Skolēni pēta Sodītes grāvja ekosistēmu

«Aizupes skolēnu uzdevums projektā ir veikt Sodītes ūdensteces ūdens organismu monitoringu. Proti, izvērtēt, kādi organismi mīt grāvī, ko tie stāsta par ūdeņu kvalitāti, bet pats būtiskākais - izpētīt kā dzīvie organismi reaģēs uz Sodītes grāvja pārtapšanu par Latvijā vēl nebijušu divpakāpju noteci, kurā ūdeņu iemītniekiem izdzīvošana tiks nodrošināta pat viskritiskākos vasaras mazūdens periodos. Šis objekts tādējādi kalpos par pilot - vai mācību projektu visai Latvijai, jo informācijas, cik daudz un kādas organisma grupas dzīvo Latvijas ūdens tecēs, praktiski nav” – tā Jelgavas novada pašvaldības aizsākto projektu komentē hidrobiologs, projektā iesaistītais eksperts Andris Urtāns.

Pašreiz Jelgavas novada pašvaldība uzsākusi darbību pie jauna projekta īstenošanas “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā”. Projekta mērķis - popularizēt un izmēģināt videi draudzīgus pasākumus, kas tiks ieviesti sateces baseinos ar nozīmīgu lauksaimniecības zemju īpatsvaru.

Jāteic, ka Jelgavas novads atrodas nitrātu jutīgās teritorijās. Tās ir vietas, kur intensīvi notiek lauksaimnieciskā darbība, kā rezultātā tiek piesārņots ūdens ar nitrātiem. Dabiskas izcelsmes ūdeņi, kuri ietek arī jūrā, kļūst eitrofiski – ūdens bagātinās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot ūdens organismiem nelabvēlīgu vidi, tie iet bojā, kas nozīmē, ka dabā pietiekamā daudzumā vairs nenotiek ūdens pašattīrīšanās.

Projekts paredz veselu virkni videi draudzīgus pasākumus, kurus plānots ieviest ūdens sateču baseinos. Tostarp projekta aktivitātes ietver arī sabiedrības iesaistīšanos, kā tas ir ar Aizupes pamatskolas 7. klases skolēniem.

Andris Urtāns skaidro: “Svarīgi saprast, ka katrai dzīvai būtnei uz zemes ir sava loma. Varētu domāt, ko šie niecīgie ūdens organismi būtisku dara? Bet ziniet – ļoti daudz, pateicoties tiem, mūsu Latvijas ūdeņos notiek pašattīrīšanās. Strauti kļūst bioloģiski daudzveidīgāki, tīrāki, straujāki un dzidrāki. Latvijā līdz šim nav īstenots šāds projekts, kas paredz divpakāpju noteču veidošanu, nodrošinot ūdens iemītniekiem izdzīvošanu. Esmu ļoti gandarīts, ka tiek domāts arī par izglītošanu. Mums ar skolēniem ekspedīcijas laikā Sodītes ūdenstecē, izdevās atrast deviņas dažādas organisma grupas. Interesantākie no notvertajiem organismiem bija tīriem ūdeņiem raksturīgās strautenes un brīvi dzīvojošās makstenes, kā arī ūdens skorpioni. Par to, ka ūdeņos šobrīd ir arī pietiekoši daudz no apkārtnes iekļuvušo organisko vielu, liecināja arī nelielie ūdens ēzelīšu ganāmpulki.”

Turpmākā mēneša laikā reizi nedēļā skolēni fiksēs fotogrāfijās, kā attīstās un mainās grāvis, ar mērķi saprast, kā ūdeņi funkcionē, un kā tos vēl varētu uzlabot. Nākamā tikšanās ar dabas pētnieku skolēniem notiks jau maijā, kurā būs iespējams savāktos datus salīdzināt.

Atsaucoties uz projekta aktivitātēm kopumā, tas paredz arī ieviest inovatīvus meliorācijas risinājumus Lielupes sateces baseinā. Tas aptver plašas intensīvās lauksaimniecības teritorijas, kur vienlaikus teritorijas ir meliorētas un tās šķērso daudzas ūdensteces. Attiecīgi minētie ūdens objekti kalpo par transporta vidi barības vielām. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Piemēram, Jelgavas novada Viesturciemā plānots atjaunot Sodītes grāvja caurteci, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi.

Projektam dots saīsināts nosaukums NUTRINFLOW, bet pilnā versijā - “Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā”. Projekta aktivitātes sāktas 2015. gada septembrī un tiks īstenotas līdz 2019. gada februārim Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014. - 2020. gadam.