LLU darbu sācis jaunais studiju prorektors

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

19. oktobrī LLU Senāts studiju prorektora amatā apstiprināja Tehniskās fakultātes Enerģētikas institūta profesoru Aigaru Laizānu. Viņš šajā amatā nomainīja profesoru Kasparu Vārtukapteini, kurš pildīja studiju prorektora pienākumus no 2014. gada vasaras, kad tika ievēlēta rektore Irina Pilvere, un aizvadītajā mēnesī iesniedza atlūgumu personīgu iemeslu dēļ. A. Laizāns darbu sāk šodien – 20. oktobrī.

Profesors Aigars Laizāns ir LLU Tehniskās fakultātes absolvents un 2011. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu lauksaimniecības inženierzinātnes enerģētikas apakšnozarē. Universitātē strādā kopš 2004. gada, taču jau iepriekš studiju laikā pildījis lektora un pētnieka pienākumus. Tā kā 1996. gadā ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu, studējot Rīgas Tehniskajā universitātē, Ņujorkas štata universitātē un Otavas universitātē, profesionālā karjera cieši saistīta arī ar darbību privātajā sektorā un dažādu vadošo amatu pienākumu pildīšanu uzņēmumos.

 “Augstskolu ļoti labi pazīstu. Vienmēr tai esmu bijis blakus, bet esmu strādājis arī Rīgā. Pirmais mans darbs būs detalizētāk iepazīties ar situāciju, tikties ar fakultāšu vadību. Nesākšu ar revolucionārām pārmaiņām vai “spridzināšanu”. Nācu uz šejieni kā komandas spēlētājs, lai turpinātu iesākto, jo darbu ir ļoti daudz. Studiju process ir sarežģīts, fakultātes ir ļoti dažādas, katra savā nozarē ieņem līderpozīcijas un katrai no viņām ir jāpalīdz attīstīties. Tā ir mana pārliecība – saglabāt domu par mūsu augstskolu kā vadošo savās nozarēs Latvijas un arī reģionālajā līmenī. Gribētu, lai mēs vairāk sadarbojamies ar uzņēmējiem ne tikai zinātnē, bet arī studiju procesā,” savu skatījumu vērtē profesors A. Laizāns.

Jaunajam studiju prorektoram ir iepriekšēja pieredze izglītības darba organizēšanā, jo savulaik viņš ir bijis Rīgas Biznesa skolas dibinātājs, studiju programmu vadītājs un šobrīd ir LLU doktora studiju programmas "Lauksaimniecības inženierzinātne” direktors.  Lasa studentiem lekcijas gan enerģētikā, gan mārketingā un ekonomikā.

A.Laizāns stāsta, ka viens no viņa nozīmīgākajiem darbiem būs skaidrs redzējums par valsts finansēto studiju vietu sadalījumu. Ja tās ir jāsamazina, tad svarīgi saprast, kāpēc to universitāte dara un kāds sadalījums būs tai atbilstošākais. Tāpat, viņaprāt, jāturpina darbs pie studiju infrastruktūras finansējuma piesaistes, jo nepieciešams izveidot intensīvi lietojamas mācību telpas, kas ir aprīkotas ar iekārtām un citu nepieciešamo, un tāpat izmantojamas zinātniskajai pētniecībai. Ne mazāk nozīmīgs vēl joprojām ir jautājums par mācībspēku slodžu aprēķina kārtību, par kuru diskusijas jau ir sākušās iepriekšējā studiju prorektora laikā. Studiju prorektors novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas mērķi par mācībspēku atalgojuma palielināšanu, bet centīsies to skatīt kontekstā arī ar studiju darba kvalitāti.

“Kopā ar jau izveidojušos komandu iesim uz vienotu mērķi par augstskolu kā vietu, uz kuru brauc mācīties un kura no tā spēj izdzīvot. Es redzu, ka spējam izveidot tādu sistēmu, ka pietiek naudas gan studiju procesam un pasniedzējiem, gan zinātnei,” tā A. Laizāns.