Muzeji saņem Ziemassvētku kauju atceres monētu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Atklājot konferenci «Ziemassvētku kaujām 100 gadi. Toreiz un tagad – kultūrvēsturiskais mantojums», trim muzejiem – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, Latvijas Kara muzejam un Ziemassvētku kauju muzejam – pasniegta Latvijas Bankas kolekcijas monēta, kas veltīta Ziemassvētku kauju simtgadei.

Gadu no gada tieši Jelgavas novads uztur dzīvu vēsturisko atmiņu par Ziemassvētku kaujām, un Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune atzīst, ka gan ikgadējie atmiņu ugunskuri Ložmetējkalnā, gan citi atceres pasākumi ļāvuši iepazīt daudz atmiņu, ko strēlnieki rakstījuši saviem mājiniekiem – vecākiem, māsām, līgavām. «Esam lepni, ka Latvijas Banka tieši Jelgavas novadam uzticējusi kolekcijas monētu uzdāvināt trim muzejiem, kas cenšas saglabāt un parādīt kara vēsturi, neaizmirstot par sabiedrību, lai to monētu izvietotu savās ekspozīcijās,» pasniedzot kolekcijas monētas, norādīja Z.Caune, skaidrojot, ka kolekcijas monētas priekšpusē redzama latviešu strēlnieku grupa, kā arī latviešu strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīmē attēlotās saules stilizēts atveids ar sarkanu centru, astoņiem lauztiem stariem un slīpi novietotu zobenu. Monētas aizmugurē redzama sniegpārsliņa, lodes trāpījuma atveids un uzraksts «Ziemassvētku kaujas». Piecu eiro sudraba monētas grafisko dizainu veidojis Kristaps Ģelzis, bet plastisko veidojumu – Ligita Franckeviča.

Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeja direktore G.Grase atzīst, ka 100 gadi vēsturiskam notikumam, no vienas puses, ir daudz, taču, no otras, – tās ir tikai piecas cilvēku paaudzes, tas ir tikai gadsimts, kas mūs šķir no šī notikuma, kas bijis viena no varonīgākajām lapaspusēm pagājušā gadsimta vēsturē. Savukārt Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija atgādina, ka jau pēdējie trīs gadi Latvijā aizvadīti Pirmā pasaules kara simtgades zīmē, un šajā laikā kopumā radītas 12 dažādas tematiskās izstādes. «Mums jāprot sabalansēt akadēmiskā vēsture ar tautas atmiņu,» norāda viņa.

Pieminot ne tikai Ziemassvētku kauju simtgadi, bet arī 25 gadus seno Zemessardzes vēsturi, Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs šodien pasniedza 25 gadu izdienas piemiņas zīmi Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam. «Ir ļoti būtiski caur dažādām vēstures liecībām censties izzināt, ko izjuta mūsu senči brīvības kaujās, jo tieši tad latviešos parādījās ne tikai zemnieku, bet arī savas zemes aizstāvju gars. Ir svarīgi piestāt un padomāt, cik lepni un varonīgi toreiz bija strēlnieki, domās un darbos aizstāvot savu zemi, un vai šodien ar tādu pašu degsmi darām to mēs,» tā A.Rāviņš.

Jāpiebilst, ka konference «Ziemassvētku kaujām 100 gadi. Toreiz un tagad – kultūrvēsturiskais mantojums» šodien visas dienas garumā notiek Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Tāpat muzejā no šodienas līdz 25. janvārim aplūkojama izstāde «Pirmā pasaules kara liecības». Pirms konferences klātesošie varēja novērtēt Vircavas vidusskolas jauniešu uzvedumu pēc Aleksandra Čaka poēmas «Mūžības skartie» (režisore Sarmīte Sustrupe).

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Ziemassvētku kauju atceres pasākumi turpināsies piektdien, 6. janvārī, Rīgas Brāļu kapos, savukārt 7. janvārī pulksten 13 Jelgavas Svētās Annas baznīcā būs Ziemassvētku kauju simtgades atceres piemiņas dievkalpojums, kurā ar muzikālo priekšnesumu uzstāsies soprāns Everita Lazdiņa, tenors Jānis Kurševs, ērģelniece Māra Ansonska, Jaunsvirlaukas un Salgales pagasta jauktais koris «Svīri» (diriģents Farhads Stade) un LLU vīru koris «Ozols» (diriģents Guntis Galiņš).

Pēc dievkalpojuma, pulksten 14, interesentiem Jelgavas pilsētas pašvaldība nodrošinās bezmaksas autobusu, kas dosies uz Latvijas Kara muzeja filiāli «Mangaļi» – tur notiks Pirmā pasaules kara kaujas rekonstrukcija.

Godinot Ziemassvētku kauju 100. gadadienu, «Mangaļos» pulksten 15 atklās jaunu brīvdabas ekspozīcijas elementu – betona ugunspunktu.  Pulksten 16 svinīgo solījumu dos topošie jaunsargi, kuri pēc tam kopā ar zemessargiem dosies lāpu gājienā uz Ložmetējkalnu.  Svinīgais piemiņas brīdis pie ugunskuriem sāksies pulksten 18.

Pēc pasākuma, ap pulksten 21, autobuss no Ložmetējkalna dosies atpakaļ uz Jelgavu.