Rudenī jānopļauj zāle, lai pavasarī nedegtu kūla

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iedzīvotājiem un pašvaldībām atgādina, ka rudenī ir jāsakopj sev piederošie īpašumi – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām, ja rudenī lauki, piemājas teritorijas un ceļa malas būs sakoptas un zāle nopļauta, tad pavasarī nebūs kūlas, kurai degt! Lai pasargātu sevi, savus tuviniekus un īpašumu, VUGD aicina sakopt nesakoptās un neapsaimniekotās teritorijas!

Katru pavasari ik dienas tiek reģistrēti vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku. 2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2710 gadījumos dega tikai sausā zāle 3256 hektāru platībā, bet 76 gadījumos kūlas ugunsgrēku rezultātā degušas arī ēkas un cietuši cilvēki. Šajos ugunsgrēkos cietuši četri cilvēki, degušās 63 ēkas un četri transportlīdzekļi. Ņemot vērā to, ka vairākas nedēļas šopavasar bija lietainas un kūlas degšana nebija iespējama, šogad reģistrēts par 33% kūlas ugunsgrēku mazāk nekā 2014.gadā, kad to skaits sasniedza 4044 ugunsgrēkus.

VUGD apkopotā statistika liecina, ka no republikas pilsētām šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpilī, kur pērnā gada sausā zāle dega 271 hektāra platībā, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku dzēsts Valmierā – 18. Jelgavā šogad reģistrēti 54 kūlas degšanas gadījumi, kā rezultātā nopostīta 320 725 kvadrātmetru liela platība.

Novados šogad dzēsti 1956 kūlas ugunsgrēki 2727 hektāru platībā, bet visvairāk – Daugavpils novadā, kur reģistrēti 163 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega vairāk kā 590 hektāri. Jelgavas novadā notikuši 52 kūlas ugunsgrēki, kuros izdega nedaudz vairāk kā 63 hektāri.

Mērsraga, Naukšēnu un Rucavas novadā 2015.gadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.

VUGD katru gadu informē un izglīto iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, bet ar to ir nepietiekami, lai šo ugunsgrēku skaitu samazinātu. Nepieciešama aktīvāka pašvaldību iesaistīšanās, kā arī iedzīvotāju domāšanas maiņa, apzinoties savas rīcības iespējamās traģiskās sekas – nodegušas ēkas un automašīnas, cietuši un bojā gājuši cilvēki. Kūlas ugunsgrēku skaitu pavasarī iespējams samazināt, ja pašvaldības aktīvi iesaistīsies ne tikai sakopjot teritorijas rudenī, bet arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot pienākumus un nosacījumus iedzīvotājiem teritoriju sakopšanā, kā arī kontrolējot šo nosacījumu izpildi.

Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.panta otro daļu, par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nenopļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskas personas var tikt sodītas ar simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro lielu naudas sodu, savukārt juridiskas personas ar septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro lielu sodu.