Jelgavas un Valmieras uzņēmēji stiprina sadarbību (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Lai iepazītos ar uzņēmējdarbības vidi pilsētā un dalītos ar kolēģiem pieredzē, otrdien Jelgavu apmeklēja Valmieras pilsētas mērs Jānis Baiks ar uzņēmēju delegāciju. Kopā ar Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (JRTA) vadību un biedriem viņi apmeklēja uzņēmumus un izglītības iestādi, kā arī pārrunāja šā brīža aktuālos jautājumus uzņēmējdarbībā, solot diskusiju turpināt, daloties pieredzē un idejās.

Dažādu pilsētu uzņēmēju tikšanās Jelgavā jau kļuvusi par labu tradīciju, kas ļāvusi ne tikai stiprināt uzņēmēju sadarbību, bet arī kopīgi virzīt dažādu problēmu risināšanu valstiskā līmenī. Valmieras uzņēmēji kā organizēta delegācija ar pilsētas mēru Jāni Baiku priekšgalā Jelgavu apmeklēja pirmo reizi, un salīdzinoši neilgā vizīte bija piepildīta: ciemiņi apmeklēju SIA «NP Properties» biznesa parku kādreizējās RAF rūpnīcas teritorijā un Jelgavas Tehnikumu, kur iepazinās ne tikai ar rekonstruētajām laboratorijām, bet arī ar mācību iestādes piedāvātajām izglītības programmām. Tāpat uzņēmēji tikās ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, kurš neslēpa – Valmiera ir bijusi viena no divām pilsētām, kuras viņš kā piemēru attīstības plānošanai ņēmis 2001.gadā, kad pirmo reizi tika ievēlēts Jelgavas mēra amatā.

Iepazīstinot ciemiņus ar Jelgavu un sadarbību starp pašvaldību un uzņēmējiem, Jelgavas pilsētas mērs A.Rāviņš uzsvēra, ka vairāki aspekti Latvijā traucē uzņēmējdarbības attīstībai. «Igaunijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki pie uzņēmējiem dodas kā konsultanti, bet pie mums – dodas, triviāli sakot, melnās maskās. Nav normāli, ka savulaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja – VID nav tiesības sniegt konsultācijas. Tādēļ rīkosim seminārus, kuros uzņēmējiem skaidros, kā sakārtot savu uzņēmumu,» tā A.Rāviņš. To, ka ar VID darbu Latvijā kaut kas nav kārtība, pēc viņa domām liecina arī fakts, ka Igaunija ar trīs reizes mazāku VID darbinieku skaitu iekasē nodokļos deviņus miljardus eiro, bet Latvija – tikai astoņus.

Kā otru būtisku problēmu uznēmējdarbības attīstībā Jelgavas mērs minēja kvalificētu speciālistu trūkumu darba tirgū. «Ja pilsētā vēlas ienākt uzņēmējs un prasa, vai varēsim nodrošināt ar 400 darbiniekiem, no kuriem piektā daļa ir inženieri, es to apsolu, bet situācija ir kritiska. Eksakto priekšmetu mācīšana skolās ir apgrūtināta – trūkst pedagogu fizikā un ķīmijā, un tas ir nopietns drauds inženierzinātņu nozarei kā tādai. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija to nevēlas saprast, un izmaiņas netiek paredzētas. Cik pašvaldība var, tik darām, sākot no bērnudārznieku vecuma, kad speciālā programmā mācām radoši domāt, darboties un tādā veidā apgūt zināšanas,» piebilda A. Rāviņš.

Stāstot par uzņēmējdarbības vidi Valmierā, pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks atklāja, ka kopš 2003.gadā Valmierā darbojas uzņēmēju konsultatīvā padome, kas palīdz pašvaldībai plānot pilsētas attīstību un uzņēmējdarbības vidi atbilstoši reālajas pieprasījumam. «Būtisku uzmanību pievēršam duālajai izglītībai. Ja pirmo grupu programmai, kas piedāvāja sagatavot darbiniekus Valmieras stiklašķiedras rūpnīcai, neizdevās pilnībā nokomplektēt, tad jau nākamajā uz vienu vietu pretendēja divi jaunieši, jo labākajiem absolventiem tas pavēra iespēju palikt strādāt uzņēmumā,» skaidro J.Baiks.

J.Baiks kritizēja birokrātisko vidi, kas liedz pašvaldībām pilnvērtīgi atbalstīt uzņēmējus. Kā piemēru viņš minēja ceļa izbūvi uz lielu uzņēmumu Valmierā, ko Eiropas savienības programma uzņēmējdarbības atbalstam nav ļāvusi iekļaut attiecināmajās izmaksās, taču visbeidzot tas atļauts, jo tajā ēkā atradies Zonālais arhīvs, kam ar uzņēmējdarbību gan nav nekāda sakara. Kolēģim piekrita arī A.Rāviņš, aicinot uzņēmējus nolikt malā savstarpējus strīdus, kas šobrīd kavē Eiropas naudas apgūšanas procesu (daudz vairāk gan to bremzē ierēdniecības kūtrums, izstrādājot finansējuma apgūšanas nosacījumus). «Ja mēs nespēsim vienoties viens ar otru un maksimāli ātri realizēt projektus, tad vēl varam paspēt, pretējā gadījumā, nauda tiks atņemta. Es, protams, vēlētos, lai mēs būtu tik bagāti, ka varētu iztikt bez Eiropas naudas, taču pašlaik tas nav iespējams, tādēļ jāizmanto iespēja,» norādīja A.Rāviņš.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.