Pirmdien ģeologu grupa dosies uz Grenlandi

Ekspedīcijā piedalīsies LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pētnieki Dr. ģeol. Jānis Karušs, Dr. ģeol. Māris Krievāns, Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Mg. sc. ing. Agnis Rečs un ģeoloģijas bakalaura studiju programmas students Reinis Pāvils, šodien pētnieki paziņoja informatīvā pasākumā LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā.

Ekspedīcija norisināsies no 25. jūlija līdz 5. augustam, un tā ir latviešu polārpētnieku pirmā zinātniskā ekspedīcija uz Grenlandi, kurā tiks pētīti ledāji un apkārtējās vides izmaiņas klimata pārmaiņu kontekstā. Iepriekšējās ekspedīcijas tika organizētas uz Mulajegidla ledāju Islandē, ar ko tika aizsākti Latvijas polārpētnieku pētījumi.

Paredzams, ka Grenlandē veikto pētījumu rezultāti veicinās Latvijas zinātnieku līdzdarbošanos starptautiska līmeņa Arktikas reģiona problēmu risināšanā, kas saistās ar pastiprināto ledāju kušanu. Pētījumu realizēšana Grenlandē sekmēs arī zinātnieku izpratni par agrāko apledojumu radīto reljefa formu veidošanos, kā arī nogulumu un derīgo izrakteņu izplatības likumsakarībām Latvijā. Zinātnieki apņēmušies turpināt iesāktos ledāju pētījumus, regulāri īstenojot ekspedīcijas uz polārajiem reģioniem.

Kaut arī viss brauciens ilgs 12 dienas, pētnieki uz ledāja strādās astoņas dienas, būdami atrauti no ārpasaules, arī bez tālruņa sakariem.

Informatīvajā pasākumā, kas notika trešdien, pētnieki pastāstīja, ka pētīs ūdens pārvietošanos ledāja iekšpusē, zemes virsmu zem ledāja, veiks detalizētu telpisku kartēšanu. Viņu savāktie dati būs noderīgi citiem pētniekiem starptautiskā mērogā. Tāpat pētījumi sniegšot plašāku priekšstatu par Ledus laikmeta ledājiem un to atkāpšanos tagadējās Latvijas teritorijā. Iecerēts arī pētīt ledāju kušanas procesu un to, kā dažādas degšanas kvēpi, no atmosfēras nonākot uz ledāja, iespaido ledus kušanu.

Nesen pētnieku grupas dalībnieki apmeklēja arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" struktūrvienības, un pēc redzētā secināja, ka arī nākotnē domā turpināt sadarbību ar uzņēmumu vietējā mērogā, savā darbā gan izmantojot akreditēto "Igates" laboratoriju, kurā testē minerālmateriālus, kā arī minerālmateriālu ieguves karjerus Jelgavas novada Vilces pagastā.

"Uzņēmumā lēmums atbalstīt šo ekspedīciju nāca samērā operatīvi, jo ātri sapratām, ka ģeologi – tie ir mūsējie! Pabeigtie ceļi, ko cilvēki ikdienā lieto, ir rezultāts darbībai, kura sākas minerālmateriālu raktuvēs, kādas ir arī "Igatei". Un nepieciešamie materiāli šādās raktuvēs ir veidojušies procesos, kurus pēta ģeologi. Tāpat ar zināmu pētniecību mēdz nodarboties uzņēmuma laboratorija," informatīvajā pasākumā pauda SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" sabiedrisko attiecību vadītājs Jānis Stundiņš.

Viņš skaidroja, ka "Igate" ir īstenojusi vairākus dažādu struktūrfondu projektus, lai uzņēmuma darbība būtu saudzīgāka klimatam un videi. ""Igatei" rūp vide un daba, kurā dzīvojam un darbojamies, tāpēc īstenoti daži "zaļie" projekti, kuru rezultātā uzņēmuma darbošanās dod ieguldījumu dabas un vides kvalitātei un kuros bijis pieejams fondu finansējums, savukārt Grenlandes ekspedīcijā uzņēmuma vadība saskatīja iespēju arī paši ko dot, finansiāli atbalstot tādu ekspedīciju, kuras pētījumi būs saistīti arī ar vidi un klimata pārmainām," skaidroja Stundiņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka mūsdienu globālo klimata pārmaiņu rezultātā Grenlandes un Antarktīdas ledāji strauji sarūk, ietekmējot globālo jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, skaidroja Lamsters. Tādējādi visā pasaulē, tostarp Latvijā, palielinās dažādi vides riski. Ledāju kušanas rezultātā Grenlandē samazinās ledus biezums un tiek radīts liels ledājūdeņu daudzums. Šie ledājūdeņi strauji noplūst pa plaisām un iekšledāja tuneļiem. Par šo ledājūdeņu noteces kanālu sistēmas attīstību, izmēriem un izvietojumu ledājos zinātniekiem trūkst detālas informācijas.

Šajā ekspedīcijā tiks iegūti augstas izšķirtspējas inovatīvi dati par atsevišķu Grenlandes ledāju kušanu, hidroloģisko sistēmu, zemledāja reljefu, ledus biezumu un tā izmaiņām, kas palīdzēs risināt globāla līmeņa zinātnes problēmas.Ekspedīcija uzskatāma kā sākums polāro pētījumu virziena attīstībai Latvijā. Tiks izveidota polāro pētījumugrupa, kas veic pētījumus ledājos Antarktīdā, Grenlandē, Islandē un polārajos reģionos citur pasaulē. "Tas dos iespēju attīstīt un pilnveidot polāro, īpaši glaciālo un ģeofizikālo, pētījumu jomu Latvijā. Šīs un nākamo ekspedīciju laikā iegūtie rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu zinātnes attīstībā Latvijā kopumā – tiks attīstīts Latvijā jauns un pasaulē aktuāls pētniecības virziens. Tādējādi tiks sekmēta arī Latvijas valsts un tās zinātnieku atpazīstamība pasaulē," pauda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks, ģeoloģijas doktors Kristaps Lamsters.

Plānojot Grenlandes ekspedīciju, ir sākta sadarbība ar Viļņas universitātes pētniekiem un Zinātnieku atbalsta centru Kangerlusuakā, Grenlandē. Tāpat ir sākta sadarbība ar Nacionālo Antarktikas zinātnisko centru Ukrainā un ir iesniegts kopīgs projekts ekspedīcijai uz Antarktīdu, jo Ukrainai piederošā Vernadska stacija Antarktīdas pussalas tuvumā varētu tikt izmantota kā atbalsta punkts ekspedīciju laikā.

"Ņemot vērā to, ka uzņēmuma Igate darbība ir saistīta arī ar ceļu būves materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko izpēti, Igate ar lepnumu atbalsta savā ziņā "savējos", par kādiem uzskata LU ģeologus. Tāpat tiek domāts par ciešāku sadarbību ar zinātniekiem arī nākotnē, šajā sadarbībā iesaistot arī uzņēmuma Igate laboratoriju. Katrā ziņā LU pētnieku ekspedīcija uz Grenlandi ir arī vēsturisks notikums Latvijas zinātnē, tas ir jauns pavērsiens," uzskata "Igates" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

LU ģeologi apsver iespēju arī tiešai zinātniskai sadarbībai konkrēti ar uzņēmumu "Igate" nākotnē, prognozēja Lamsters.