Mirta,
Ziedīte
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Likumu nepārkāpj, bet invalīdu intereses neizvērtē (3)

Raksts publicēts: 2016.07.18. 08:04:02
Raksta autors: Jeļena Zaharova

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (4)

Ne pirmo vasaras sezonu pilsētas centrā, Lielajā ielā, kafejnīca „Coffee & Wine Gallery” uz ielas izliek galdiņus. Un nekā īpaša – siltā laikā cilvēkiem ir, kur patīkami iedzert vēsu vīnu svaigā gaisā, tikai, lūk, mājīgie galdiņi papildināti ar dekoratīviem podiņiem un tie atrodas tieši uz baltajiem reljefa bruģakmeņiem, kas paredzēti, lai palīdzētu vājredzīgiem vai akliem gājējiem.

„Tā ir sava veida vadošā līnija, tāpat kā trolejbusiem vai vilcieniem, lai tie nenoskrietu no sava ceļa, tāpat arī speciāls bruģakmens paredzēts tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, pārvietojoties. Šādi bruģakmeņi praktiski atrodas visās pilsētas ielās, un kad vājredzīgs vai neredzīgs cilvēks pārvietojas, viņš ar kājām vai spieķi sajūt vadlīnijas reljefo joslu, viņš orientējas pēc šīs līnijas, zina, ka iet pareizi un var droši nokļūt no punkta A līdz punktam B. Tas ievērojami atvieglo viņa dzīvi ārpus mājām. Kad ceļā pa šo līniju viņš sastop nepārvaramus un dzīvībai bīstamus šķēršļus, tad sekas var būt ļoti skumjas – cilvēks var ne vien apmaldīties un pazust, nezinot, kur tālāk iet un, kā kustēties, kas noticis, bet arī gūt nopietnas traumas”, - par nevērīgo attieksmi pauž “Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra” Jelgavas filiāles vadītāja Ilze Makarova-Makaronoka.  Kā Vides pieejamības eksperts piebilst, nav informācijas,vai šai konkrētajai kafejnīcai ir saskaņojums ar pašvaldību vai būvvaldi par āra terases izvietošanu uz ietves. Āra kafejnīcas jāizvieto tā, lai gājēju plūsmai izmantojamais ietves platums būtu 1,5 metri. Āra kafejnīcu izbūvi šogad ir sarežģījis oktobrī pieņemtais būvniecības regulējums. Vieglās āra kafejnīcas bez pamatiem un norobežojumiem joprojām var veidot kā iepriekš, savukārt smagākām terasēm turpmāk ir vajadzīgs paskaidrojums vai būvprojekts.

"Smagnēja būvniecība - piemēram, grīdas vai jumtu konstrukcijas - tie nav vienkāršoti risinājumi. Šo risinājumu izstrādā sertificēts būvinženieris un iesniedz būvvaldē projektu, pēc tam ir pieņemšana ekspluatācijā."

Bet gribas jautāt - kur palikusi elementāra cieņa pret neredzīgiem cilvēkiem!? Vai komentāri un situācijas skaidrojums par to, ka tas cilvēkiem ar invaliditāti ir bīstami, uzņēmējus neietekmē? Savu sarunu ar kafejnīcas vadītāju Robertu Lukši autore sāka ar to, ka nolēma noskaidrot, vai pats uzņēmējs zina, kam šis bruģakmens paredzēts, uz ko saņēma atbildi – kā dekoratīvs elements. Pēc situācijas skaidrojuma, kam tad īsti ir paredzēti bruģakmeņi un, ka tas var radīt bīstamu situāciju vājredzīgiem vai  neredzīgiem cilvēkiem, R.Lukša tomēr neslēpa savu informētību par speciālo vadlīniju neredzīgiem gājējiem. „Es zinu, ka Jelgavā dzīvo tikai divi neredzīgi cilvēki un viņi pārvietojas ar pavadoni, vai tiešām šie četri podi trīs vasaras mēnešos tā traucē”, - Roberts paskaidro, ka ir informēts par situāciju pilsētā. „Ja būs kāda bīstama situācija, mēs noteikti palīdzēsim, ja nepieciešams, noņemsim dekoru, bet šādas situācijas nenotiek katru dienu, mūsu galdiņi izlikti uz ielas tikai vasaras mēnešos un es nedomāju, ka tā ir reāla problēma.” Turpmākajā sarunas gaitā noskaidrojas, ka uzņēmējs pats personīgi jau noskaidrojis, vai „aksesuāri” netraucē neredzīgiem, vājredzīgiem cilvēkiem: „Viendien tuvu mūsu kafejnīcai gāja neredzīgs cilvēks ar pavadoni un es painteresējos, vai viņam netraucē mūsu galdiņi un dekoratīvie puķu podi, uz ko saņēmu noliedzošu atbildi. Sākotnēji šiem bruģakmeņiem bija jābūt kā dekoratīviem, bet tomēr mēs to norobežojām līdz 2 m un 45 cm, tādējādi atrisinot situāciju. Pie mums neviens nekad nav vērsies ar sūdzībām, tāpēc es nedomāju, ka šī ir problēma. Nekur nav teikts, kam paredzēta šī vadlīnija un tāpat nav nekādu atpazīšanas zīmju.”

Jelgavas Neredzīgo biedrības pārstāve Ilze Makarova-Makaronoka informēja, ka Jelgavas Neredzīgo biedrībā ir reģistrēti 167 personas ar smagiem redzes traucējumiemun invaliditāti.



Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.32418894767761 56(0) - 0.22547459602356 2024.04.20. 08:31 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=38189 ip: 172.70.130.218 usememcache: 1