Elejas bibliotēkas «gaismas nesējas»

Elejas bibliotēka ir viena no iekārtotākajām un vairāk apmeklētākajām un pēc Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas novērtējuma – viena no labākajām bibliotēkām Jelgavas novadā. Bibliotēkas krājums pilnībā iekļauts Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas kopkrājumā. Lasītāju apkalpošana bibliotēkā ir pilnībā automatizēta, darbam tiek izmantota programma „Alise”. Dace un Veronika teicami apguvušas jaunās tehnoloģijas un ir ieinteresētas lasītāju kvalitatīvā apkalpošanā, ieguldīdamas bibliotēkas augšupejā patiesas rūpes, spēku un izpratni. Portāla Jelgavniekiem.lv pārstāvji devās ciemos uz Elejas bibliotēku, lai aplūkotu lasītāju novērtēto bibliotēku un uzzinātu, kāpēc Dace un Veronika kļuvušas par pagasta „Gaismas nesējām”.

Pārmantojusi grāmatu mīlestību no tēva
Abas darbinieces mūs uzņem ļoti silti un vispirms plaši pastāsta par Elejas pagastu, uzsverot, ka tas ir viens no lielākajiem pagastiem Jelgavas novadā, turklāt īpašs izņēmums, jo robežojas ar 3 pilsētām – Jelgavu, Dobeli un Bausku. Cauri Elejas pagastam vijas Lietuvas šoseja, tāpēc droši var uzskatīt, ka bibliotēka atrodas tieši blakus „āderei” - pašā notikumu krustpunktā. Gan pagasta iedzīvotājiem, gan bibliotēkas darbiniecēm šobrīd liels lepnums ir atjaunotais Elejas Tējas namiņš. Tiesa, vēl jāiegulda daudz laika un līdzekļu, lai izplānotu, ko varētu tur rīkot, taču jau tagad tas priecē apmeklētāju un garāmgājēju acis.

Vispirms vēlamies noskaidrot, kā tad dzīve elejnieces Daci un Veroniku atvedušas darbā pagasta bibliotēkā. Dace atceras, ka Elejā bijušas divas bibliotēkas – pieaugušo un bērnu, taču jau drīz abas bibliotēkas apvienotas. Dace darbā pieņemta neilgi pēc bērniņa nākšanas pasaulē un nav bijusi pārliecināta, vai varēs to paveikt, taču palīgā nākusi mamma. Un tagad apritējuši jau 33 nostrādāti gadi.

Kopā ar Veroniku Dace strādā 20 gadu, jo sākumā katra strādājusi citā bibliotēkā. Veronikas dzīvē, no kuras 37 gadi aizvadīti tieši bibliotekāres amatā, bibliotēka ienākusi teju vai likumsakarīgi. Jau skolas laikā viņai paticis uzturēties bibliotēkās, turklāt viena no skolotājām, vārda māsa, Veronika Putāne arī strādājusi bibliotekāres darbu, tādēļ Veronika kopā ar klasesbiedriem bieži gājuši pie viņas uz grāmatu krātuvi. Kā profesiju Veronika pēc vidusskolas beigšanas vēlējusies apgūt vēsturnieka amatu, taču diemžēl (vai par laimi!), nav izturējusi konkursu.

„Kaut kur jau bija jāstrādā, un gadu es nostrādāju par grāmatvedi Jelgavas Kultūras nodaļā”, viņa atceras. Taču ātri vien sapratusi, ka šis darbs nav priekš viņas. Vēlēšanās papildināt zināšanu bagāžu guvusi virsroku un meitene iestājās Kultūras darbinieku tehnikumā, bibliotēkzinātnes programmā.

„Dzīvē, acīm redzot, pamazām uz to bija jāiet, jo mīlestība pret grāmatām bija raksturīga arī manam tēvam. Viņam bija daudz grāmatu, arī senajā drukā. Viņš bija dzimis 1912.gadā, dienējis Latvijas armijā. Viņam patika gan lasīt, gan stāstīt pasakas un dziedāt. Domāju, ka mēs, bērni, nemanot, mantojām interesi par literatūru un grāmatām”, labprāt stāsta Veronika.

Bibliotekāram jābūt arī psihologam
Jautātas, vai darbs bibliotēkā toreiz nesaistījās ar vispārpieņemtajiem stereotipiem par rutīnā ieslīgušām tantēm, kas sēž aiz vecu, putekļainu grāmatu grēdām, abas pieredzējušās bibliotekāres nepiekrīt un stāsta, ka jau ātri vien atskārtušas, cik darbs bibliotēkā var būt daudzveidīgs. „Cilvēki taču nāk visu laiku!”, izsaucas Dace. „Bibliotekāram jābūt kā psihologam – jāspēj uzklausīt cilvēku, kurš atnācis ar savu bēdu, dažreiz jānomierina, dažreiz kas interesants jāpastāsta.”

Par bibliotekāra darba pienākumiem vaicātas, abas nominantes stāsta, ka bez vienkāršas lasītāju paņemto-nodoto grāmatu reģistrācijas, jāveic vēl virkne citu pienākumu – piemēram, grāmatu iepirkšana, lai nevienam nekā netrūktu un iespēju robežās tiktu apmierinātas visas lasītāju intereses. Dace un Veronika cenšas nodrošināt arī pietiekamu žurnālu klāstu: „Vīriešiem vairāk patīk tādi žurnāli kā „Dari Pats” un „Ilustrētā Vēsture”, sievietēm vairāk interesē rokdarbi, skaistumkopšana, dārzlietas.”

Savus lasītājus bibliotēkā darbinieces raksturo kā patīkamus un pozitīvus ļaudis. Aktīvākajiem lasītājiem jau iemanījušās, ko piedāvāt: „Dažam patīk detektīvromāni vai kriminālromāni, citam vēsture, romantika. Mēs uzreiz redzam, kas cilvēku varētu interesēt.” Pieaugušos lasītājus šobrīd aizrauj latviešu literatūras jaunākie romāni – Noras Ikstenas „Mātes piens”, Māra Bērziņa „Svina garša”, no ārzemju literatūras – Kamillas Lekbergas romāni, savukārt bērni „fano” par Džefa Kinnija sarakstīto grāmatu sēriju „Grega dienasgrāmata”.

Elejas pagasta bibliotēkas lasītāji ļoti iecienījuši dažādus pasākumus, tāpēc bibliotekārēm jāgādā arī par bagātīgu izklaides klāstu. Regulāri tiek rīkoti jauno grāmatu apskati, vietējo dzejnieku grāmatu atvēršanas svētki un uzstāšanās ar daiļrades darbiem. Nereti bibliotēka vienojas sadarbībā arī ar Elejas Kultūras namu. Taču pasākuma organizēšanā neietilpst vien idejas ģenerēšana, ir jāprot arī pasākums realizēt, lai būtu patīkami visiem, kas uz to ierodas.

„Ja atnāk dzejnieki, ir jāpērk ziedi un jāapsveic, jāpateicas, ka veltījuši mums savu laiku. Nesēžam arī pie tukšiem galdiem, gādājam par tēju un kafiju, Ziemassvētkos sarūpējam svecītes, Lieldienās – oliņas, kādu krāsainu, pavasarīgu nieciņu. Gribam, lai visi, kas atnāk, jūtas gaidīti. Ir pat cilvēki, kas saka, ka uz bibliotēku nāk kā uz otrajām mājām.”, iepriecināta stāsta vadītāja Dace.

Viens no bērnu vidū iemīļotākajiem pasākumiem ir „Bērnu Žūrijas” tikšanās. Tam katru gadu jau laicīgi bibliotēka atvēl finansējumu. Arī bērnu vecāki atzinīgi vērtē šo iespēju, ne vien tālab, ka tas ir labs pamudinājums lasīt, bet arī tāpēc, ka tiek attīstītas bērnu spējas sevi pasniegt publikas priekšā un viņi var iepazīties, sadraudzēties ar citiem bērniem. „Mēs iedrošinām, ja viņi kautrējas un palīdzam, ja ko nesaprot. Projektā cītīgākie saņem arī dāvanas,” uzsver bibliotekāres.
Jāpiebilst, ka „Bērnu žūrija” joprojām ir aktuāls pasākums visās Latvijas bibliotēkās. Tās ideju par bērnu un jauniešu veicināšanu lasīt attīstījusi Latvijas Nacionālā bibliotēka un konkursi notiek jau kopš 2009.gada. Dace un Veronika piekrīt, ka šobrīd tas ir tas, kas vajadzīgs, jo daudzi jaunieši savu brīvo laiku pavada pie datora, planšetēm vai citās, apšaubāmākās nodarbēs. „Ir bērni, kas tiešām interesējas par lasīšanu, bet kuriem grūtāk saņemties, bet ir arī tādi, kas bēg pa gabalu un nemaz nedomā piedalīties.”, situāciju raksturo bibliotekāres. Elejas pagasta bibliotēkas „Bērnu žūrijā” darbojas ap 30 bērnu un jauniešu un šķiet tikai loģiski, ka pēc milzu darba ieguldīšanas bērnu piesaistē Dace un Veronika nominētas „Gaismas nesēja” balvām.

Ieguldītais darbs redzams ikvienam
Lai viss notiktu un bibliotēka varētu iet līdzi laikam, jāmācās arī pašām bibliotekārēm. Viņas dodas uz semināriem un kursiem, lai apgūtu jaunās tehnoloģiju tendences, jauninājumus informātikā.

„Šobrīd aktuāla problēma ir vecu cilvēku apmācīšana darbā ar datoru. Daudziem pagasta iedzīvotājiem nepieciešams saprast datora funkcijas, taču viņi ir par vecu, lai sēstos un mācītos, tāpēc palīdzam, cik varam, vismaz rēķinu maksāšanā un citos sarežģītākos brīžos”, tā bibliotekāres. Bibliotēkā pieejami arī printēšanas un skenēšanas pakalpojumi, sevišķi bieži tos izmanto jaunieši, tāpēc jāseko līdzi arī citu tehnoloģiju attīstībai: „Gadās, kad pašas kaut ko nesaprotam, tad zvanām kolēģiem, speciālistiem, lūdzam padomu un mācāmies pašas.”

Kas attiecas uz grāmatu klāstu un lasītāju piekļuvi grāmatām, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt pilnīgi visu, ko lasītājs vēlas, tāpēc bibliotekārs ir arī sava veida konsultants un „ceļa pie grāmatas” rādītājs.

„Ja jūtam, ka grāmatai nebūs daudz interesentu, to neiegādājamies, izvēlamies ko citu. Gadās, ka grāmata, ko lasītājs vēlas, mūsu bibliotēkā nav, tad kontaktējamies ar citu pagastu vai pilsētu bibliotēkām, noskaidrojam, kur lasītājam būtu izdevīgāk grāmatu saņemt un palīdzam tādā veidā.” Dace un Veronika saka īpašu paldies par sadarbošanos ar Jelgavas Zinātnisko bibliotēku, direktores Lāsmas Zariņas un direktores vietnieces Dzintras Pungas sniegto atbalstu.

Ir lieki vaicāt, kāpēc abas kundzes nominētas „Gaismas nesēja” titulam. Līdzās bibliotēkai, kuras fasāde ir moderni, lai arī atturīgi noformēta, rēgojas īpašnieku pamesta ēka. Varbūt kādreiz tā iegūs citādu, sakoptāku izskatu, taču bibliotēka un tās apmeklētāji var lepoties ar gaišām, mājīgām un plašām telpām, smaidīgām un atsaucīgām darbiniecēm. Viņas ielikušas savu spēku, veselību un darbasparu, lai Elejas pagasta bibliotēka līdzinātos Gaismas pilij. Un tā patiešām līdzinās, jo tur strādā Gaismas Nesējas – Dace un Veronika.

Portāls Jelgavniekiem.lv pateicas viņām par laipno uzņemšanu un nesavtīgo laika atvēlēšanu patīkamai sarunai un domu apmaiņai!