«Daukšu» pārdošanu deputāti vērtē kā prettiesisku

Centienos panākt likumīgu un tiesisku jautājuma sakārtošanu Jelgavas novada dome pēc karstām debatēm 28. oktobra domes sēdē rosināja padziļinātu jautājuma izpēti sadarbībā ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļu, lai rastu atbildes, kas traucējis Tālivaldim Bratkus pēc nekustamā īpašuma “Daukšas” iegādes 1998. gadā nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā un 17 gadu garumā īpašumu pārvaldīt tiesiski. Sākotnēji Jelgavas novada pašvaldības mērķis bija izmantot atpakaļpirkuma tiesības, ņemot vērā, ka kultūrvēsturiskais mantojums – Aspazijas memoriālās mājas netiek apsaimniekotas atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām. Pašvaldībai 2014. gadā, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa parāda apjomu, nelikumīgas būvniecības faktu un nenokārtotās īpašumtiesības, radās pamatotas bažas, vai Aspazijas dzimtās mājas nonākušas atbilstošu saimnieku rokās. Vēl pagājušās nedēļas beigās – 28. oktobrī dome balsoja par 2014. gada lēmuma atcelšanu, apstiprinot domes nostāju atpakaļpirkuma tiesības tomēr neizmantot. Taču, uzzinot papildus faktus, jautājums ir neviennozīmīgs tiesiskajā regulējumā.

Ārkārtas domes sēde jau kopš pirmajām minūtēm pārvērtās par dažādu apvainojumu un aizskārumu paušanas vietu, tā, piemēram, deputāts Kārlis Rimša pašvaldības juristus devēja par meļiem, uz ko viens no juristiem – Aldis Jēgeris reaģēja, pieprasot pierādījumus šādiem izteikumiem. Jau vēlāk sēdes laikā interesantus epitetus izpelnījās arī citi klātesošie, tā novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune no deputāta Madara Lasmaņas puses tika nodēvēts par «Dievu», savukārt deputāte Irina Dolgova krāšņi stāstīja par vergiem ar sasietām rokām un kājām un aizlīmētām mutēm, uz ko viņas kolēģe Sarmīte Balode diezgan asi atcirta, ka viņai neviens muti neesot aizlīmējis.

Oktobra beigās notikušajā Jelgavas novada domes sēdē «Daukšu» saimnieks T.Bratkus atklāja līdz šim atklātībā nenonākušus faktus, proti, ka 2002.gadā Zemesgrāmatas nodaļa lēmumi atteikt viņam īpašuma tiesību nostiprināšanu, jo pārdošana neesot notikusi atbilstoši tobrīd spēkā esošajiem administratīvajiem aktiem. Viņš arī apgalvo, ka Zemesgrāmatas nodaļas lēmumu viņš 2002.gadā iesniedzis Zaļenieku pagasta padomē, un tās vadītājs Ojārs Briedis to kaut kur pazaudējis.

«Lēmumu no Zemesgrāmatas esam dabūjuši. Atsaucoties uz Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša 2002.gada 1.oktobra un 1.novembra lēmumiem, Jelgavas rajona padome 1998. gada 7. oktobrī, bet Zaļenieku pagasta padome 1998.gada 15.oktobrī ir lēmusi par īpašuma “Daukšas” pārdošanu bez tiesiskā pamatojuma, jo uz to brīdi reglamentējošie normatīvie akti noteica, ka pašvaldība nekustamo īpašumu drīkst pārdot tikai izsolē, jo abi pārējie nosacījumi – pārdošana par brīvo cenu vai atsavināšana bez atlīdzības bija iespējama tikai tad, ja izsoles būtu beigušās bez iznākuma,» skaidroja jurists A.Jēgeris. Viņš arī norādīja, ka T.Bratkus izteikumi par O.Brieža veikto dokumentu pazaudēšanu uzsvēra, ka 2002.gadā O.Briedis nebija pagasta padomes vadītājs – viņš šo amatu ieņēmis tikai 2005.gadā. Ņemot vērā šos faktus, A.Jēgeris aicināja deputātus izteikt savu viedokli par 1998.gadā Jelgavas rajona padomes un Zaļenieku pagasta padomes lēmuma tiesiskumu, kā arī uzticēt tiesai tālāk lemt par «Daukšu» pārdošanas likumību.

K.Rimša, debatējot pirms balsojuma, gan centās pārliecināt klātesošos, ka nevar skatīties tikai uz likumiem, jāskatoties uz reālo situāciju 1998.gadā. «Tajā laikā daudzus īpašumus vispār atdeva par brīvu, lai tikai kāds par viņiem rūpējas. Domāju, ka tādu gadījumu kā ar «Daukšām» ir daudz, un es nesaprotu, kādēļ mēs piesienamies tieši Bratkusiem,» tā K.Rimša.

Kristisks pret to, kā iegūtajā īpašumā saimniekojuši Bratkus, bija deputāts Modris Jansons. «Viennozīmīgi, ka šis jautājums jāizlemj tiesai, taču man nav saprotams, kā cilvēks, kurš savā īpašumā ieguvis 64 hektārus zemes, ne tikai nav centies to attīstīt, bet arī nav spējis pienācīgi apsaimniekot. Tur nekas daudz pa šiem 17 gadiem nav izdarīts,» - piebilda M.Jansons.

Vēl viens akmens «Daukšu» saimnieku «dārziņā» bija pirkšanas līguma punkta neievērošana par regulāru kultūras pasākumu organizēšanu saistībā ar Aspaziju. «Esam saņēmuši tikai vienu nelielu lapiņu no Madlēnas Bratkus, kur aprakstīta viņu darbība, bet nav minēts neviens konkrēts datums, kā arī cilvēku skaits, kuri apmeklējuši pasākumus,» skaidroja A.Jēgeris.

Pēc visa dzirdētā deputāte I.Dolgova Z.Caunes virzienā izteica pārmetumu: «Jūs nespējat vadīt domi, varbūt laiks domāt par atkāpšanos?», uz ko pozitīvi noreaģēja vien Bratkus ģimenes pārstāvji zālē.

Atgādināsim, ka īpašums «Daukšas» kopš tā iegādes laika nav ierakstīts zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka – T. Bratkus vārda. Līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa parāds (vairāk kā 2500 eiro apmērā) bezstrīdus kārtībā nevarēja tikt piedzīts, jo tādā gadījumā pašvaldībai tas būtu jāpiedzen no sevis. Tiesa gan, laika posmā, kad domē jau komiteju sēdē tika lemts par māju atpakaļpirkuma tiesību izmantošanas iespēju, saimnieki nodokļu parādu steigšus nomaksāja.

Pirkuma līgums automātiski nerada īpašumtiesības personai, kas to iegādājas. Un lai arī nav noteikts termiņš īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tomēr, lai persona kļūtu par pilntiesīgu īpašnieku, tai tas ir obligāti jāizdara. Jāpiezīmē, ka 1998. gadā savstarpēji slēgtajā līgumā starp Zaļenieku pagasta padomi, Jelgavas rajona padomi un T.Bratkus tieši T.Bratkus tika pilnvarots īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tā kā tas nav izdarīts joprojām, tad pēdējie ieraksti zemesgrāmatā par īpašumtiesībām aizvien norāda, ka īpašnieks ir pašvaldība. Nenokārtotās īpašumtiesības radījušas papildus jautājumus, kāpēc līdz ar iniciatīvu restaurēt mājas tas netika izdarīts, nepieciešamības gadījumā kaut vai vēršoties pie palīdzības pašvaldībā, kad 2009. gadā izveidojās Jelgavas novads. Pašvaldībai nav ticis adresēts ne iesniegums, ne jebkad izrādīta interese šo jautājumu sakārtot, vai meklēt savstarpēju vienošanos sarežģījumos nekustamā īpašuma nodokļa nomaksā.

T.Bratkus nebija tiesīgs valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkā veikt pārbūves un restaurācijas darbus, jo to var darīt īpašnieks vai saskaņojumā ar īpašnieku. Lai arī publiskajā telpā patvaļīgās būvniecības fakts tiek attēlots “tā starp citu”, argumentējot, ka veranda bija padomju laikā celta un bez vēsturiskās vērtības, tomēr patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatētas arī pašā ēkā, tostarp nesošām konstrukcijām. Ņemot vērā objekta nozīmību un faktu, ka tas ir publiski pieejams (atsaucoties uz M. Bratkus domes sēdē pausto, ka tūristu un skolēnu grupas ekskursijās brauc intensīvi) šādas lietas vērtējams vēl jo uzmanīgāk un piesardzīgāk arī drošības dēļ. Turklāt, ja verandai nebija vēsturiska vērtība un tā nebija oriģināla, nav pamatojuma, kā varēja tikt iesniegts projekta pieteikums un pretendēts uz finansējumu tās atjaunošanai. Attiecībā uz patvaļīgās būvniecības fakta konstatāciju 2014.gada 28.oktobrī, Jelgavas novada Būvvalde, apsekojot objektu, konstatēja, ka T.Bratkus veicis dzīvojamās mājas verandas demontāžu. Ēkas pirmā stāva pārsegums pilnībā nomainīts (nomainītas sijas, dēļi). Iekšpagalmā ierīkoti jauni lentveida pamati. Būvniecība (jaunu lentveida pamatu ierīkošana) un atjaunošana (rekonstrukcija) notikusi bez Jelgavas novada pašvaldības Būvvaldes izsniegtas būvatļaujas, bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju. Jāņem vērā, ka Bratkus ģimenei saistošs bija arī 1997.gada 7.decembrī ar Valsts kultūras pieminekļa inspekciju saskaņots ēkas restaurācijas projekts, kas citastarp bija norādīts arī 1998.gada 9.novembrā pirkuma līgumā kā obligāts līguma izpildes nosacījums.

Lai gan Bratkus ģimene ir daļēji pildījusi tās saistības, kas definējamas kā nemateriāla rakstura – nodrošinājusi ekskursantu uzņemšanu, pasākumu nodrošinājumu saistībā ar Aspazijas jubilejas gada aktualizētajiem kultūras notikumiem, pašvaldība uzsver to nesaistītību ar likumiskajām un līgumiskajām attiecībām. Turklāt –kā liecina dokumenti – uz līguma slēgšanas laiku Aspazijas dzimtās mājas “Daukšas” bija J.Raiņa literatūras un mākslas muzeja filiāle, un uz to attiecās visas reglamentējošās prasības, kas saistāmas ar muzeja apsaimniekošanu, uzturēšanu.

Pašvaldības interesēs ir sakārtot īpašumtiesības, atgriezt sākotnējā stāvoklī kultūrvēsturiskā mantojuma telpu stāvokli.

«Daukšu» pārdošanu deputāti vērtē kā prettiesisku (4)