Jelgavu apmeklē kultūras ministre Dace Melbārde (2)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ceturtdien, 14.aprīlī Jelgavā viesojās kultūras ministre Dace Melbārde. Vizītes laikā viņa tikās ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un domes priekšsēdētāja vietnieci Ritu Vectirāni, kā arī ar Jelgavas pašvaldības iestādes „Kultūra” vadītāju Mintautu Buškevicu un vadītāja vietnieci Intu Englandi. Pēc formālās sarunas kultūras ministre devās apciemot Jelgavas Spīdolas ģimnāziju, lai skolēniem pavēstītu Latvijas simtgades svinību plānus un aicinātu viņus tajās piedalīties.

Skolēni D.Melbārdi sagaidīja ar muzikālu priekšnesumu, kurā izpildīja tautiskas melodijas, spēlējot dūdas, kokli, tamburīnu, akordeonu, kā arī rādot savu talantu dziedātprasmē. Viešņai par godu uzstājās arī Jelgavas skolu vidū vienīgais – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas deju kolektīvs. Pēc uzstāšanās kultūras ministre sniedza pateicības rakstu kolektīva vadītājai Juzefai Blumbergai, sakot paldies par deju kolektīva ilgu un veiksmīgu vadīšanu, kas aizvien priecē gan skolēnu, gan citu skatītāju sirdis.

Uzrunu teica arī ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, uzsverot, ka pašlaik, tuvojoties Latvijas simtgades svētkiem ir svarīgi sevī apzināties „jaunlatvieša” gēnu, kas izsenis nesis latvieti tuvāk attīstībai un pilnveidei. Viņa atsaucās uz Imanta Ziedoņa teikto, kas visu ideju īstenošanā svarīgs ir garīgs darbs un griba rīkoties. Viņasprāt, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas jaunieši ir labi pierādījuši, ka ik dienas domā par savu dzimteni un vēlas apliecināt piederību tai, savukārt, skolu beidzot, no tās iznāk, sirdīs nesdami Spīdolas garu. Vēl I.Vilkārse uzsvēra, ka gaidot Latvijas lielo dzimšanas dienu, svarīgi nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties ar to saistītajās norisēs.

Latvijas gaidāmās 100.dzimšanas dienas lozungs ir „Es esmu Latvija”, kas, kā uzsvēra kultūras ministre, ir dziļi jēdzienisks ikkatram Latvijā dzīvojošam cilvēkam. „Ir jāsaprot, ka Latvija – tie esam mēs paši. Mūsu pašu labā mums jāizskauž tik ļoti iecienītais teiciens: „Es mīlu savu zemi, bet nemīlu valsti.”, jo gan zeme, gan valsts – tie, pirmkārt, esam mēs. Valsts nevar pastāvēt bez tautas atbalsta, tāpēc ir jāmācās būt vienotiem.”, aicināja D.Melbārde. Ar savu vīziju par svētku rīkošanu un elementiem, uz ko būtu jāliek uzsvars, iepazīstināja arī paši skolēni. Viņuprāt, svarīgi ir nacionālie dārgumi – apskates vietas, kas saistās ar Latvijas vēsturi vai kā citādi svarīgas Latvijas valstij, vecvecāki un viņu atstātais mantojums, zināšanas, ko, klausoties atmiņu stāstus un sarunājoties, var gūt, kā arī iesaistīšanās un vēlme būt daļai no Latvijas dzimšanas dienas.

Ministre pastāstīja, ka šobrīd norit aktīva skolēnu un jauniešu iesaistīšana Latvijas svinību organizēšanā, jo jaunie cilvēki ir tie, kas veido gan valsts tagadni, gan raugās nākotnē, lai pēc gadiem viņu paveiktajā citas paaudzes ieraudzītu stipru un vērtīgu pagātni. Ministre uzsvēra, ka tieši tāpat, kā reiz nākamās paaudzes lūkosies uz tagad paveikto, šobrīd ir jācildina mūsu senču paveiktais, jāceļ gaismā bagātais pagātnes un Latvijas vēstures mantojums, par kuru daudziem latviešiem nemaz nav tik spīdošu zināšanu. „Latvijas simtgades svinības ikvienam cilvēkam ir, pirmkārt, jāuztver kā iespēja darboties, izzināt un radīt pašiem savu stāstu. Šie svētki netiks pavadīti žēlojoties par to, cik grūti mums gājis, nē, - mēs stiprināsim labo sevī, atskatīsimies uz notikumiem, personībām un darbiem, kas veidojuši mūsu valsti.”, iedvesmojoši izteicās D.Melbārde.

Runājot par svētku mērķiem, ministre atzina, ka viens no svarīgajiem, ir aicināt svešumā devušos Latvijas iedzīvotājus atgriezties savā dzimtenē: „Mēs gribam pierādīt, ka, dzīvot Latvijā ir privilēģija, kas daudziem pasaulē nav dota. Daudzviet pasaulē ir zemes, kur mīt cilvēki, kuriem nav savas valsts. Mums tā ir un nereti tas ir daudz būtiskāk par to, cik lielu algu saņemam.”

Skolēni tika iepazīstināti ar svētku plānu, kurā pasākumu programma paredzēta, sākot no 2017. līdz pat 2021.gadam, uz laika ass iezīmējot gadus, kas Latvijas tapšanai un valstiskuma veidošanai bijuši svarīgi. Pasākumi tiks balstīti piecu ciklu ietvaros, kuros tiks cildināti Latvijas ciltstēvi un ciltsmātes jeb cilvēki, kuriem šodien varam teikt paldies par Latvijas valsts izveidi un ieguldīto darbu tās pastāvēšanas stiprināšanā, veidotas dāvanas Latvijai un veikta tās tieša un simboliska izrotāšana, pasniegtas dāvanas gan valstij, gan sev pašiem, kā arī lūgti piedalīties svētkos it visi, kas Latvijā dzīvo, iesaistot arī kaimiņvalstis – Lietuvu, Igauniju un Somiju. Ministre informēja, ka katrā no cikliem jau izveidoti tā sauktie lielnotikumi jeb pasākumi, uz kuriem tiks likts akcents, piemēram, Latvijas robežsardze devusi savu artavu svētku plānošanā, iesakot rīkot pasākumu „Apskauj Latviju”, kura ietvaros notiks atzīmēšanās pie Latvijas robežas, to izziņa un garīga aizsardzība. Savukārt, 4.maijā notiks pilotprojekts „Baltā galdauta svētki”, kura mērķis ir latviešos veicināt izpratni par 4.maija nozīmi valsts vēsturē. „Visi zina, kāpēc svinām 18.novembri, taču tikai neliela daļa izprot, kāpēc 4.maijā ir brīvdiena. 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena, tāpēc svarīgi, lai cilvēki to atbilstoši atzīmētu. Sēsties pie svētku galda, kas klāts ar baltu galdautu, ir sena latviešu tradīcija un mēs vēlamies rosināt latviešus to neaizmirst.”, tā savā uzrunā sacīja Dace Melbārde.

Atvadoties no klātesošajiem, ministres kundze kopā ar Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ansambli nodziedāja divas tautasdziesmas, klausītāju domās atstājot ideju par iekšējo spēku, kas mums, latviešiem, jāapzinās un dvēselisko gaišumu, kas sevī jāizkopj.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.