Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Jelgavas pedagogi algas kritumu nepiedzīvo

Raksts publicēts: 2016.10.31. 09:42:56
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Šā gada rudeni Latvijas pedagogi gaidīja ar nepacietību – beidzot dzīvē tika ieviesta jaunā atalgojuma sistēma, kura solīja algu kāpumu. Taču oktobrī arvien biežāk bija dzirdams pedagogu viedoklis, ka cerētā kāpuma nav, tieši pretēji – atalgojums esot samazinājies. Iespējams, ka publiskajā telpā dzirdami bijuši tikai «apdalītie», bet tie, kuri algas palielinājumu sagaidījuši, par to klusējuši. Jelgavas pedagogi izmaiņas uztvēruši mierīgi, taču daudziem līdz galam tā arī nav bijusi izprotama ieviestā reforma, tādēļ portāls Jelgavniekiem.lv lūdza gan reformu, gan patreizējo situāciju komentēt Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Aigaram Rublim, kura tiešā pārziņā ir izglītības joma mūsu pilsētā.

Jaunieviestajā atalgojuma sistēmā būtiska loma ir gan skolēnu skaitam konkrētajā izglītības iestādē, gan Ministru kabineta noteiktajam normēto skolēnu skaitam pret vienu pedagoga mēneša darba likmi (skolēnu un skolotāju skaita proporcija). Turklāt pieminētā proporcija nodrošina atalgojuma izlīdzināšanu starp lielo pilsētu, Pierīgas un novadu mācību iestāžu pedagogiem. Visaugstākais koeficients ir Rīgā, jo tur ir arī vislielākais apmācāmo skaits – 16,5 (ja tā nebūtu, tad skolotāji Rīgā saņemtu krietni vairāk nekā pedagogi novadu skolās). Lielajās pilsētās, tostarp – Jelgavā, šis koeficients ir 15,5, bet novados – 11,5.

Gandrīz visās Jelgavas skolās algas likme palielinājusies
Dziļākajā būtībā visa reforma vērsta uz to, lai pedagogs neatkarīgi no tā, vai strādā laukos vai pilsētā, par līdzvērtīgu darbu saņemtu vienādu atalgojumu. Tieši tādēļ vislielākie ieguvēji ir tieši lauku teritoriju izglītības iestāžu skolotāji. Taču arī Jelgavā pedagogiem iemeslu sūdzībām nav – mūsu vispārizglītojošo mācību iestāžu pedogogu samaksa par vienu likmi (30 stundām nedēļā) ir 700 eiro. Izņēmums ir Spīdolas ģimnāzijas pedagogi. Šajā mācību iestādē četriem pedagogiem ir noteikta 750 eiro likme, bet ģeogrāfijas un ekonomikas skolotājai – 800 eiro likme.

Lai gan Ministru kabineta noteikumos noteiktā pedagogu un skolēnu proporcija ir 15,5, ne visās Jelgavas vispārējās izglītības iestādēs tas ir sasniegts. Piemēram, Vakara (maiņu) vidusskolā koeficients ir 16,39, bet Valsts ģimnāzijā – 11,37. Izglītības pārvaldes informācija liecina, ka par vienu likmi Valsts ģimnāzijā pedagogs saņem 809,20 eiro, 3.sākumskolā – 792,58 eiro un Spīdolas ģimnāzijā – 791,21 eiro, savukārt zemākais atalgojums par vienu likmi ir Vakara (maiņu) vidusskolā – 718,47 eiro. Savukārt salīdzinot likmes 2016.gada janvārī ar likmēm 2016.gada septembrī, teju visās skolās tās kaut nedaudz, bet ir palielinājušās, izņemot Vakara (maiņu) vidusskola (kritums pa 4,25 eiro), Valsts ģimnāziju (kritums 2,26 eiro) un 4.sākumskolā (kritums pa 1,56 eiro). Tādējādi Jelgavas pedagogi noteikti nav to skolotāju vidū, kuri publiskajā telpā žēlojas par samazinājumiem vairāku desmitu eiro apmērā. Augstāk minētās summas ir pamatalga bez piemaksām, piemēram, par audzināmo klasi utt., un pagājušajā mēnesī ir bijuši pietiekami daudz pedagogu Jelgavā, kuri saņēmuši vairāk kā 1000 eiro algu (bruto).

«Tā kā reforma ir vērsta uz atalgojuma izlīdzināšanu, tad pedagogiem ir būtiski saprast, kā veidojas viņu atalgojums. Daudz kas atkarīgs no skolēnu skaita mācību iestādē, tādēļ, protams, radīsies lielāka konkurence starp skolām, jo notiks cīņa par katru skolēnu,» savu pārliecību pauž domes priekšsēdētāja vietnieks.

Vietā piebilst, ka katrai mācību iestādei ir speciāls motivācijas fonds – 13,1 procenta apmērā no algu fonda, kas tiek izmantots atbilstoši konkrētās skolas vadības ieskatiem, balstoties uz iepriekš pieņemtiem kritērijiem. Lielajās skolās tas ir diezgan liels, piemēram, 4.vidusskolā ik mēnesi motivācijas fondā pieejami 4959 eiro (šajā mācību iestādē strādā 91 pedagogs).

Demogrāfijas bedre Jelgavā nav
Skolēnu skaits Jelgavas vispārizglītojošajās skolās pēdējo divu gadu laikā ir stabils – šogad tas palielinājies par 57, un ir skolas, kurās apmācāmie kļuvuši vairāk, bet ir arī tādas, kur skolēnu skaits krities, liecina Jelgavas Izglītības pārvaldes dati. Vislielāko kāpumu šajā mācību gadā saigaidījusi 4.vidusskola un Tehnoloģiju vidusskola – katrā no tām skolēnu skaits palielinājies par 44. Nedaudz palielinājies skolēnu skaits 2.pamatskolā (+ 19), 3.sākumskolā (+ 14), Spīdolas ģimnāzijā (+ 14), 6.vidusskolā (+9) un 4.sākumskolā (+3), bet skolēnu skaits samazinājies Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā (-52), Valsts ģimnāzijā (- 24) un 5.vidusskolā (-23).

«Skolēnu skaita samazinājums Vakara (maiņu) vidusskolā skaidrojams lielākoties ar to, ka ir izdevies kāpināt motiviāciju jauniešos pabeigt 9. vai 12.klasi, vai doties iegūt profesiju. Savukārt Valsts ģimnāzijā kritumu ietekmējusi dislokācijas vietas maiņa (uz rekonstrukcijas laiku Valsts ģimnāzija pārcelusies uz Jelgavas pili – aut.),» pastāstīja A.Rublis.

Jaunajiem pedagogiem – dzīvoklis kā motivācija
Pēdējo gadu laikā Jelgavas pašvaldība ir meklējusi risinājumus, kā piesaistīt pilsētai jaunos pedagogus, kas diezgan veiksmīgi arī izdevies. Tā, piemēram, šogad par četriem pedagogiem vairāk kļuvis 3.sākumskolā un Tehnoloģiju vidusskolā.

«Ir problēmas ar fizikas skolotājiem. Pašvaldībā pieņēmām lēmumu par padziļinātu fizikas mācīšanu, sadalot klases divās grupās un tādējādi ļaujot efektīvāk apgūt zināšanas, taču diemžēl pilnībā to nespējam nodrošināt tieši pedagogu deficīta dēļ, tā A.Rublis.

Šobrīd galvenā motivācija jauniešiem apgūt pedagoga profesiju ir atalgojums, un tikai pēc tam, ja viņi izšķīrušies par labu skolotāja amatam, viņi sāk interesēties par papildus iespējām. Jelgava jaunajiem pedagogiem iespēju robežās piedāvā dienesta dzīvokļus, turklāt tiek piešķirti arī papildus bonusi, piemēram, skolotāju bērni ir viena no prioritārajām grupām rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzos. 

Vēl kā motivējoši faktori jaunajiem pedagogiem Jelgavā noteikti jāmin mūsdienīga izglītības vide, laba mācību materiālā bāze, kas mērķtiecīgi katru gadu tiek papildināta un pilnveidota, kā arī iespēja papildināt savas zināšanas Zemgales reģionālā kompetenču attīstības centra piedāvātajās tālākizglītības programmās. 

«Ir rasta iespēja ar tālākizglītības fondu, kuru es vadu, palīdzībus katru gadu vairāk kā 5000 eiro izlietot skolotāju izglītības kvalitātes celšanai augstskolās vai kursos,» piebilst A.Rublis.

 

 

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.28630805015564 57(0) - 0.1994206905365 2024.03.28. 16:20 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=38814 ip: 172.70.175.101 usememcache: 1