ēkas, kas daudzus gadus stāv tukšas, un portāls Jelgavniekiem.lv vēlējās noskaidrot, kas ar tām notiks nākotnē.

«Tā kā 2000. un 2001. gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība budžeta ietvaros nespēja apsaimniekot visas pirmsskolas izglītības iestādes, kuras tobrīd darbojās pilsētā, daļa no tām tika nodotas privatizācijai, ieliekot privatizācijas noteikumos nosacījumu, ka desmit gadus jaunajiem saimniekiem jānodrošina pirmsskolas izglītības iestādes darbs. Lielākā daļa no tobrīd privatizētajiem bērnudārziem darbojas joprojām un nekas neliecina, ka tuvākajā nākotnē situācija varētu mainīties,» pastāstīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.

Krītoties iedzīvotāju maksātspējai, 2010.gadā Jelgavā bankrotēja privātais bērnudārzs «Alfa» Jāņa ielā, kura telpas pēc tam, pašvaldībai atsakoties no pirmpirkuma tiesībām, tika pārdotas mācību centram «Buts», kas tur darbojas joprojām.

Otrs bērnudārzs, kurš konkurences apstākļos neizturēja, ir «Saulītes Rakari» Skautu ielā. 2013.gadā pašvaldība pieņēma lēmumu šajā gadījumā izmantot pirmpirkuma tiesības un iegādājās pirmsskolas izglītības iestādi Skautu ielā. Aptuveni pusotra gada laikā, veicot ēkas remontu un pārbūvi, kā arī apkārtnes sakārtošanu, šajā vietā tika izveidota pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde «Zīļuks». Pašvaldība tieši tāpat iegādājās arī ilgu laiku novārtā pamestās bērnudārza ēkas Ganību ielā, kur 2015.gadā darbu sāka moderna pirmsskolas izglītības iestāde «Kāpēcīši» ar peldbaseiniem.

Ja deviņdesmito gadu sākumā Jelgavā darbojās 23 pirmsskolas izglītības iestādes, tad tagad šo funkciju pilda 18, no kuriem 11 ir pašvaldības, bet septiņas – privātās. A.Rublis arī atgādina, ka pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu tiem Jelgavā deklarētajiem bērniem, kuri apmeklē privātās izglītības iestādes, un kopš pērnā gada 1.septembra tas ir 170 eiro mēnesī. Tiesa, viņš arī neslēpj, ka būtu nepieciešams mūsu pilsētā uzbūvēt vēl vienu pašvaldības bērnudārzu, jo šobrīd 367 bērniem trūkst vietas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

«Aptuveni pirms desmit gadiem tika izveidots tehniskais projekts piebūvei bērnudārzam «Sprīdītis», taču līdzekļu trūkuma dēļ tas netika realizēts. Iespējams, ka tas būtu no viens no risinājumiem, lai palielinātu vietu skaitu pašvaldības bērnudārzos, un esmu rosinājis meklēt izdevīgāko veidu, kā ar vietu nodrošināt visus bērnus,» piebilst A.Rublis.

Kamēr vēl tiek meklēts izdevīgāks risinājums, kā nodrošināt visus Jelgavas bērnus ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē, pilsētā ir divas ēkas, kuras savulaik kalpojušas kā pirmsskolas izglītības iestādes, taču tagad ir bēdīgā stāvoklī. Viena no tām – bērnudārzs ar plašu teritoriju Emīla Dārziņa ielā. 2002.gadā šis pašvaldībai piederošais bērnudārzs tika iemainīts pret valstij piederošo ēku Mātera ielā 35a, kurā vēlāk atradās Jelgavas Invalīdu biedrība un kura, kopš 2007.gada stāvot tukša, meklē jaunu saimnieku. Vēlāk valsts bērnudārzu E.Dārziņa ielā nodeva privatizācijai, un par tā saimnieku kļuva kāda zemnieku saimniecība. Šobrīd ēkai ir piemērots grausta statuss, un pēc vairākkārtīgiem ugunsgrēkiem un zādzībām, tā ir bēdīgā stāvoklī.

Otrā bērnudārza ēkā iekškvartālā Aspazijas ielā padomju laikā atradās dzelzceļnieku bērnudārzs, bet vēlāk - Poļu sākumskola, taču, samazinoties iedzīvotāju interesei par šādu izglītības iestādi, tā tika pārdota. Šobrīd Jelgavas uzņēmums «MCB Būve» šajā ēkā iecerējis veidot 38 dzīvokļu ēku, sakārtojot apkārtējo teritoriju, izveidojot autostāvvietu, bērnu rotaļu laukumu un pat piknika vietu. Uzņēmuma pārstāvis Andrejs Marudins portālam Jelgavniekiem.lv pastāstīja, ka šobrīd būvniecības plāni tiek saskaņoti pilsētas būvvaldē, tādēļ precīzāku informāciju par investīciju apjomu un tālāko projekta virzību uzņēmējs sola sniegt pēc tam, kad būs saņemtas visas nepieciešamās atļaujas. Skaidrs ir tas, ka ieplānotie darbi aizkavēsies, jo jau šoziem bija plānots ēkā sākt iekšdarbus. Par termiņiem, kad darbi tiks sākti, šobrīd spriest vēl pāragri.