Ginta, Gunda,
Gunta
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Ekonomikas ministrs apmeklē Jelgavu un uzņēmumus

Raksts publicēts: 2016.09.22. 08:53:54
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (29)

Trešdien Jelgavu apmeklēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš iepazinās ar vairākām Jelgavas ražotnēm, kā arī tikās ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Ministrs izpelnījās kritiku par valdības īstenoto politiku, vienlaikus viņš arī atzina, ka šobrīd tiek strādāts pie tā, lai sakārtotu daudzas jomas, tostarp elektroenerģijas cenu kāpumu, zemās darba algas un pensijas. Pēc tikšanās ar Jelgavas pilsētas pašvaldības vadību A.Ašeradens devās uz SIA «Dinex» ražotni, kur ne tikai iepazinās ar šo veksmīgo uzņēmumu, bet piedalījās arī Jelgavas Ražotāju konsultatīvās padomes (JRKP) sēdē.

Uzņēmējus satrauc nepārdomātie lēmumi

JRKP sēdē Jelgavas un tuvējās apkārtnes uzņēmēji iezīmēja vairākas problēmas, kuram būtu nepieciešams operatīvs risinājums. Ministrs atklāja, ka vairāki minētie jautājumi jau ir iekļauti valdības dienaskārtībā, taču to risinājumus šajā gadā sagaidīt visdrīzākais neizdosies.

Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām - cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmas, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.

«Summējot elektrības cenu kāpumu, joprojām nepārdomāto iepirkumu sistēmu, kur galvenais ir cena, nevis kvalitāte, un vēl vairākas citas lietas, Latvijas uzņēmējam konkurēt ir arvien grūtāk,» piebilst V.Upenieks. Tāpat viņš piesauc arī nesamērīgi lielo obligāto iepirkuma komponentes (OIK) maksu, kas jāsedz pat par to elektrības daudzumu, kuru ražotājs nodod kopējā tīklā.

«Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jautājuma, kurš saistīts ar OIK, un paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā šo jomu izdosies sakārtot. Ja viss izdosies, ar 2019.gadu OIK vajadzētu samazināties,» solīja A.Ašeradens.

Ne mazāk būtisks klātesošajiem bija arī jautājums par mazā biznesa likumisko regulējumu, jo jau drīzumā šajā jomā ir paredzētas izmaiņas. «Nākamajā gadā šajā jomā būs daudz izmaiņu. Jau ar 1.janvāri mikrouzņēmumiem būs jāmaksā minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku. Būtībā ir jālemj, ko darīt ar mikrouzņēmumiem, jo tie visdrīzākais pastāvēs tikai līdz 2019.gadam,» skaidroja ministrs, atklājot, ka tiek domāts par mazo uzņēmumu definēšanu, piemēram, nosakot, ka apgrozījums mēnesī tiem būs līdz 1000 eiro un tie drīkstēs maksāt fiksēto nodokli 150 eiro apmērā. Savukārt no nodokļa vispār varētu tikt atbrīvoti tie mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 3000 eiro.

Uzņēmēji sēdes laikā aktualizēja vēl vairākus jautājumus, tostarp par slimības lapu nepamatotu izsniegšanu, ar kuru saskārušies daudzi no klātesošajiem. A.Ašeradens šajā gadījumā ieteica uzņēmējiem sagatavot priekšlikumus un ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību iesniegt  tos valdībai. Viens no priekšlikumiem, ko uzņēmēji varētu iesniegt, attiecas arī uz dienu skaitu, kuras darbinieka slimības laikā jāapmaksā darba devējam – tās vajadzētu samazināt.

Ministrs: «Problēmu nevar atrisināt, tikai palielinot pensiju»

Dienas noslēgumā ministra tikās ar jelgavniekiem un domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli, lai pārrunātu sasāpējušus jautājumus – par elektrības cenu kāpumu, pensiju apjomiem, kā arī Lielbritānijas izvēli izstāties no Eiropas Savienības un šī fakta ietekmi uz Latviju.

A.Ašeradens vispirms uzsvēra, ka kā ekonomikas ministrs ir atbildīgs ne vien par valsts ekonomikas, tautasaimniecības un eksporta veiksmīgu attīstību, bet arī par cilvēku izglītošanu, jo šobrīd politikā redzams, kā pašiem atmaksājas pirms daudziem gadiem nepareizi izdarītie lēmumi. „Uzskatu, ka valstij pašlaik ir nepieciešams citāds darbaspēks nekā kādreiz. Nepieciešami cilvēki, kuri ne vien spējīgi fiziski strādāt, bet galvenokārt – domāt, rīkoties ar sava prāta potenciālu,” pauda ministrs. Šo problēmu ministra jau akcentēja arī tikšanās laikā ar uzņēmējiem. Ja šobrīd profesionālo izglītību Latvijā apgūst tikai nepilni 40% apmācāmo, tad mērķis, uz kuru valstij vajadzētu virzīties pēc ministra domām, ir vismaz 50%. «Diemžēl vidusskolas absolvē daudzi jaunieši, kuri tālāk mācīties neies, tādēļ viņi kļūst par zemi kvalificētu darbaspēku un meklē peļņas iespējas ārpus Latvijas,» uzsvēra ministrs. Latvijas darba tirgū ir cita problēma – trūkst vidējā līmeņa speciālistu. Iemesls tam – pirms daudziem gadiem pielautās kļūdas izglītības sistēmas reformā, jo, kā atzīst A.Ašeradens, absolventi nespēj nokārtot iestājeksāmenus, jo skolā nav apguvuši ķīmiju, fiziku un matemātiku.

Iedzīvotāji vērsās pie A.Ašeradena ar visdažādākajiem jautājumiem, taču lielākais sašutums daudziem ir par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumiem, kā dēļ ir ievērojami augusi maksa par elektroenerģiju. „Par izmantoto elektrību savā garāžā pirms dažiem gadiem maksāju vien 5 eiro gadā, taču nupat saņēmu rēķinu par vairāk nekā 20 eiro.”, sašutis kāds jelgavnieks, kurš neiztērē summai atbilstošu elektrības daudzumu. Te jāpiebilst, ka ar 1. augustu iedzīvotājiem jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, kas cenu sadārdzina.

A. Ašeradens skaidro, ka būtiski šinī gadījumā ir paplašināt rūpniecības nozari valstī – jo vairāk tā attīstīsies un, jo vairāk elektroenerģijas patērēs, jo mazāks OIK procents būs jāsedz iedzīvotājiem: „Arī runājot ar Jelgavas uzņēmējiem, daudzi izteicās par elektrības cenu nozīmīgumu, jo tās var padarīt uzņēmumus nekonkurētspējīgus.”

Būtiska problēma, ko daudzi vēl neizjūt, bet bez sekām nepaliks ir Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Šobrīd Latvijā tiek attīstīti daudzi projekti, kas finansēti par Eiropas struktūrfondu, tostarp Lielbritānijas līdzekļiem. Kopumā 10% no Eiropas budžeta iemaksā Lielbritānija. Attiecībā uz struktūrfondu finansēm A.Ašeradens cer, ka Latvijai vēl izdosies iesaistīties Kohēzijas investīciju 3.ciklā, jo tas jūtami palielina valsts kopprodukta līmeni, taču paredzams, ka 3.ciklā tas būs ievērojami mazāks, savukārt tie projekti, kas tiks uzsākti tam tuvojoties, būs jāpārtrauc. Ministrs uzskata, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES nav veiksmīgs lēmums: „Tā vien šķiet, ka tagad, saprotot, ka nu ir jāšķiras, Lielbritānija vairs nezina, kāpēc un par ko īsti ir bijis strīds. Diemžēl atpakaļceļa vairs nav un „Brexit” ilgs aptuveni divus gadus.”

Līdztekus ārvalstu piesaistītajiem finanšu līdzekļiem, jāvērš skats arī uz tepat Latvijā notiekošo un to, ko iespējams mainīt. A.Ašeradens šobrīd ir kritisks par naudas līdzekļu sadalījumu zinātnes un izglītības jomā, jo daudzos zinātniskos projektos nesaredz atgriezenisko saikni: „Jābūt uzmanīgiem un nopietni jāizvērtē līdzekļu piešķiršana zinātniskiem projektiem vai šķietami daudzsološiem uzņēmumiem. Tālredzīgi jāraugās, vai ieguldītā nauda nākotnē nesīs nopietnu peļņu. Šodien pabiju uzņēmumā „Dinex”, kas nodarbojas ar smago automašīnu izpūtēju ražošanu. Esmu gatavs šim uzņēmumam piešķirt nepieciešamos līdzekļus problēmu risināšanai, ja vien viņu darbā tiks piesaistīti spējīgi zinātnieki. Ir skaidri jāzina, ko jaunie zinātnieki projektos vēlas pētīt. Ja tās būs vien kaut kādas sintēzes, kas nedos būtisku ieguldījumu ne zinātnes attīstībai, ne palielinās peļņu – to nav jēga atbalstīt.”

Arī samilzusī pensiju problēma nevar tikt atrisināta, vienkārši izmaksājot lielākas pensijas. Ekonomikas ministrs atzīst, ka Latvijas ekonomika šobrīd ir vāja, taču, uzlabojoties valsts rūpniecībai, izvēloties pareizās nozares, kurām piešķirt atbalstu, gaidāmi uzlabojumi arī sociālajā struktūrā. Tieši tādēļ ministrija savā darbā sākusi būtiskāko uzmanību veltīt nevis vispārēju, bet konkrētu jomu problēmu risināšanai.

Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.11650609970093 57(0) - 0.0142822265625 2024.03.28. 17:19 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=38559 ip: 172.71.223.167 usememcache: 1