Satraukums sabiedrībā veicina modrību

Pagājušajā gadā sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja ziņas par noziegumiem pret bērniem, īpaši seksuālu vardarbību. Vai šo noziegumu kļūst vairāk?
Ja runājam tikai par statistiku, tad, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn dzimumneaizskaramības jomā ir bijis par trīs kriminālprocesiem mazāk nekā gadu iepriekš. Kopumā 53 pērn sāktajos kriminālprocesos kā cietušie fiksēti 38 nepilngadīgie, no kuriem patlaban manā rīcībā esošajos datos nav izceltas mazgadīgas personas, kas ir bērni līdz 14 gadu vecumam. Kriminālvajāšanai ir nosūtīti 17 kriminālprocesi, bet izbeigti - 16. Praksē tās ir apjomīgas un sarežģītas lietas, jo tajās ir tiesu psiholoģiskās ekspertīzes, pēc kuru atzinumiem vērtējam, vai visos gadījumos ir bijis noziedzīgs nodarījums, un tāpēc ir arī lēmumi par kriminālprocesa izbeigšanu. Protams, pēdējā laikā, pateicoties masu medijiem, šī problēma sabiedrībā ir aktualizēta, un, manuprāt, tieši tāpēc gan ģimenes, gan sociālās institūcijas un sociālie darbinieki pievērš vairāk uzmanības šiem jautājumiem. Es ceru, ka viņi nepalaiž garām nekādu iespējamo varbūtību, kur vajadzētu reaģēt un ziņot policijai. Man šķiet, ka tas ir motivējis sabiedrību kopumā, un, ja iepriekš ir bijuši nepamanīti vai neziņoti kādi šāda rakstura gadījumi, tad tagad ir vairāk šādas informācijas.

Ja ziņu par aizdomām saistībā ar seksuāliem noziegumiem pret bērniem ienāk vairāk, vai policija spēj tās visas apstrādāt un veltīt tām uzmanību?
Varu apgalvot, ka mēs pārbaudām visu informāciju, it īpaši, ja ir iesaistīts nepilngadīgais. Tāpat kā jebkura cita, arī šāda veida informācija simtprocentīgi tiek pārbaudīta. Tiklīdz tiek konstatēts pamats sākt kriminālprocesu, tas tiek sākts, un tālāk tiek veiktas attiecīgās ekspertīzes un tiek īstenota pirmstiesas izmeklēšana, un tikai pēc tam jau pieņem lēmumu, vai notikušajā ir nozieguma sastāvs.

Vai vēl ir bijuši tāda veida gadījumi kā Kokneses lieta ar seksuālu vardarbību pret 11 mēnešus vecu mazuli?
Tas gadījums ir neparasts arī policijas pieredzē. Mēs savā praksē neatceramies gadījumu, kad seksuāla vardarbība būtu vērsta pret tik mazu bērnu. Šajā gadījumā tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 160.panta 6.daļas - par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, kas ir sevišķi smags noziegums, kur ir paredzēts pat mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana no 10 līdz 20 gadiem. Šis kriminālprocess janvārī ir nodots prokuratūrā kriminālvajāšanai.

Nesen notikušajā Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārskata sanāksmē, analizējot statistiku, tika konstatēts krass darbinieku skaita samazinājums. Cik lielā mērā tas bija nepatīkams pārsteigums?
Mēs personāla izmaiņām sekojam līdzi ikdienā un jutām, ka veidojas šāda problēma, bet tik krass pavērsiens, kāds konstatēts gada nogalē, bija negaidīts pārsteigums. Tas, ka Zemgales reģiona pārvaldes struktūrās dienestā pieņemti 29 darbinieki, bet atbrīvoti vai pārcelti 60 darbinieki, ir diezgan liels skaits. Turklāt 34 amatpersonas no dienesta atbrīvotas vispār, un to lielākā daļa atbrīvota saistībā ar attiecīgu izdienas vecuma sasniegšanu vai pensionēšanos veselības stāvokļa dēļ. Savukārt 26 amatpersonas pārceltas uz citām struktūrvienībām, tostarp uz VP struktūrvienībām citos reģionos, kā arī uz citām institūcijām. Ja 2013. un 2014.gadā pie mums vairāk nāca strādāt, nekā aizgāja, tad pagājušais gads iezīmējies ar negatīvu personāla samazinājuma tendenci. Kā jau VP priekšnieks Ints Ķuzis sanāksmē pieminēja, šī problēma būs jārisina valsts mērogā.

Vai to iespaido pašvaldības policijas struktūras pilsētās un novados, jo, no vienas puses, tās palīdz ikdienā, bet, no otras, - varbūt aizvilina darbiniekus ar labāku atalgojumu?
Pilnīgi noteikti tam nav saistības, jo, kā jau minēju, dati liecina, ka darbinieki pāriet uz dažādām institūcijām, kas pārsvarā ir citas struktūrvienības VP. Starp tām gan ir arī pašvaldības policija, bet nav pamata secināt, ka vairums aizgājušo pārietu uz pašvaldības policiju. Neesmu pētījis, cik liela algu atšķirība ir patlaban, kopš arī mums tās tika paceltas, bet šķiet, ka starpība nav nemaz tik liela, un tās ir samērā līdzīgas. Ir daudz gadījumu, kad uz pašvaldības policiju aiziet darbinieki, kuri ir pensionējušies VP. Taču kopumā nevar teikt, ka Zemgalē pašvaldības policija atņemtu personālu VP. Reģionā lielākā skaitliskā ziņā ir Jelgavas pilsētas pašvaldības policija, un uz to pēdējā laikā nav pārgājis neviens no mūsu aktīvajiem darbiniekiem, izņemot tos dažus, kuri bija aizgājuši pensijā, un pārējo reģionu iecirkņu novados šīs pašvaldības policijas ir skaitliski mazas un pārsvarā pilnībā komplektētas.

Kā jūs to izjūtat, vai konkrētā novadā ir vai nav pašvaldības policijas?
Tagad nevērtēšu, ir vai nav nepieciešama pašvaldības policija, bet mums tas pilnīgi noteikti ir atbalsts. It sevišķi, ja ir runa par lieliem publiskiem pasākumiem. Un, ja pašvaldības policijas vietā lielu publisku pasākumu laikā kārtība būtu jānodrošina mūsu darbiniekiem, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tajos gadījumos daudzas mūsu tiešās funkcijas tiktu atliktas un tas apgrūtinātu darbu kopumā. Atbalsts no pašvaldības policijas ir ļoti liels. Ja, piemēram, salīdzina Tukuma novadu, kur ir pašvaldības policija, un Bauskas novadu, kur tādas nav, Bauskā mūsu darbinieki tiek iesaistīti vairāk, jo arī tur bieži ir dažādi publiski pasākumi. Bauskas pašvaldībai gan ir sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļa, kura aktīvi iesaistās un sniedz šo atbalstu, tomēr tai ir mazāk funkciju, un slogs uz VP ir lielāks, salīdzinot ar vietām, kur ir pašvaldības policija.

Kādas aktualitātes pēdējā laikā prasa vairāk uzmanības?
Runājot par noziedzības tendencēm, smagu un sevišķi smagu noziegumu skaits kopumā ir samazinājies, bet, ja jāizceļ, kura veida noziegumu kļuvis vairāk, tad, neapšaubāmi, tās ir transportlīdzekļu zādzības, kuru pagājušajā gadā bijis 119. Šajā jomā aktīvi strādājam, un no minētajām zādzībām atklātas - 46. Saistībā ar šiem noziegumiem pērn tika aizturēta organizēta noziedznieku grupa no Lietuvas, kas bija darbojusies tieši jauno un dārgo automašīnu zādzību jomā. Tika aizturēta arī vietējā grupa, kas specializējās uz BMW markas automašīnām. Jāpiebilst, ka tiek zagtas ne tikai dārgas automašīnas, bet arī vecākas un lētākas automašīnas. Tās bieži nozog nepilngadīgie, kuri pēc pavizināšanās tās pamet citā vietā, bet nereti vēl arī aizdedzina. Ielu laupīšanu skaits ir palielinājies nedaudz - par desmit vairāk nekā iepriekšējā gadā, un kāpums pārsvarā bijis Aizkrauklē, Jēkabpilī un Jelgavā. Taču šajā jomā gadās arī tā, ka kriminālprocesus izbeidz. Vēl reģionā nedaudz palielinājies zādzību skaits, bet šajā jomā ir samazinājies zādzību skaits no dzīvokļiem. Kopumā jāsaka, ka pērn skaita ziņā īpaši izcēlās automašīnu zādzības.

Kāpēc laupīšanas kriminālprocesus dažkārt izbeidz?
Izmeklēšanas gaitā bieži tiek noskaidrots, ka bez mantām palikusī persona ir bijusi alkohola reibumā un pati tās nozaudējusi, ko nereti iespējams konstatēt videonovērošanas ierakstos. Savukārt citos gadījumos iereibusī persona savu naudu nospēlējusi spēļu zālē, bet vēlāk mēģina to izskaidrot ar aplaupīšanu. Šādi gadījumi gan nav bieži. Ielu laupīšanas ļoti bieži pastrādā nepilngadīgie jaunieši un pārsvarā grupās.

Kādas ir tendences pusaudžu noziedzībā, un vai ir samazinājusies jauno apreibinošo maisījumu jeb tā dēvētā spaisa aprite?
Ja runājam par "spaisiem", tad šie maisījumi kopš tā brīža, kad tos aizliedza legāli tirgot, ir izgājuši no aprites. Vismaz mēs šīs vielas patlaban nekonstatējam. Pirms šo likuma grozījumu ieviešanas tos varēja tirgot legāli. Spaisus daudz iegādājās nepilngadīgie, kas ļoti bieži nonāca medicīnas iestāžu redzeslokā. Pašlaik, arī pagājušā gada pārskatā, mums no medicīnas iestādēm nav šādas informācijas, ka būtu saindēšanās ar tāda veida vielām. Tostarp aktīvi strādājam arī narkotiku apkarošanas jomā un katrā no gadījumiem veicam kratīšanu aizturēto dzīvesvietā. Kratīšanās tiek izņemtas dažādas narkotiskās vielas, bet "spaisu" nav. Strādājot narkotiku apkarošanas jomā un klausoties, par ko runā personas, kas nonāk policijas redzeslokā, novērots, ka personas, kas meklē šādus līdzekļus, drīzāk izvēlas citas narkotikas, piemēram, marihuānu.
Runājot par nepilngadīgo noziegumu tendencēm, pārsvarā tāda vecuma personas iesaistās ielu laupīšanās, autotransporta zādzībās, bieži tikai tādēļ, lai pavizinātos un pēc tam pamestu nozagto auto. Citos noziegumu veidos nav pamata izcelt, ka tā būtu nepilngadīgo tendence.

Kāda ir policijas gatavība tam, ka patvēruma meklētāji no bēgļu centra nonāktu, piemēram, Zemgalē?
To gan iepriekš VP priekšnieks Ķuzis ir uzsvēris, gan atkārtoti arī es vēlos uzsvērt, ka patlaban nav pamata satraukumam, jo jebkurā gadījumā policijas galvenie uzdevumi ir garantēt personas un sabiedrības drošību, novērst un atklāt likumpārkāpumus, kā mēs to esam darījuši līdz šim un darīsim arī turpmāk jebkādos apstākļos un pie jebkāda scenārija.
Runājot par gatavību, policija pilnveido zināšanas pastāvīgi, ņemot vērā arī citās valstīs notiekošo. Pagaidām nespēju prognozēt, kā būtu, ja būtu, jo manā rīcībā nav informācijas, cik lielā mērā šī aktualitāte skartu Zemgali, bet mēs tiešām spējam nodrošināt sabiedrisko kārtību, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, visos iespējamos gadījumos. Mēs sekojam līdzi tendencēm, un policija pilnveidojas. Latvijā šis process notiek pakāpeniski, tas nav spontāni, un ir laiks izvērtēt un sagatavoties, un vēlos uzsvērt, ka satraukumam nav pamata.

Kā jūs izskaidrojat to, ka katru gadu pieaug kukuļdevēju skaits, kaut arī tie regulāri tiek aizturēti un pret viņiem sāk kriminālprocesus?
Manuprāt, te pārsvarā izpaužas tiesiskais nihilisms sabiedrībā - apņēmība neievērot jebkuras tiesību normas, ne tikai ceļu satiksmes noteikumus. Šo fenomenu pētījuši un komentējuši arī "Delnas" vai "Providus" pārstāvji un atzinuši, ka sabiedrība varbūt pārāk maz izprot šīs sekas. Ja tu piedāvā kukuli, tas ir nopietns noziegums, par kuru ir paredzēta pat brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Un pat tad, ja tev tiek piespriests piespiedu darbs, naudas sods vai nosacīta brīvības atņemšana, ar to tu sabojā savu biogrāfiju un tiec atzīts par sodītu. Kukuļdevējs vēlāk ir notiesāta persona, un tas arī uzliek kādus ierobežojumus darbībai. Tas sabiedrībai jāizprot. Pat nepilngadīgo aptaujās konstatēts, ka daudziem liekas pieņemami dot kukuli. Un, kad skaidro, ka par to pēcāk ir atbildība, viņi atzīst, ka par to nav aizdomājušies. Pēdējos gados kukuļdošanu skaits tiešām ir audzis, un to, ka sabiedrība to kaut kā negrib uztvert vai nesaprot, ir grūti komentēt.

Bet varbūt kādā citā reģionā cilvēkam izdodas atpirkties ar kukuli, un tad Zemgalē viņš mēģina to pašu?
Nevaru to komentēt, jo neesmu kompetents par to, kas notiek citos reģionos. Zinu tikai par Zemgali. Turklāt liela daļa kukuļdevēju ir vietējie iedzīvotāji. Domāju, ka drīzāk cilvēki ar jebkurām metodēm cenšas izbēgt no soda. Protams ir arī daudz citu valstu pilsoņu, kas tiek pieķerti par kukuļdošanu. Mūsu sabiedrībā arī cirkulē daudz mītu un stereotipu par šādu iespēju dot kukuli, kas pagātnes pieredzes rezultātā raksturīgs postpadomju valstīs, un daudzi sabiedrībā šīs domas kultivē un popularizē, nepadomājot, ka sevi vai paziņas ar to nolemj kriminālprocesam. Ja mēs katrs par to sāktu domāt, tad varbūt nekonstatētu nevienu kukuļdevēju.

Vai tam ir kāda saikne ar bijušā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka Haralda Laidiņa "stingrā bosa" lomu, ņemot vērā, ka pēc policijas reformas Zemgalē nomainījās daļa personāla, ieskaitot struktūrvienību vadību?
Es domāju, ka mēs Zemgales reģionā esam uzsvēruši tiešo priekšnieku lomu un akcentējuši godprātīgu rīcību, tostarp attiecībā uz negodprātīgu darbinieku identificēšanu. Gribu uzsvērt, ka mūsu rindās nav vietas negodīgiem cilvēkiem, un pilnīgi noteikti mēs neslēpjam nevienu no nodarījumiem, ko paveicis kāds kolēģis, un reaģējam uz katru šādu gadījumu, sākam procesu un atbrīvojamies no šādiem darbiniekiem. Es domāju, ka tas nav tikai Laidiņa kunga princips, bet tas ir iesakņojies katra iecirkņa, nodaļas vai struktūrvienības darbinieka principos. Ja nemaldos, kopš 2009.gada pret kādiem 16 darbiniekiem bijuši sākti kriminālprocesi jau mūsu pašu vidū, no kuriem daži gadījumi bijuši arī ar publicitāti.

Vai izmeklēšanas gaitā un kārtības nodrošināšanā jums ir sadarbība ar Lietuvas policiju, un, ja ir, vai tā ir tikai pieredzes apmaiņa, vai arī tai ir kādas priekšrocības?
Pārsvarā sadarbojamies kārtības uzraudzīšanā. Ar Zemgali robežojas trīs Lietuvas reģioni - Šauļu, Panevēžas un Telšu -, ar kuriem ir šī 270 kilometrus garā robeža, tāpēc mums svarīgi uzturēt kontaktus gan inspektoru un darbinieku līmenī, gan reģionālajā līmenī, lai operatīvi varētu apmainīties ar informāciju par tendencēm vai atsevišķiem noziegumiem. Protams, Lietuvas noziedzīgās pasaules pārstāvji uzdarbojas pie mums, mūsējie - pie viņiem. Lai ātrāk identificētu šādas personas, ir svarīga operatīva informācijas apmaiņa. Kārtības nodrošināšanā organizējam savstarpējas pārrobežu patruļas, kad Lietuvas kolēģi brauc pie mums un mūsējie uz Lietuvu. Bieži sadarbojamies lielos publiskos pasākumos, piemēram, ja Aucē notiek novada svētki, atbrauc arī Lietuvas kolēģi, jo arī uz svētkiem atbrauc noteikts skaits lietuviešu. Un pat gadījumos, kad cilvēkam ir kāda problēma, viņam ir iespēja komunicēt ar savas valsts policistu un atrisināt šo problēmu. Tāpat lietuviešu kolēģis var sniegt atbalstu kāda tautieša aizturēšanas gadījumā. Piemēram, latvieši brauc uz Lietuvas basketbola mačiem un mēdz ignorēt vietējo kārtībnieku aizrādījumus, nesaprotot valodu, bet, ja policijas darbinieks kādam ko aizrāda latviski, tas uzreiz iedarbojas. Šāda sadarbība arī piebremzē personas, kam ir nosliece pastrādāt kādu noziegumu, jo tās apzinās, ka kaimiņvalstī arī savas valsts policistus var sastapt.

Kas noziedzniekus no Lietuvas interesē Latvijā?
Saistībā ar Lietuvas pilsoņu noziegumiem Latvijā konstatēta viņu darbošanās automašīnu zādzību jomā, tāpat no Lietuvas mēdz uzdarboties telefonkrāpnieki, kas, manuprāt, rada diezgan lielu satraukumu. Cilvēkiem jābūt ļoti uzmanīgiem, un, ja kāds svešs zvana un stāsta par radinieku, kas nokļuvis kādā nelaimē, vienmēr šo informāciju vajag pārbaudīt, zvanot uz policiju, un nekādā gadījumā neiesaistīties nekādos darījumos. Šādās darbībās pieķerti gan lietuvieši, gan vietējie noziedznieki. Vēl pēdējā laikā tika piefiksēti viltus "Latvenergo" darbinieki - tādi manīti Vidzemē un Latgalē, un, kad Zemgales reģionā bija līdzīgs gadījums Jēkabpilī, mēs uzreiz aizturējām šo grupu, un tur arī bija lietuviešu pārstāvji. Arī šādos gadījumos, kad nāk kāda dienesta remontstrādnieks, šo informāciju vajag pārbaudīt attiecīgajā dienestā, interesējoties, vai konkrētas personas ir nosūtītas veikt šādus darbus. Pēdējie gadījumi fiksēti saistībā ar falsificētas dzīvokļa izīrēšanas informāciju, kad ar sludinājumiem un attiecīgas informācijas piegādi cilvēku pārliecina par iespēju īrēt dzīvokli, paprasa iemaksāt drošības naudu, viņš to iemaksā, un ar to viss beidzas. Arī šeit cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nevajag veikt nekādas priekšapmaksas, kamēr nav noslēgt darījums.

Vai policijas darbā kādas korekcijas ievieš interneta, tostarp arī sociālo tīklu, popularitāte?
Saistībā ar to pārskata sanāksmē arī VP priekšnieks uzsvēra, ka arī interneta vidē attīstās un izplatās informācija par noziedzīgiem nolūkiem, tāpat arī internetā aug cilvēku savstarpējā agresija, kā arī šajā vidē tiek pastrādāti noziegumi. Valsts policijā tiek domāts par policijas klātbūtni internetā, un mēs esam tikai par to, ka šo jomu nepieciešams attīstīt. Pagaidām reģionā mums nav neviena, kas strādātu tikai uz internetu. Informāciju, kas saistīta ar monitorēšanu, mēs iegūstam no VP centrālajām struktūrvienībām, taču šī joma būtu jāattīsta arī reģionos. Konkrēti risinājumi ir VP vadības jautājums.

Fakti:
VP Zemgales reģiona pārvaldes struktūrās ir 727 amata vietas. Faktiski nodarbināti 660 darbinieki.
VP Zemgales reģiona pārvaldes pakļautībā darbojas seši iecirkņi - Jelgavā, Jēkabpilī, Tukumā, Bauskā, Dobelē un Aizkrauklē.
No policijas reformas 2009.gadā līdz 2015.gada decembrim VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks bija Haralds Laidiņš, kurš pensionējies. Viņa vietā stājies priekšnieka pienākumu izpildītājs Andris Zellis.