Emburdznieki nevēlas, lai viņus turpina indēt

«E Daugava» epopeja Emburgā aizsākās 2006. gadā, kad tā brīža pagasta vadītājs Jānis Vīgants (tagad Ozolnieku novada domes deputāts) aizstāvēja «E Daugava» uzņēmējus un neuzklausīja vietējos iedzīvotājus, kuri nelūdza daudz, vien to, lai pirms grunts attīrīšanas kompleksa atvēršanas «Akačos» tiktu veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Vietējie pieprasīja rīkot publisko apspriedi un savāca parakstus, lai projektu apturētu, tomēr tā arī netika uzklausīti. Te jāpiebilst, ka J.Vīgants daļu sev piederošas zemes pārdeva tieši šiem uzņēmējiem kompleksa izveidei.

Aizvadītajos deviņos gados uzņēmums grunts attīrīšanas kompleksam pievienojis arī pirolīzes ražotni, bet vietējie iedzīvotāji regulāri sūdzas par smakām, neizskaidrojamām degšanām uzņēmuma teritorijā (liesmas pat sasniegušas vairāk kā desmit metru augstumu) un citiem pārkāpumiem, taču uzņēmuma vadība savu vainu noliedz, atsaucoties uz cilvēcisko faktoru un kvalificētu darbinieku trūkumu.

Bīstamie atkritumi tiek vesti pat no Ukrainas
Diskusijas ap un par «E Daugava» darbu aktīvi uzbangojušas pēc tam, kad uzņēmums paziņoja par ieceri būtiski palielināt ražošanas jaudas. Tā, piemēram, piesārņotā ūdens attīrīšanas apjoms gadā varētu tikt kāpināts no 3000 līdz 30 000 kubimetriem, savukārt bīstamo atkritumu uzglabāšanas apjomi varētu palielināties līdz 6350 tonnām gadā. Lai šos plānus varētu īstenot, atbilstoši likumdošanai jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, un neiztrūkstoša šī procesa sastāvdaļa ir sabiedriskā apspriešana. Pirmā no tām notika iepriekšējā mēnesī, taču, tā kā apspriešana tika rīkota darba laikā, lielākā daļa iedzīvotāju uz to netika, un februārī iesāktā diskusija turpinājās šonedēļ.

Klātesošie iedzīvotāji uzsvēra, ka uzņēmumam vispirms jāsakārto esošā ražotne, lai no tās nenāk smakas, jānovāc milzīgie riepu kalni, kuri gaida uz pārstrādi, jāsakārto ceļš, ko izdangājušas uz uzņēmumu braucošās kravas automašīnas, bet galvenais – jāatgūst iedzīvotāju uzticība, ko tas zaudējis ar līdzšinējo vienaldzīgo attieksmi pret apkārtējiem un izdarītajiem pārkāpumiem, un tikai pēc tam varēs runāt par paplašināšanos. Emburdzniekus nepārliecināja uzņēmuma skaistā vīzija par to, ka, paplašinoties uzņēmuma darbībai, Latvija kļūs tīrāka. «Protams, citur kļūs tīrāks, bet visi mēsli tiks vesti pie mums,» bilda vairāki no viņiem.

Iepriekš aizrautīgais «E Daugava» atbalstītājs J.Vīgants, kurš dzīvo uzņēmumam kaimiņos, izskatās savas domas mainījis, un, lai gan saskata uzņēmuma cēlo mērķi – Latvijas atveseļošanu, tomēr kritizē mērķa sasniegšanas līdzekļus. «Ja visi normatīvi un solījumi būtu ievēroti, tad tagad iedzīvotāji pārmetumus neceltu», - atzina J.Vīgants, taujājot, kādēļ paredzēts tik būtisks piesārņotā ūdens attīrīšanas apjoma kāpums.

SIA «Eiroprojekts» pārstāvis un sabiedriskās apspriešanas sapulces vadītājs Valdis Felsbergs, atbildot J.Vīgantam, skaidroja, ka, palielinoties ražošanas jaudām, kāpj arī piesārņotā ūdens daudzums, jo tieši ūdens tiek izmantots gan grunts skalošanas, gan citos kompleksa ražošanas procesos. Apspriedes laikā izrādās, ka bīstamie atkritumi Emburgā nonāk ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, piemēram, Ukrainas, ko apliecināja uzņēmuma investors un idejas tēvs Andrejs Laškovs. Te uzreiz vietā būtu piebilst, ka A. Laškovs ir visai skandaloza personība, kura ne reizi vien bijusi iesaistīta strīdīgās lietās, piemēram, par Daugavas piesārņošanu un savdabīgiem darījumiem ar Rīgas Brīvostu, ko izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Šobrīd viņš devies pensijā, nododot vadības grožus savam dēlam, un, kā pats saka, «strādā tikai prieka pēc», taču aktīvā iesaistīšanās sabiedriskajā apspriešanā gan par to neliecināja.

Smird, bet uzņēmums nereaģē
Vislielākie iebildumi iedzīvotājiem pret līdzšinējo uzņēmuma darbību ir par smakām, kas no tā izplatās. «Daudzas reizes zvanījām uzņēmuma vadībai, kad smirdēja, bet parasti – nekādas reakcijas,» skaidro vietējais uzņēmējs Igors Baimanovs. Viņam pievienojās arī citi emburdznieki, uzsverot, ka smakas jūt ne tikai tuvējo māju iedzīvotāji, bet nereti tās sajūtamas pat Lielupes pretējā krastā Staļģenē. «Man vairākas reizes zvanījusi draudzene no Staļģenes un prasījusi, kādas maitas mums tur atkal dedzina», tā vēl viena sabiedriskās apspriešanas dalībniece.

Uzņēmumā vairākkārtīgi konstatēta arī nesaprotama degšana, ko pēc ilgākas liegšanās beidzot atzīst arī bijušais uzņēmuma ilggadējais darbinieks Andris Uļjanovs, tiesa, piebilstot, ka tas bijis saistīts ar nevajadzīgo ēku nojaukšanu, bet vienā reizē pārāk ātri izbērti izdedži no pirolīzes iekārtām, kā dēļ notikusi aizdegšanās. Iedzīvotājus gan šādi izteikumi nepārliecini, viņi atgādina par kravas konteineriem, kuros regulāri tiek dedzinātas nez kādas vielas, izplatot tuvējā apkārtnē melnu dūmu mākoņus. Šobrīd emburdznieki kā pierādījumus šiem apgalvojumiem iesnieguši arī fotogrāfijas Valsts vides dienestam.

Tieši A.Uļjanova virzienā no iedzīvotāju puses skan visvairāk pārmetumu, jo viņa vadīšanas laikā notikusi lielākā daļa pārkāpumu, turklāt bieži vien uz notiekošo A.Uļjanovs nekādi nav reaģējis. Viņš uzņēmumā nestrādā kopš pērnā gada decembra, taču joprojām aktīvi iesaistās sava bijušā darba devēja aizstāvēšanā.

Sapulces laikā skaidrojumi par uzņēmumā notiekošo tika prasīti arī no Valsts vides dienesta Jelgavas vides pārvaldes vadītāja Hardija Verbeļa, un būtiskākais iebildums no iedzīvotāju puses bija – kā uzņēmums bez sabiedriskās apspriešanas ieguvis augstākas bīstamības kategorijas statusu (šobrīd uzņēmumam ir A kategorijas bīstamība). H.Verbelis atklāj, ka tas noticis, palielinoties uzņēmuma jaudām, bet jautājums par sabiedriskās apspriešanas nepieciešamību tā arī paliek neatbildēts (to gan nav prasījusi tā brīža likumdošana – aut.). «E Daugavas» pārkāpums, pēc H.Verbeļa teiktā, ir bez atļaujas sāktā, zināmā mērā eksperimentālā ražošanas jaudas kāpināšana, kā dēļ uzņēmuma darbs uz laiku ir apturēts. Pēc pēdējās informācijas, uzņēmums gāzu savākšanas sistēmu ir uzstādījis un tuvākajā laikā varētu saņemt atļauju turpināt ražošanu, piebilst H.Verbelis.

«Bagāts dara, kā grib»
Savs vārds notiekošajā sakāms arī Salgales pagasta pārvaldes vadītājai Evai Segliņai. Viņa atgādina uzņēmuma pārstāvjiem, ka viņi it kā strādājot ar labākajām tehnoloģijām, taču tajā pašā laikā saņem administratīvos sodus par pārkāpumiem. Tas sadusmo A.Laškovu, kurš visu vainu noveļ uz pašiem emburdzniekiem. «Tie ir jūsu cilvēki, kas naktīs dzer un nemāk strādāt, kāpēc vainojat uzņēmumu?» paziņo A.Laškovs, izsaucot vētrainu protestu reakciju zālē. Viņš vēl piebilst, ka Valsts vides dienesta inspektori uzņēmumā ir bijuši un atzinuši, ka viss ir kārtībā, uz ko E.Segliņa gan lūdz skaidrojumu: «ja jau viss kārtībā, par ko tika sastādīts akts un uzlikts sods.» «Paši ziniet, kāda Latvijā ir birokrātija – sodu var saņemt ikviens», visai nevērīgi notikušo komentē A.Laškovs, saņemot kārtējos pārmetumus no iedzīvotājiem.

«Pareizi. Jūs esat bagāti, samaksājat sodu un turpiniet strādā neko nemainot. Pirms dažiem gadiem ar vēzi nomira mans tēvs, un kā viens no šīs slimības izraisītājiem tika minēta lauku miglošana, neizmantojot aizsargmasku, bet mēs te regulāri elpojam nez kādas smakas un vielu izgarojumus,» uzsver kāda no iedzīvotājām. Sarunu gaitā atklājas, ka uzņēmumā nonāk arī virsējie ūdeņi no bīstamajiem gudrona dīķiem, lai gan Andrejs Laškovs juniors mēģina pārliecināt, ka tie nav kaitīgi un uzņēmumam tiek atvesti jau neitralizēti, iedzīvotājus tas nepārliecina.

Savstarpējie pārmetumi aiziet jau tik tālu, ka kāds no uzņēmuma darbiniekiem sāk rādīt fotogrāfijas ar piemēslotajiem Salgales pagasta iedzīvotāju īpašumiem, kritizējot viņus par cūcību, bet cits taujā, vai visi mājas kurinot ar malku, nevis kādiem krietni kaitīgākiem kurināmajiem. Šie apvainojumi rada vēl lielāku iebildumu vētru un piebildi: «jūs ienācās pie mums sakoptā vidē, nevis mēs jūs aicinājām».

Aizstāvēt uzņēmumu metas Ozolnieku novada domes deputāts Guntars Akmentiņš, taču iedzīvotāji viņu vaino ieinteresētībā un argumentos par nepieciešamību attīstīt reģionu neieklausās.

Uzņēmuma virzienā raidītos pārmetumus uzskaitīt varētu vēl ilgi, sākot no tā, ka netiek mazgātas riepas transporta līdzekļiem, kuri braukā pa bīstamajiem atkritumiem, bet pēc tam pamet uzņēmuma teritoriju, tādējādi sekmējot kaitīgo vielu nonākšanu vidē, līdz apgalvojumiem, ka piesārņotā grunts tikusi vesta nevis uz bīstamo vielu izgāztuvi, bet uz kalnu Ventspilī, ko esot gatavs apliecināt arī kāds no šoferiem, taču noslēgumā izskan arī konstruktīvi piedāvājumi, proti, nepieciešamība pašvaldībā izveidot speciālu komisiju, kas regulāri monitorētu uzņēmumu, un tikai pēc tam, kad uzņēmums būs pierādījis, ka spēj strādāt labi un bez pārkāpumiem, atgriezties pie jautājuma par tā ražošanas jaudu paplašināšanu.

Uzņēmuma paplašināšanas idejas piekritēji uzskata, ka saceltā ažiotāža ap nākotnes plāniem ir radīta mākslīgi un iniciēta no dažu personu puses. Kā viens no argumentiem J.Vīganta viedokļa maiņai tiek minēts «strīdus ābols» - daļa no Salgales pagasta padomes ēkas. Sev piederošo pusi deputāts vēlējies pārdot pašvaldībai par 200 000 eiro, taču, tā kā tā novērtēta tikai par 50 000 eiro, bet, lai pielāgotu to, būtu nepieciešams vēl ieguldīt vismaz ceturtdaļmiljonu eiro, pašvaldība no šiem plāniem atteikusies. Tas tad arī it kā esot kalpojis kā iemesls J.Vīganta viedokļa maiņai.

Jāpiebilst, ka līdz šā gada 25. martam var sūtīt rakstiskus priekšlikumus Vides pārraudzības valsts birojam (Rūpniecības iela 23, LV-1045, Rīga, 67321173, www.vpvb.gov.lv, [email protected]).

Fakti

Vides valsts dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina:
Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem «E – Daugava» tiešām jau vairākkārt nonākusi Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (Jelgavas RVP) redzeslokā. Pēdējās sūdzības par uzņēmuma kaitīgo ietekmi uz vidi Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē saņemtas šā gada februāra sākumā (vairākkārtējas iedzīvotāju sūdzības). Balsoties uz iedzīvotāju sūdzībām, Jelgavas RVP piesārņojuma kontroles inspektori 2015. gada 6. februārī veikuši uzņēmuma pārbaudi un konstatējuši atkārtotus atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus. Šobrīd pret SIA «E – Daugava» Jelgavas RVP uzsākts administratīvais process.

Pārbaudes laikā apstiprināts fakts, ka uzņēmums neievēro tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā. Tā rezultātā uzņēmuma apkārtnē izplatās nepatīkama smaka. Šobrīd pirolīzes iekārtas darbība ir apturēta līdz brīdim, kad tiks veikti nepieciešamie uzlabojumi tās darbībai. Uzņēmums par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildē administratīvi sodīts jau 2014. gada decembrī. Uzliktais soda naudas apmērs bijis 700 eiro. SIA «E-Daugava» ir viens no uzņēmumiem, kuru dienests uzrauga pastiprināti un vides normatīvo aktu ievērošanas kontrole objektā tiek veikta reizi ceturksnī. VVD ir tiesības sniegt arī savu atzinumu ietekmes uz vidi sabiedriskajā apspriešanā.

Vides pārraudzības valsts biroja direktors Andris Lukšēvics:
Pašlaik notiek ietekmes uz vidi novērtējuma projekts bīstamo atkritumu pārstrādes un apstrādes kompleksa darbības paplašināšanai Ozolnieku novadā. Šaubos, ka pašreizējā rūpnīca varētu būt vainojama ūdens piesārņojumā, taču esošās rūpnīcas izveidei ietekmes uz vidi novērtējums nemaz nav ticis veikts, jo to nepieprasīja normatīvie akti. Vides pārraudzības biroja kompetencē nav uzraudzīt strādājošus objektus, bet gan sniegt atzinumu par iespējamo ietekmi uz vidi nākotnē plānotam objektam. Ietekmes uz vidi novērtējumu Vides pārraudzības valsts birojs iesniedz pašvaldībai, kura arī lemj par to, vai atļaut projekta realizēšanu. Tad, ja Vides pārraudzības biroja atzinums par ietekmi uz vidi ir negatīvs, pašvaldība nevar atļaut rūpnīcas izveidi.

Emburdznieki nevēlas, lai viņus turpina indēt (1)